FOTO: LĪGA ORLEANA
No Valkas novada uz Latvijas Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētkiem devās 130 dalībnieki, pārstāvot Bērnu un jauniešu centra (BJC) “Mice” kolektīvus: tautas deju kolektīvs “Vainadziņš” (3.–6. klase), jauniešu deju kolektīvs “Vendīgs” un “Vendīga studija”, jauniešu koris “Cimzes kods”, zīmēšanas un gleznošanas pulciņš “Radi”, aušanas pulciņš “Atspolītes”, radošā darbnīca “Krāsainās pērlītes”, šūšanas pulciņš “Knaģītis”.
Svētku dalībnieki piedalījušies ģenerālmēģinājumos, deju lielkoncertos “Es atvēru Laimas dārzu”, kolektīvu godināšanas pasākumos, izstādēs, tērpu demonstrēšanas parādē, svētku gājienā, kā arī sadziedāšanās/noslēguma koncertā “Te-Aust”.
Šī nedēļa viņiem bijusi pilna emociju – satraukuma, lepnuma, vienotības, draudzības, izturības un gandarījuma. Izdzīvotas un piedzīvotas kopā būšanas. Tā bija nedēļa, ko viņi ilgi neaizmirsīs. Svētku programma bija plaša un daudzveidīga.
“Svētki ir izdevušies, tas bija to vērts! Bērnu emocijas – smaidi, gaviles, saviļņojums – izsaka visu. Esam atgriezušies mājās bagātāki – labi padarīta darba un piedzīvotiem laimes mirkļiem bagātāki. Protams, arī pa kādam neziņas mirklim un satraukuma brīdim no dalībniekiem, kuriem šī bija pirmā dziesmu un deju svētu pieredze. Kopumā esam ļoti apmierināti un laimīgi, ka bijām daļa no tik vērienīga pasākuma. Gan slodzi, gan slapjās deju grīdas – visu mūsējie ir pārvarējuši veiksmīgi. Ar to domājot, ka nekādu īpašu starpgadījumu nebija. Ar visiem zināmo izņēmumu, kas norisinājās deju lielkoncerta “Es atvēru Laimas dārzu” ģenerālmēģinājumā, kad laikapstākļu radīto nebūšanu dēļ nācās pārtraukt koncertu,” kopējos iespaidos dalās Kristīne Ganiņa, Bērnu un jauniešu centra “Mice” direktore, arīdzan Valkas novada dziesmu un deju svētku koordinatore.
Viņa atklāj, ka svētdienas rītā uz brokastīm skolā pie Valkas novada dalībniekiem bija ieradusies Valkas novada pašvaldības vadība, kura izteica milzīgu pateicību ikvienam, kurš piedalījās, lai šie svētki būtu un norisinātos skaisti. Pēc tam viņi vienojušies svētku gājienam.
“Bijām vienoti – plecu pie pleca gājienā devās Valkas novada pašvaldības pārstāvji, Valkas Jāņa Cimzes ģimnāzijas pārstāvji, visu novada pārstāvēto kolektīvu dalībnieki un to vadītāji, dejotāji, dziedātāji un radošo pulciņu bērni, tostarp no mūsu radošajiem interešu izglītības pulciņiem,” papildina K. Ganiņa un saka paldies par palīdzību Izglītības, sporta un jaunatnes nodaļas vadītājam Rolandam Rastakam, kas svētku ietvaros bija koordinatora palīgs, kā arī visai Valkas novada delegācijai par līdzdalību un kopā būšanu šajos svētkos, tostarp Valkas novada šoferīšiem par izturību, pašvaldības policistiem par pacietību un medmāsiņai par rūpēm un gādību.
Bijuši daudzi spilgti brīži, viens no tiem: jauniešu koris “Cimzes kods” ar diriģenti Inesi Niklaviču sniedza interviju tiešraidē Latvijas Radio 1. Proti, atlases veidā tika izvēlēti kori. “Cimzes kods” tika izvēlēts, jo koris nes Jāņa Cimzes vārdu.
