FOTO: SANDRA PĒTERSONE
Svētdien, 8. jūnijā, kad Latvijā svinēja Vasarsvētkus, Smiltene piedzīvoja īpašu, mākslinieciski ļoti augstvērtīgu notikumu, – bija otrā vieta Latvijā pēc Rīgas Doma, kurā tika izpildīts komponista Riharda Zaļupes fascinējošais jaundarbs “Mana Lūgsna”, marimbu spēlējot pašam komponistam.
Smiltenē sakrālais skaņdarbs “Mana Lūgsna” skanēja evaņģēliski luteriskajā baznīcā, kas bija klausītāju pārpildīta. Koncerta noslēgumā publika piecēlās kājās, izrādot sajūsmu, un ilgi aplaudēja.
Saskaras ar pārpasaulīgu skaistumu
Izcila, kvalitatīva mūzika izcilu mākslinieku izpildījumā, brīnišķīgs, sirdi sildošs un iedvesmojošs koncerts, – tās ir tikai dažas no klausītāju atsauksmēm par “Manu Lūgsnu”. Smiltenes luterāņu baznīcā to izpildīja Latvijas Universitātes sieviešu koris “Balta” (diriģente Māra Marnauza), Latvijas Nacionālās operas solistes Inga Šļubovska-Kancēviča un Ilona Bagele, Rihards Zaļupe (marimba), mūziķis Ivars Brīnums, kurš spēlē altu vadošajos orķestros Latvijā (alts ir vijoļu grupas stīgu instruments) un Latvijā dzīvojošā mūziķe no Taivānas Chin Yun Yu (viņa spēlēja 12 dažādus perkusiju instrumentus).
“Esam ļoti priecīgi, ka komponists Rihards Zaļupe šodien nebija ne Itālijā, ne Amerikā, ne Austrālijā vai kur citur pasaulē, bet ir tieši Smiltenē,” pirms koncerta uzrunājot publiku, uzsvēra kora “Balta” diriģente Māra Marnauza, norādot uz komponista atpazīstamību un popularitāti pasaules mērogā. Proti, Rihards Zaļupe ir prestižo Amerikas Kinoakadēmijas jeb Oskara balvu saņēmušās pasaulslavenās animācijas filmas “Straume” mūzikas līdzautors.
Piedzīvot “Manas Lūgsnas” atskaņojumu Smiltenē smiltenieši un viņu viesi varēja, pateicoties Smiltenes evaņģēliski luteriskās draudzes valdes priekšsēdētājai Gitai Mūrniecei, kura uzaicināja kori “Balta” uzstāties Smiltenes luterāņu baznīcā, un Smiltenes uzņēmumam SIA “Firma Madara ‘89”, kas ir šī koncerta sponsors.
Komponista Riharda Zaļupes jaunais sakrālais skaņdarbs “Mana Lūgsna” ir sacerēts Latvijas Universitātes (LU) sieviešu korim “Balta” un tapis pēc šī kora diriģentes Māras Marnauzas iniciatīvas, rakstot Valsts kultūrkapitāla fonda projektu, lai veicinātu sieviešu koru attīstību Latvijā un bagātinātu šo koru repertuāru.
Sešdaļīgā cikla pamatā ir liturģiskais teksts no Bībeles, citāts no Pāvila 2. vēstules korintiešiem: “Tas Kungs ir Gars; un, kur ir Tā Kunga Gars, tur ir brīvība. Tad nu mēs visi, atsegtām sejām Tā Kunga godību skatīdami, topam pārvērsti Viņa paša līdzībā no spožuma uz spožumu, to dara Tā Kunga Gars.”
Cikla kulminācija ir skaņdarba piektā daļa – lūgsna “Mūsu Tēvs debesīs”, kas izjusti iemieso vēl vienu šī izcilā garīgā teksta muzikālo risinājumu.
LU kora “Balta” diriģente Māra Marnauza raksturo Riharda Zaļupes jaundarbu “Mana Lūgsna” kā fantastisku, fascinējošu, brīnišķīgu, emocionālu un vārdos pat neaprakstāmu. “Kad iesākām to dziedāt, varēja just, ka korī iet tirpas cauri visām dziedātājām un viņas no saviļņojuma ir apmulsušas un iedvesmotas, jo saskārušās ar kaut ko pārpasaulīgi skaistu. Ir radīts skaņdarbs, par kuru varētu sapņot jebkurš koris un diriģents,” teic Māra Marnauza.
Pēc koncerta turpat, dievnamā, “Ziemeļlatvijai” (šīs publikācijas autorei) bija iespēja intervēt pašu komponistu, vispirms paužot savu saviļņojumu un sajūtas, kas pārņem klausoties “Manu Lūgsnu” – klausītājs nonāk citā garīgajā dimensijā, ārpus konkrētās telpas. “Šis skaņdarbs arī ir kā meditācija, tāpēc teksta ir tik ļoti maz,” sarunā ar “Ziemeļlatviju” atzīst komponists Rihards Zaļupe.
