Barikāžu dalībnieki saņem apbalvojumus un gremdējas atmiņās
“Jums valsts svētki ir šodien,” pirmdienas vakarā, uzrunājot 1991. gada barikāžu dalībniekus, kuri bija pulcējušies Trikātas kultūras namā, uzsvēra rakstniece Marina Kosteņecka.
Svinīgajā pasākumā, uz kuru bija ieradušies barikāžu dalībnieki no Smiltenes un Beverīnas novada, nekas neliecināja par ikdienā daudzkārt dzirdēto, ka krīze mazina Latvijas iedzīvotāju patriotismu. 1991. gada barikāžu dalībnieka piemiņas zīmes pasniegšana Latvijas neatkarības aizstāvjiem vai viņu tuviniekiem kārtējo reizi apliecināja, ka vairumam iedzīvotāju vārdi “Gods kalpot Latvijai!” nav tukša skaņa.
“Bija sajūta, ja mūs pasauktu atkal, šoreiz pret valsts izsaimniekotājiem, tad noteikti ietu. Nevis logus dauzīt, bet nopietni,” atzīst viens no piemiņas zīmes saņēmējiem blomēnietis Guntis Upacers. Deviņdesmitajos gados viņš bija barikāžu dalībnieku pirmajās rindās, jo tolaik vēl bija rīdzinieks un aizstāvēt Latviju ieradās kopā ar saviem darba kolēģiem no Salaspils atomreaktora.
Barikāžu laiks – vēsturePagājuši teju divi gadu desmiti no baisajiem notikumiem, barikāžu laiks kļuvis par vēsturi, bet joprojām ir aizstāvji, kuri nav saņēmuši pelnīto apbalvojumu. Piemiņas zīmes valdes pārstāve rakstniece Marina Kosteņecka atzina, ka ir sarežģīti apzināt visus barikāžu dalībniekus un ziņas no pagastiem pienāk joprojām.
Tomēr šis ir vienīgais valsts apbalvojumus, kuru piešķir arī pēc nāves un to saņem apbalvotā tuvinieki. Arī Trikātas pasākumā bija vairāki apbalvotie, kuru dzīves gājums jau aprāvies.
Piedzimt brīvā LatvijāRakstniece rosināja apbalvojuma saņēmējiem nebūt kautrīgiem, lepoties ar šo piemiņas zīmi un svinīgos brīžos to piespraust pie apģērba. “Šis ir ļoti nozīmīgs apbalvojums ne vien apbalvotajam, bet arī viņa ģimenei,” uzsvēra M. Kosteņecka, jo pārdzīvojuma un neziņas stundas un dienas bija jāaizvada ne vien tiem, kuri atradās notikuma epicentrā, bet arī tiem, kuri palika mājās.
Sasprindzinājums tolaik bija neaprakstāms. “Mēs bijām uz barikādēm, lai viņš varētu piedzimt brīvā Latvijā,” pasmaidīja rakstniece, nododama sveicienu kādam pusaudzim, kuru apbalvojumu saņemt bija deleģējis tēvs.
