FOTO: NO PERSONĪGĀ ARHĪVA
No 26. līdz 29. jūnijam norisinājās starptautiskais folkloras festivāls “Baltica”. Trīs dienu garumā tautas tradīciju kopēji pieskandināja Rīgas, Siguldas novada un Daugavpils laukumus un parkus.
Festivālā piedalījās Smiltenes Kultūras centra folkloras kopa “Rudzupuķe” un Valkas pilsētas dziesmu draugu kopa “Nāburgi”.
“Esam atguvušies pēc trīs dienu maratona. Pirms sākās festivāls “Baltica”, mums, protams, bija skate, un folkloras festivāla tēma bija valoda. Jau tad mēs runājām par mūsu Ērģemes vārdnīcu, dziedājām mūsu puses dziesmas. Runājām Ērģemes un Vijciema puses dialektā. Bija arī tāds noteikums, ka festivāla laikā, lai kur mēs uzstātos, ir jādzied tā programma, ko dziedājām skatē. Labākais, ka mēs varējām izvēlēties, kuras no trim dienām un kur mēs vēlētos uzstāties. Apzināti izvēlējāmies apmeklēt Rīgu un Daugavpili. Vēl pa vidu, sestdienā, bija Siguldas novada diena, bet Siguldas novadā jau iepriekš esam bijuši uzstāties ļoti daudzas reizes, tāpēc festivāla ietvaros bijām Rīgā un Daugavpilī,” stāsta folkloras dziesmu draugu kopas “Nāburgi” vadītāja Mārīte Magone.
“Nāburgi” uz Rīgu devās jau aizvadītajā piektdienā, lai uzstātos laukumā pie Brīvības pieminekļa. Galvaspilsētu piepildīja folkloras nerimstošais prieks, īstums un daudzveidība ne tikai dziesmās, bet arī dančos, instrumentu spēlē, darbnīcās, meistarklasēs un ikvienā dalībnieka smaidā. Dižas un dažādas valodas skanēja pāri laukumiem, skvēriem un Vecrīgas pagalmiem.
“Pirmajā dienā Rīgā svētku prieku ļoti izbojāja lietus. Mums bija divas uzstāšanās, abas vienā vietā – pie Brīvības pieminekļa. Pirmā uzstāšanās bija ap vieniem dienā, tur bez mums uzstājās vēl vairākas grupas. Tad sekoja svētku gājiens, kas pagāja lietus zīmē. Gājiens gāja savā maršrutā, bet pie Brīvības pieminekļa mums bija jāiziet no gājiena ārā, jo mēs, 16 grupas, palikām uz koncertu “Vakarā tāļu skan”, kad varējām iepriecināt tos skatītājus, kas nevarēja tikt uz festivāla laukumu. Tiesa, skatītāju nebija ļoti daudz, lai teiktu, ka gāza nost no kājām,” viņa stāsta un atklāj, ka festivāla izdevumi bija visai lieli. Pašvaldība kolektīvam deva iespēju izmantot autobusu. “Sakām paldies pašvaldībai par nodrošināto transportu. Mums bija kolosālākais šoferītis – Miervaldis Ozols, kurš mums centās ļoti dažādos veidos palīdzēt. Ne tikai izvadāja un apstājās visur, kur bijām iecerējuši brauciena laikā “ņemt pauzīti”, bet arī iemūžināja kopīgos mirkļus fotogrāfijās un bija lielisks ceļabiedrs. Mēs viņam sakām lielu paldies, jo pārbraucieni patiešām bija gari. Tā kā dalībai festivālā bija dārgas izmaksas, ēdināšanu mēs apmaksājām paši, bet naktsmītnes daļēji sedza pašvaldība. Ņemot vērā nakšņošanas izmaksas Rīgā, paši meklējām iespējas pārnakšņot pie radiem vai draugiem,” atklāj M. Magone.
