dziesmām ar Marikas vārdiem – “Tavas bizes”. FOTO: INGŪNA JOHANSONE
“Marika bija, ir un būs kaut kas īpašs. Es pat nemāku vārdiem pateikt, ne tikai viņas dzeja, arī kā cilvēks viņa bija īpaša,” tā pēc sirsnīgā koncerta Smiltenes Vecajā parkā pie Marikas taureņa teic grupas “Zeļļi” solists Raitis Treijs.
Svētdien “Zeļļi” kopā ar citiem kolektīviem kuplināja Marikas dienas dziesmu pikniku. “Zeļļi” ir tikai viena no daudzajām grupām, kuras izpilda dziesmas ar dzejnieces Marikas Svīķes vārdiem. “Tavas bizes”, “Ievai”, “Puķītes”, “Rīts bez vēja”, “Kā lai notur” ir tikai dažas no dziesmām, kuras izskanēja pasākumā. Organizatori bija parūpējušies, lai klātesošie varētu dziedāt līdzi, un sagatavojuši dziesmu vārdus. Koncertā piedalījās Smiltenes novada kultūras centra jauktie kori “Mežābele” (diriģente Velta Ispravņikova) un “Pakalni” (diriģenti Ēriks Derums un Ulvis Krieviņš), Latvijas meža darbinieku vīru koris “Silvicola” (diriģenti Raimonds Gulbis un Ēriks Derums, koncertmeistars Ritvars Knesis), Gaujienas sieviešu vokālais ansamblis (vadītāja Dagnija Pakalne), sieviešu vokālais ansamblis “Iedvesma” (vadītāja Mārīte Veidemane), grupa “Zeļļi”. Ar dziedāšanu pasākumu kuplināja Dace Purvlīce, Jānis Žagariņš, Roberts Kundziņš. Koncertu organizēja biedrība “Smiltenei un Latvijai” sadarbībā ar Smiltenes novada kultūras centru. Pasākuma organizēšanā līdzdarbojās Zane Bērza, Normunds Līdaciņš, Līga Krūmiņa, Vinete Brunovska, Vilnis Svīķis, Gunita Grīnberga, Aija Kramiņa un Zinaida Bērza, kura arī vadīja koncertu.
Pasākums bija par ziedojumiem, kuri tiks izmantoti turpmākai pasākumu norisei un Marikas Svīķes kultūrvietas uzlabošanai. “Šogad sadarbībā ar Smiltenes pilsētas ainavu arhitekti gribam papildināt daudzgadīgo augu stādījumus kultūrvietā un iespējams arī iestādīt krokusus zālienā ap to, lai vieta būtu ziedoša visos gadalaikos, kā to vēlējās iedzīvotāji, to plānojot. Iepriekšējos gados daļu ziedojumu izmantojām dzejas krājumu atkārtotai izdošanai un kompaktdiska ierakstīšanai, kurus būs iespēja iegādāties pasākuma laikā,” vēsta biedrība “Smiltenei un Latvijai”.
Īpašas emocijas šis pasākums raisa Vilnim Svīķim, Marikas dzīvesbiedram un stiprajam atbalstam, kurš atzīst, ka viņam Marikas dienu pasākums nozīmē ļoti daudz un ir svarīgs. “Marika to ir pelnījusi. Marikas dienas ir viņas pašas izlolots pasākums, un tas sākās jau pirms daudziem gadiem Rauzas estrādē. Viņa pati to organizēja, ieradās mākslinieki, dziedāja un dejoja, un Marikai tas ļoti patika. Arī šis pasākums viņai ļoti patiktu. Prieks par šo vietu, kas ir izdevusies, prieks par cilvēkiem, kas to visu ir darījuši,” saviļņojumu neslēpj Vilnis.
Jānis Žagariņš, kurš kopā ar Mariku Svīķi ir sniedzis neskaitāmus koncertus, pajoko, ‒ pat ja viņš negribētu nākt uz šo pasākumu, tas būtu pienākums, jo Marika Svīķe viņam nav tikai dziesmu autore un skatuves partnere, bet tuvs cilvēks un abi ar Vilni bijuši arī vedēji. “Viņa mani no laukiem izvilka tautās,” nosmej J. Žagariņš. Koncertā viņš izvēlējās atskaņot dziesmas, kas raisa personiskas emocijas un neslēpa, ka ir ļoti grūti zināt par otra sāpēm un nespēt neko līdzēt. Kaut Marika Svīķe šo pasauli ir atstājusi, viņas dzeja dzīvo mūzikā un dzejoļos. Tie pārsteidzoši precīzi aizskar cilvēku dvēseles stīgas un spēj uzrunāt personiski.
“Dzīves ceļš – no Viena sākuma līdz jaunam ‒ ir pierakstīts un iezīmēts ar tik pieturas punktiem, ar cik cilvēkiem esam tikušies. Iespējams, daži no tiem šķiet pavisam nenozīmīgi, bet esmu pārliecināta, ka mēs viens ar otru nesatiekamies nejauši. To var saukt par Dieva gribu vai Likteni. Un tāpat kā ikviens ceļš ir pilns ar pēdu nospiedumiem, tā arī mēs atstājam zīmes citos. Un ļaujam iezīmēt sevī kā ceļā arī citu pēdas.” Marika Svīķe 2012. gads.
