Igaunijas žurnālisti Anvars Samosti un Kalle Mūli pauduši viedokli, ka būtu lietderīgi slēgt komentāru vietnes visos žurnālistikas interneta izdevumos un tas radītu vairāk labuma nekā ļaunuma. Šis viedoklis tiek aktīvi apspriests.
“Pēc manām domām, vajadzētu slēgt visās mājas lapās komentāru ievietošanas vietas un tā nebūtu nekāda traģēdija vai pasaules gals. Tā nav lieta, ar ko varam lielīties, ka vienkārši ļaujam kaut kādiem idiotiem normālus cilvēkus izķengāt,” saka Kalle Mūli.
Pēc Anvara Samosti domām 99 procenti komentāru ir zaimi un pozitīvi vērtē Igaunijas vadošā laikraksta “Eesti Päevaleht” lēmumu ieviest prasību pirms komentāru ievietošanas identificēt sevi ar ID karti. Viņaprāt, tā būtu garantija, ka pirms katra komentāra ievietošanas lietotājs apdomās, ko rakstīt.
Gana liela pieredze šajā ziņā ir arī “Ziemeļlatvijai”. Nereti žurnālista uzaicinātais iespējamais intervējamais teic, ka viņš jau labprāt, taču nevēlas nokļūt portāla komentāros, tāpēc no sarunas atsakās. Nupat kāda Valkas novada domes augsta amatpersona sacīja, ka pērnā gada nogalē patiešām veltījusi stundu laika komentāru izskatīšanai.
Viņa nevarot izniekot tik daudz laika, tāpēc nevēlas šīs muļķības lasīt. Protams, raksta jau ne tikai muļķības. Komentāru pozitīvais aspekts ir laikraksta atgriezeniskā saite ar lasītāju. Ne reti lasītāji vērtē objektīvi, precizē, ja žurnālists kaut ko nav izpētījis līdz galam un iesaka tēmu turpināt tādā vai citādā virzienā. Diemžēl vajadzīga diezgan bieza āda, lai rupjības un personiskos apvainojumus neņemtu galvā. Jo īpaši no rīta, kad šādā gadījumā tiek sabojāts garastāvoklis uz ilgu laiku.
Tīkla lietotāju identifikācija ir nepieciešama daudzās mājas lapās. Ja šī identifikācija ir sarežģīta, ieskaitot paroli un tamlīdzīgi, tas apgrūtinātu vieglu pieeju tīklam. Prakse rāda, ka šajās lapās lietotāju ir mazāk, taču viņi raksta ar saviem uzvārdiem un lielākoties viss sacītais ir konstruktīvs, turklāt bez personīgiem apvainojumiem un ņirgāšanās.
Lapas administratoram nav jāuztraucas un viņš var labāk gulēt, nebaidoties, ka kāds ierakstīs rupjības un citas lietas, ko aizliedz likums. Tātad nosacījums par reģistrēšanos darbojas kā filtrs ētiskajos aspektos. Nereti var tikai brīnīties, kur cilvēkiem ir tik daudz brīva laika savas žults izliešanai un agresivitātes izpausmēm. Tā ir neciešama informatīvās vides piesārņošana un salīdzināma ar apzinātu dabas piesārņošanu.
Ikviens portāls lasītājus aicina būt tolerantiem, taču nekā. Mazāk lietotās mājas lapās, kas veidotas kādam reģionam vai specifiskam tematam, ķengu patiešām nav daudz, taču atliek atvērt, piemēram, populāro “Delfi” un tad bēdīgā aina atklājas visā pilnībā.
Protams, lapu uzturētāji man var iebilst, ka bezpersonisku lietotāju nav, jo katram datoram ir IP adrese un rakstītāju lielākā daļā gadījumu pēc šīs adreses var sameklēt, taču tas atkal prasa papildu pūles. Iespējams, ka igauņu žurnālisti piedāvā labāko risinājumu, taču mums joprojām jāgaida ID kartes, kuru ieviešana turpinās jau 10 gadu un tam iztērēti miljoni, turklāt līdz pozitīvam iznākumam būšot jātērē vēl daudzi miljoni. Tas nekas, ka igauņi jau sen piedāvā ikvienai valstij, kuru tas interesē, par ievērojami mazāk naudiņām nopirkt viņu izstrādāto un tautā populāro ID karšu sistēmu.