“Nākamajā dienā Rīgā visi sapulcējāmies, satikāmies un tad braucām uz Daugavpili, pa ceļam vēl Ikšķilē paņemot savējos, kas tur nakšņoja. Tā kā sestdien vienai mūsu ansambļa dalībniecei bija skaista, apaļa jubileja, tad mums mazlietiņ tā diena vairāk pagāja jubilejas zīmē. Pa ceļam apstājāmies Jēkabpilī. Bet, iebraukuši Daugavpilī, protams, vispirms sameklējām viesnīcu, un tad bija sadziedāšanās, sadancošanās vakars. Tas bija ļoti brīnišķīgs. Ārkārtīgi jautrā gaisotnē un enerģētiski ļoti spēcīgs ar dziesmām un kopējo atmosfēru,” uzsver M. Magone.
“Nākamajā dienā no rīta “Nāburgi” piedalījās tā saucamajā mediju pasākumā “Rīta sarunas pie kafijas ar Orestu Silabriedi”. “Tur pamatā panelī runāja cilvēki par latgaliešu valodu un nedaudz pieskārās citām valodām un dialektiem. Tad izskanēja, vai kādam ir kaut kas jautājams. Es tiešām nevarēju nociesties un pastāstīju, kā mēs atzīmējām Elgas Kagaines jubileju, kā mēs pētījām mūsu puses dziesmas un galvenais – pastāstījām par mūsu Ērģemes vārdnīcu. Pārsteidzošākais, ka Orests Silabriedis, būdams ļoti vispusīgs cilvēks, nezināja, nebija piefiksējis par šo Ērģemes vārdnīcu. Tā mēs smējāmies, ka Daugavpilī atstājām nospiedumus par mūsu puses slavenībām – Elgu Kagaini un Silviju Raģi,” pamato M. Magone un atklāj, ka izmantojuši iespēju arī apmeklēt Rotko muzeju, jo daudzi tur nebija bijuši. Svētdien Daugavpilī “Nāburgi”, protams, dziedāja savu programmu.
Arī folkloras kopa “Rudzupuķe” festivāla ietvaros pabija Daugavpilī.
Līga Krūmiņa, folkloras kopas “Rudzupuķe” vadītāja, pastāstīja, ka uz festivālu ieradušies jau 28. jūnija vakarā un līdz ar citiem kolektīviem baudījuši dzīvespriecīgu kopā būšanu, iesildot balsis un danču soli.
Svētdienas rītā uzstājās Daugavpils centrā ar programmu, kurā skanēja Vidzemē pierakstītas tautasdziesmas ar spilgtiem un valodiski interesantiem piedziedājumiem atbilstoši šī gada festivāla tēmai – valoda. “Neļāvām klātesošajiem tikai izklaidēties, bet mācījām tiem arī piedziedājumus, aicinot iesaistīties un izjust mūsu valodas bagātību,” stāsta folkloras kopas dalībnieki.
Īpašs brīdis bijis tieši pirms uzstāšanās. “Debesis klāja tumši lietus mākoņi, kas draudēja saliedēt gan pašus, gan mūsu mūzikas instrumentus. Dziedot “Spīguļo, saulīt” kopā ar skatītājiem, mākoņi izklīda un starp tiem uzspīdēja saule. Brīnumaina sajūta, ka tikām tā lutināti un kopīgais lūgums uzklausīts,” atminas svētku dalībnieki un turpina: “Piedalījāmies arī svētku gājienā – spēlējot sagaidījām visus tā dalībniekus, dziedājām, muzicējām un devāmies uz festivāla svinīgo atklāšanu. Vakarā baudījām noslēguma koncertu, kurā uzstājās gan latviešu folkloras kopas, gan ārvalstu viesi no Lietuvas, Igaunijas, Lielbritānijas, Ukrainas un Peru, piešķirot festivālam vēl vairāk krāsainības un ļaujot ieskatīties savu tautu folkloras daudzveidībā.”
No festivāla “Baltica” “Rudzupuķes” dalībnieki pārbraukuši, kā paši saka, bagātāki – parādījuši sevi un redzējuši citus vairāk nekā 120 kolektīvus, dzirdējuši jaunas dziesmas un papildinājuši arī savu danču repertuāru. “Prieks, ka varējām būt daļa no starptautiskā pasākuma, kurā vienkopus sanāca tik daudz cilvēku, kas godā latviešu tautas kultūras vērtības, apzinoties valodas un tradīciju vienojošo spēku pašmājās un pasaules notikumu kontekstā,” dalībnieku vārdā saka Līga.