Bērni un jaunieši no sirds izdzīvojuši svētku burvību. “Man ir liels gandarījums un prieks par šiem dziesmu svētkiem. Dzīvesvieta bija apmierinoša. Ēdināšana bija super. Man patika tas, ka nebija jāēd Mežaparkā, bet katru reizi braucām uz skolu. Kas nepatika no organizatoriskā viedokļa, ka mēģinājumi bija bez pauzēm. Pirmajā dienā bija ielikts laiks pauzei, ko neviens mums nedeva. Visu laiku nācās mēģināt, nevarēja neko apkārt redzēt un baigi staigāt daudz paši (organizatori, mēģinājumu vadītāji) aizliedza. Ļoti pārsteidza emocijas gan ģenerālmēģinājumā, gan pašā noslēguma koncertā. Tās tik ļoti es negaidīju. Īpaši emocionāli bija ģenerālmēģinājumā dziedāt “Saule, Pērkons, Daugava”. Noslēguma koncertā to jau gaidīju, tāpēc tam nebija tāds efekts. Esmu priecīga, ka svētkos izdevās piepildīt arī personīgos mērķus, kas bija tāds bonuss no pasākuma. Es ieguvu Ceplenieka autogrāfu un bildi ar viņu, tāpēc man ir ļoti liels gandarījums un prieks par šiem svētkiem. Punktiņu uz i būtu uzlicis, ja repertuārā būtu “Lec, saulīte”, kas ir mana mīļākā dziesmu svētku dziesma, bet tas lai paliek uz nākamajiem pieaugušo dziesmu svētkiem,” saka Katrīna Siliņa, jauniešu kora “Cimzes kods” dalībniece.
Valkas novadu pārstāvēja ne tikai dziedātāji un dejotāji, bet arī interešu izglītības pulciņu dalībnieki. 10. jūlijā VEF Kultūras pilī notika tērpu parāde “StaroJums”, kurā piedalījās Valkas novada Bērnu un jauniešu centra “Mice” šūšanas pulciņa “Knaģītis” bērni kopā ar vadītāju Daigu Soloveiko-Lazdiņu. Parādē bērni demonstrēja savu tērpu kolekciju “Mēs savai pilsētai” kā vēstījumu par dzīvi robežpilsētā Valkā.
Tērpu parāde “StaroJums” ir vizuālās un vizuāli plastiskās mākslas projekts, kura mērķis ir starot un izstarot gaismu un prieku, siltumu un mīlestību. Mākslas darbi radīti, izmantojot visdažādākos materiālus, tie tapuši daudzveidīgās mākslas tehnikās.
“Dziesmu svētki kopumā man patika, atmosfēra bija superīga, forši cilvēki un visa tā kopības sajūta bija iespaidīga. Vienīgi laikapstākļi bija diezgan nogurdinoši, bija nenormāli karsts un reizē lietains,” saka modes skates dalībniece Amanda Melānija Tetere.
Iespaidu nevienam nav trūcis. “Bērni bija izturīgi, pacietīgi, saprotoši. Visas ķibeles spēja patstāvīgi risināt un nepieciešamības gadījumā lūgt pēc palīdzības. Arī iespiests pirksts durvīs, samežģītas potītes, aizmirsti dvieļi, nogurums bija sīkums, neviena nebūšana nespēja sabojāt svētku noskaņu. Ēdināšana bija lieliska, viss bija gards, visi paēduši,” atzina Līga Orleana, kura svētkos bija pavadošais vecāks TDK “Vainadziņš”, kā arī “Ziemeļlatvijas” pārstāve svētku atspoguļošanā vietējam medijam.
