4. maijā, apritēs 20 gadu kopš Latvijas Republikas Neatkarības deklarācijas pasludināšanas. Zīmīgajā gadskārtā izdevniecība “Jumava” izdod dokumentālu grāmatu “1. un 2. jūnijs” par divām dienām 1988. gadā, kas iedrošināja latviešu tautu Atmodai. Grāmatu pēc dzejnieka Jāņa Petera ierosmes sastādījusi smilteniete Anita Grīniece.
Grāmata “1. un 2. jūnijs” vēsta par Latvijas PSR Rakstnieku Savienības valdes paplašināto plēnumu ar visu radošo savienību, zinātnieku un ekspertu līdzdalību. Šīs divas dienas visai pasaulei atklāja, ka Latvijā ilgajos padomju okupācijas gados ir saglabājies sapnis par neatkarīgu valsti.
Blakus plēnuma runām – šodienas intervijas Pirms tam vēl nekad Latvijā no oficiālās tribīnes nebija pateikts, ka 1940. gadā Latviju okupēja padomju armija. Mavriks Vulfsons savā runā pirmo reizi publiski pieminēja Ribentropa – Molotova paktu un Latvijas okupāciju, kā šā pakta slepeno protokolu rezultātu.
Plēnuma dalībnieki arī pieņēma rezolūciju, pieprasot noteikt valsts valodas statusu latviešu valodai un ierobežot līdz tam nekontrolēto migrāciju.
Aculiecinieku atmiņās vairākkārt pieminēts, ka toreizējais Latvijas Komunistiskās partijas Centrālās komitejas pirmais sekretārs Boriss Pugo pārmetis M. Vulfsonam tūlīt pēc viņa vēsturiskās runas Padomju Latvijas iznīcināšanu. Arī šis fakts būs pieminēts grāmatā. 400 lappušu biezajā izdevumā varēs lasīt gan plēnuma dalībnieku runas, gan arī intervijas, ko viņi pēdējos divos gados snieguši A. Grīniecei.
Grāmatas atbildīgā redaktore, izdevniecības “Jumava” darbiniece Ieva Heimane informē, ka grāmatu no tipogrāfijas plānots saņemt maija otrajā pusē, bet atvēršanas svētkus rīkot 1. un 2. jūnijā. I. Heimane arī uzsver A. Grīnieces lielo ieguldījumu grāmatas tapšanā. Viņa intervēja plēnuma dalībniekus, piedalījās grāmatas sastādīšanā un vāka skices izveidošanā.
Tolaik, kad A. Grīniece saņēma Jāņa Petera piedāvājumu palīdzēt sastādīt grāmatu, viņa strādāja Latvijas Radošo savienību padomē un nenožēlo izdevuma veidošanā ieguldīto laiku un darbu.”Viņi ir brīnišķīgi cilvēki, izcilas personības. Man bija bezgala liela laime ar viņiem satikties, runāt un uzklausīt dzīves stāstus. Faktiski viņi ar savu pieredzi izveidoja šo grāmatu,” ilgās sarunas ar plēnuma dalībniekiem atceras A. Grīniece.
Intervijas tapušas ar Māru Zālīti, Jāni Peteru, Marinu Kosteņecku, Ābramu Kleckinu, Juri Dimiteru, Arnoldu Klotiņu, Elmāru Grēnu, Jāni Lucānu un citiem toreizējiem plēnuma dalībniekiem.
Cer, ka Latvija būs mūžīgiA. Grīnieci pārsteidz šo cilvēku uzdrīkstēšanās 1988. gadā komunistiskās partijas augstu amatpersonu klātbūtnē paust no padomju ideoloģijas atšķirīgu viedokli.
“Tā bija milzīga drosme. Viņi nezināja, kas tālāk var notikt. No Maskavas tolaik jau nāca ziņas par Gorbačova perestroiku, bet Latvijā nekā tāda vēl nebija. Tikai pēc Radošo savienību plēnuma atklāti parādījās Latvijas sarkanbaltsarkanais karogs, un tikai pēc tam 1988. gada oktobrī dibināja Latvijas Tautas fronti,” atgādina A. Grīniece.
Grāmata “1. un 2. jūnijs” savā ziņā ir piemineklis Rakstnieku savienības paplašinātā plēnuma dalībnieku drosmei un ieguldījumam Latvijas valstiskās neatkarības atjaunošanā. Tā ir arī šo notikumu saglabāšana tautas atmiņā un mudinājums neaizmirst un novērtēt savu valsti.
Ko plēnuma dalībnieki saka par mūsdienu Latviju? “Laiks cilvēkiem mainījis pasaules uzskatu. Ir ļoti sāpīgi, ka pērn februārī notikušās intervijas atšķiras no dažus mēnešus vēlāk septembrī un augustā notikušajām, jo tolaik strauji mainījās politiskā un ekonomiskā situācija valstī,” atzīst A. Grīniece.
Arī viņai ir skumji par šodienas Latviju. “Man tik ļoti gribas cerēt, ka nevajadzēs saviem bērniem teikt, ka Latvijas vairs nav. Es viņiem gribu teikt, ka Latvija ir un būs un būs arī tās dzimšanas dienas. Un tādas varēs svinēt arī mūsu bērni un bērnu bērni,” cer A. Grīniece.