Komponists novērtē lūgšanas spēku
Rihards Zaļupe arī uzsver, ka viņam patīk strādāt ar mazu tekstu. “Manuprāt, mēs jau tā pārāk daudz ikdienā runājam, tāpēc, lai teksts labāk kalpo kā suģestējošs materiāls. Šajos divos pantos (no Pāvila 2. vēstules korintiešiem – redakcijas piezīme) ir ļoti daudz pārpasaulīgas informācijas. Ceru, ka cilvēki pēc koncerta varbūt uzzināja kaut ko dziļāk gan paši par sevi, gan par Dievu, gan vispār par dievišķo, kas mums ir apkārt,” teic Rihards Zaļupe.
Taujāts, uz ko konkrēti vērsta viņa “Mana Lūgsna”, komponists rosina padomāt par lūgšanas nozīmi vispār, jo lūgšana ir viena no visjaudīgākajām garīgajām tehnoloģijām.
“Ir ļoti svarīgi lūgt. Mēs daudz pieprasām, bet cik daudz mēs palūdzam, kur nu vēl runājam par Dievu? Cik daudz cilvēku, arī tie, kuri ir ticīgi, ikdienā regulāri kontaktējas un uztur attiecības ar Dievu? Esam nonākuši dogmā, kad daudzi cilvēki uzskata – ja reiz viņi atnāk svētdienā uz baznīcu, viss ir čikiniekā. Taču lūdzot un ne tikai sev, – sev parasti pieprasām, bet lūdzot kaut ko saviem tuvākajiem cilvēkiem, caur lūgšanu tiek uzrunāti augstāki spēki, lai kā mēs katrs tos sauktu – par Dievu, Visumu vai universālu enerģiju. Tā ir liela transformācija katra cilvēka dzīvē. Manuprāt, kontakts ar Dievu vispār ir ļoti svarīgs, ir svarīgi arī parunāties ar viņu. Ticu, ka Dievs ir personība, nevis bezpersoniska būtne. Dievam ir daudz dažādu personību, tāpat kā mums, cilvēkiem, jo, kā teikts svētajos rakstos, esam radīti pēc viņa līdzības. Es neuzskatu Dievu kā bargo onkuli tur, augšā, kurš mūs strostē. Man ir sajūta pašam priekš sevis, ka bez kontakta ar Dievu es nevaru redzēt savu dzīvi, nevaru redzēt, kā mēs šajā laikā bez tā spējam normāli eksistēt,” sarunā ar “Ziemeļlatviju” atzīst Rihards Zaļupe.
Viens no skaistākajiem dzīvē dzirdētajiem koncertiem
Sakrālā skaņdarba “Mana Lūgsna” atskaņojumu Smiltenē klausījās arī smilteniete džeza dziedātāja Inga Bērziņa (Kalvele).
“Rihards Zaļupe ir garīgās pasaules meklētājs. Domāju, ka viņš daudz ko jau ir atradis savā dzīvē un turpina meklēt. Tāpēc viņa radošais ceļš ir daudzveidīgs, kādu mēs to redzam,” “Ziemeļlatvijai” teic Inga Bērziņa. Taujāta par iespaidiem, ko guvusi, klausoties “Manu Lūgsnu”, viņa atzīst, ka mūzika vēl labu laiku pēc koncerta bijusi viņā.
“Ejot uz koncertu, jau zināju, ka būs ļoti skaisti, bet tik un tā biju patīkami pārsteigta. Tas bija ļoti intīmi un izjusti. Tur nebija nekā nedabīga. Tas bija ļoti patiesi un līdz ar to aizkustinoši. “Balta” vienmēr bijis ļoti profesionāls koris, abas solistes ir izcilas un atbilstošas. Viss instrumentārijs bija ļoti savdabīgs, tādēļ tas bija interesanti, jo skanēja savādāk,” iespaidos dalās Inga Bērziņa.
Iespaidoti ir arī citi smiltenieši. “Emociju ir daudz, jo ko tādu un tik brīnišķīgus māksliniekus mēs nemaz tik bieži Smiltenē nedzirdam. Tas bija kaut kas sevišķs, un arī fotoizstāde ļoti patika,” gan koncertu, gan baznīcā apskatāmo smiltenietes Ingas Zaļkalnes fotogrāfiju izstādi uzteic smilteniete Ilze Kumsāre.
Ingas Zaļkalnes fotogrāfiju izstādi “Smiltene cauri gadalaikiem, kur sirds skan zvanu balsīm līdz” Smiltenes luterāņu baznīcā var apskatīt līdz 7. jūlijam laikā, kad dievnams ir atvērts, informē Gita Mūrniece.
““Manas Lūgsnas” atskaņojums Smiltenē bija viens no skaistākajiem koncertiem, ko savā dzīvē esmu dzirdējusi. Man ir milzīgs prieks, ka smiltenieši un Smiltenes viesi tik lielā skaitā rada iespēju baudīt patiesi izcilu mākslu. Man tā ir lielākā dāvana par kalpošanu baznīcai,” atzīst Gita Mūrniece.