Svētku laikā slavens kļuvis arī Valkas novada jauniešu deju kolektīvu “Vendīgs” un “Vendīga studijas” autobusa vadītājs Jānis, kurš bija zināms un kuru sveicināja visi satiksmes organizatori un ceļu policija pie Daugavas stadiona. Svētku dalībnieki mēļoja, ka pat Satiksmes ministrija zināja zaļo autobusu ar vadāju Jāni. Viņš bija pamanījies iekļauties satiksmē tā, ka dejotāji, dodoties uz mēģinājumu, var izkāpt pie paša stadiona, kamēr citi bērnus izlaida attālāk.
Par svētku dalībniekiem rūpējās kolektīvu vadītāji, atbalstošais personāls un visa Valkas novada delegācija, tostarp medmāsiņa Ginta rūpējās par bērnu un pavadošā personāla veselību, vienmēr bija klātesoša. Arī kāds skolas darbinieks pamanījis medmāsiņas kabinetu un atnācis spiedienu izmērīt un lūgt padomu veselības jautājumos.
Ikdienas dzīve skolā bijusi kā lielā ģimenē, gan mazi, gan lieli svētku dalībnieki kopā turējās mēģinājumos, brīvajā laikā vienojās kopīgās spēlēs un citās aktivitātēs, koncertos atbalstīja viens otru. “Mazākajiem dejotājiem līdzi bija paņemtas mīļmantiņas. Un vasaras vidū skolā tika pieslēgts siltums, tas varētu būt nebijis gadījums. Bet apkure noderēja pēc spēcīgā negaisa sestdienas deju lielkoncertā “Es atvēru Laimas dārzu” Daugavas stadionā,” iespaidos dalās Līga.
Līga akcentē, ka svētku organizatori bija ļoti piedomājuši pie dalībnieku atpūtas un izklaides mēģinājumu un koncertu laikā, bija dažādas tematiskas teltis, uz ietvēm sazīmētas klasītes. Visveldzējošāko aktivitāti sagādāja ugunsdzēsēji glābēji, piedāvājot ūdens dušu, lai gūtu mundrumu. Pēc dalībnieku stāstītā, svētku laikā dalībniekiem bijis jauks žests – vienam otru sveicināt ar “dod pieci”, arī garāmgājējus, skatītājus, policistus, medicīniskās palīdzības darbiniekus un ugunsdzēsējus. Arī prezidents “deva pieci” ikvienam satiktam mazākam un lielākam svētku dalībniekam.
Svētku dienās drošību uzraudzīja gan pašvaldības, gan Valsts policijas darbinieki. Autobusa vadītājiem dienā pat vairākkārt nācās veikt alkohola pārbaudes, policisti veica pārbaudes, vai visi ir piesprādzējušies un ievēro citus drošības pasākumus.
Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētkos aust prieks un lepnums par tautu, par valsti un par Latviju, uzrunā noslēguma koncertā “Te-Aust” teica Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs.
Jāpiemin, ka XIII Latvijas Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētku organizatori aicināja ikvienu fotografēt, filmēt un dalīties sociālajos tīklos, pievienojot tēmturi #nacgavilēt, lai visa pasaule redz, cik krāšņi ir mūsu tautas svētki. Vairāk nekā nedēļas garumā šīs bildes un video ir skatītāki interneta vidē. Arī mūsu novada dalībnieki ir manāmi citu mediju sociālajos tīklos, – bilžu, video un citu ieskatu svētkos.
Ilze Fedotova
No XIII Latvijas Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētkiem mājās pārradušies arī dalībnieki no Smiltenes novada – 22 kolektīvi jeb aptuveni 430 bērni, pusaudži un jaunieši – un viņus pavadošais atbalsta personāls.
“Svētkos viss bija brīnišķīgi! Braucām mājās ar ļoti labām emocijām – pacilātības sajūtu un ļoti labi padarīta darba sajūtu, kas, manuprāt, bija galvenais. Rīgā uz vietas bijām 11 dienas. Sākumā, kad aizbraucām, šķita, tas būs ilgi, bet patiesībā šīs dienas pagāja nemanot, – ko, jau jābrauc mājās?” smaida svētku koordinatore Smiltenes novadā, Smiltenes Bērnu un jauniešu interešu izglītības centra (BJIIC) vadītāja Ilze Jēkabsone.
