Lai gan Vidzemē piemājas vai vasaras dārzs ir vairāk nekā 80% iedzīvotāju, dārzkopību kā savu hobiju nosaukuši vien 6% vidzemnieki, bet ar dārza kopšanu, lai vairotu īpašuma kopējo vērtību, aizraujas vien 12%, tā liecina Snapshot un Husqvarna aptaujas dati1. Lai arī Vidzemē šis rādītājs ir augstāks nekā vidējais Latvijā (8%), dati ievērojami atšķiras no citu Eiropas valstu rādītājiem.
Vidzemes reģiona iedzīvotājiem dārza galvenās funkcijas ir atpūta (45%) un ‘ģimenes barotājs’ (42%), secināts Snapshot un Husqvarna aptaujā. Kā trešo svarīgāko dārza funkciju Vidzemē dzīvojošie nosauc „saplūšanu ar dabu” (16%).
Interesanti, ka tikai 5% vidzemnieki dārzs pilda bērnu spēļu laukuma funkciju, kas, piemēram, ir daudz mazāks skaits salīdzinot ar Zemgalē dzīvojošajiem (13%), rāda Snapshot un Husqvarna aptaujas dati. Savukārt vidzemniekiem ir mazāk svarīgs „privātums no kaimiņiem”, šo dārza funkciju pieminējuši tikai 7% Snapshot un Husqvarna aptaujāto vidzemnieku. Privātās telpas faktors vissvarīgākais ir Zemgalē dzīvojošajiem, to apstiprina 21% zemgaļu.
Atpūta, tuvība ar dabu vai hobijs – tās ir dārza galvenās funkcijas arī deviņās „Husqvarna Global Garden Report 2011″2 pētījumā iekļautajās valstīs. Kā stāsta Juris Marhilevičs, Husqvarna Latvija vadītājs, „globālajā pētījumā secināts, ka pasaulē jēdzienam „dārzkopība kā ieguldījums īpašuma vērtībā” tiek piešķirta arvien lielāka nozīme.
Tā piemēram, dārzu par ieguldījumu uzskata 54% poļi, 47% vāciešu, 36% zviedru. Pētījumā iesaistītie speciālisti ir veikuši aprēķinus, kuru rezultāti apstiprina, ka ieguldīt piemājas dārza kopšanā atmaksājas vairāk nekā, piemēram, mājas virtuves remontā, jo šis ieguldījums sniedz lielāku pienesumu īpašuma kopējai vērtībai, kā arī nezaudē savu vērtību ilgtermiņā”.
Kā liecina Snapshot un Husqvarna aptaujas dati, Latvijā visaugstākais procents iedzīvotāju, kas uztver dārza kopšanu kā ieguldījumu īpašuma kopējās vērtības palielināšanā, dzīvo Latgales reģionā (20%), bet viszemākais – Vidzemē (6%).