Visi Smiltenes novada kolektīvi un viņus pavadošais personāls Rīgā mitinājās Juglas vidusskolā. Par uzņemšanu un ēdināšanas servisu var teikt tikai labāko, piebilst Ilze Jēkabsone. Savukārt Juglas vidusskolas darbinieki slavējuši savus viesus kā ļoti pieklājīgus bērnus, no kuriem strāvo pozitīva enerģija.
Lai viss izdotos labi un noritētu raiti, atslēgas vārds ir komandā. Par Smiltenes novada kolektīviem Rīgā rūpējās Ilze Jēkabsone, Smiltenes BJIIC izglītības metodiķe Rita Rozīte, Smiltenes novada Sporta pārvaldes vadītājs Matīss Mežulis, medmāsas Ginta Rudzīte un Maruta Vīgante, klāt regulāri bija autovadītājs Jānis Misiņš. No Smiltenes visu laiku transporta loģistiku koordinēja Smiltenes pilsētas Saimniecības pārvaldes vadītājs Gatis Bormanis.
“Ļoti saprotoši un atsaucīgi bija visu kolektīvu vadītāji, par ko viņiem liels paldies. Viņi arī bija rūpīgi padomājuši par to, kas būs pavadošās personas, jo ir ļoti svarīgi, lai tām var uzticēties un lai viņas savu darbu paveic ar maksimālu atbildību. Paldies arī visiem kolektīvu dalībniekiem! Bērni bija ļoti sirsnīgi un draudzīgi, viņiem patika būt kopā. Redzējām, ka starp kolektīviem ir izveidojušās jaunas draudzības,” iespaidos dalās Ilze Jēkabsone.
Dziesmu svētku virsdiriģents Gints Ceplenieks jau publiski dalījies ar ierakstu, ka šie bija labākie skolēnu dziesmu svētki un arī noslēguma koncerts ar ārkārtīgi jaudīgu, kvalitatīvu un skanīgu kopkori. Ņemot vērā dziesmu un deju svētku pārrāvumu 10 gadu garumā pandēmijas ierobežojumu dēļ, daudzi skolēni šos svētkus un īpašo gaisotni piedzīvoja pirmo reizi mūžā.
Redzot viņu emocijas, Smiltenes BJIIC deju kolektīvu “Buciņi” (seši sastāvi) un “Buku studijas” vadītāja Ieva Atare ir gandarīta, ka izdevās kolektīvus aizvest uz XIII Latvijas Skolēnu dziesmu un deju svētkiem. Svētkos piedalījās arī viņas vadītais jauniešu deju kolektīvs “Buki”, iesaistoties deju lielkoncerta “Es atvēru Laimas dārzu” “dzīvās” scenogrāfijas veidošanā stadionā “Daugava”.
“Tādu kopības sajūtu kā dziesmu svētkos, manuprāt, nekur citur nevar saņemt. Redzot, cik priecīgi ir bērni un kā viņi saņem dziesmu svētku “poti”, latvisko garu un ka pat lielajiem džekiem ir asaras acīs, ir siltuma un labi paveikta darba sajūta. “Buku studijas” dejotāji jau bija piedalījušies lielajos pieaugušo dziesmu svētkos, bet visi “Buciņu” sastāvi pirmo reizi piedzīvoja šo svētku vērienu. Tas bija skaisti! Tagad viņi ilgojas pēc nākamajiem svētkiem ar piebildi, ka negrib līdz nākamajiem svētkiem gaidīt tik ilgi – piecus gadus. Viens no sastāviem jau izsaucās, – “tad mums būs jau 15 gadi!”,” smaida Ieva Atare.
Taujāta, kā viņas dejotāji uztvēruši piektdienas, 11. jūlija, vakarā zibens spēriena izraisītu tehnisku problēmu dēļ neilgi pēc noslēguma pārtraukto deju lielkoncertu “Daugavas” stadionā, Ieva Atare atzīst, ka bērniem acīs bija asaras un viņi pārdzīvoja, ka nevarēs uzstāties, – dažiem lielkoncertā bija jādejo tikai pēdējās dejas. “Taču sestdienas koncerts visu atspēkoja. Laika apstākļi bija brīnišķīgi. Visi bija laimīgi, priecīgi un izdejojušies,” piebilst Ieva Atare. Sociālajos tīklos ir daudz komentāru par “Daugavas” stadiona nelīdzeno segumu, kas zem dejotāju kājām sadalās un veido bīstamus pacēlumus.
“Tajā laukuma pusē, kur dejoja mani kolektīvi, viss bija kārtībā. Ja kāds klucītis bija izlīdis ārā, paši iespiedām atpakaļ, bet vienā pusē bija vairāk nelīdzenāks segums,” teic “Buciņu” un “Buku studijas” vadītāja.
Deju lielkoncerta “Es atvēru Laimas dārzu” skatītājiem smilteniešiem ir lepnums par savu novadnieci Dagmāru Bārbali – vienu no XIII Latvijas Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētku virsvadītājām un deju lielkoncerta “Es atvēru Laimas dārzu” māksliniecisko vadītāju, kā arī dažu svētku lielkoncerta repertuārā iekļauto deju horeogrāfi.
Dagmāra Bārbale savulaik pati bija skolēnu dziesmu un deju svētku dalībniece, kad, mācoties Smiltenes ģimnāzijā, jau no bērnības dejoja tautas dejas – sākumā bērnu kolektīvos, pēc tam “Ieviņas” studijā un Tautas deju ansamblī “Ieviņa”.
Dziesmu un deju svētku lielkoncerti un svētki vispār ir kaut kas īpašs, sarunā ar “Ziemeļlatviju” atzīst smiltenietis Jānis Vahers, kurš šajos svētkos piedalījās divu kolektīvu – “Buku studijas” un Smiltenes vidusskolas jauktā kora “Lido” – sastāvā.
“Man dziesmu un deju svētki ļoti asociējas ar gandarījuma un pilnības sajūtu, ar iespēju dejot kopā ar 17 000 dalībnieku, vienojoties kopīgā dejā, gūt kopīgas emocijas, atrast jaunus draugus un dalīties priekā, kad izbaudi dejošanu vai dziedi Mežaparka lielajā estrādē. Kopīgi izpildītā “Gaismas pils” ir kaut kas īpašs, kas man ļoti paliks atmiņā, tāpat arī gājiens. Šogad pirmo reizi gāju kopā ar dejotājiem, iepriekš biju gājis tikai ar pūtēju orķestri. Un šī ir arī mana noslēdzošā skolēnu dziesmu un deju svētku pieredze,” saka Jānis Vahers, kurš šovasar absolvēja Smiltenes vidusskolas 12. klasi.
Svētku laikā bijis arī nogurums, negulētas naktis, kas pagājušas sarunās, bet tas salīdzinoši bijis sīkums pret iegūtajām emocijām.
Smiltenes novadā šo skolēnu dziesmu un deju svētku atskaņas, iespējams, vēl ienāks kopā ar svētku “pērlēm”.
Svētku dalībnieku apgleznotās pērles XIII Latvijas Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētku laikā pārtapa īpašā vides objektā “Vijums”, kas Rīgā, Vērmanes dārzā, tika izveidots Latvijas kartes kontūrā, simboliski savijot visu Latviju vienā svētku ritmā.
“Plānojam līdzīgu izstādi izveidot Smiltenes novadā ar mūsu kolektīvu “pērlēm”. Pagaidām tas ir ieceres līmenī, bet domāju, ka šo projektu arī realizēsim, tikai vēl nav zināms, kad un kur,” teic Ilze Jēkabsone.
Sandra Pētersone
