FOTO: SANDRA PĒTERSONE
Smiltenes bibliotēkā apskatei ir izlikta jauna, Smiltenes 105. dzimšanas dienai veltīta interesanta fotogrāfiju izstāde “Firstam Paulam Līvenam 150”. To skatoties no mūsdienu redzējuma, pat iedzimtajam smiltenietim ir jāpalauza galva, lai atpazītu senajās fotogrāfijās redzamās vietas.
Smiltenes apbūve simts gadu laikā ir mainījusies, daudzu firsta Līvena laika ēku un citu būvju mūsdienās vairs nav, bet tās ir iemūžinātas izstādē redzamajās fotogrāfijās.
Veltījums pilsētai dzimšanas dienā
Smiltenes muižas īpašnieks Pauls Līvens (1875–1963), ieviešot jaunākos tehnoloģijas sasniegumus, veicināja Smiltenes muižas un miesta saimniecisko attīstību un uzplaukumu, kas radīja priekšnoteikumus pilsētas tiesību piešķiršanai Smiltenei 1920. gada 2. janvārī, sarunā ar “Ziemeļlatviju” uzsver Alda Liuke, Smiltenes bibliotēkas vecākā bibliotekāre.
Bibliotēka aicina interesentus apskatīt izstādi un uzzināt interesantus faktus par Smiltenes muižas īpašnieku firstu Paulu Līvenu. “Viņa devums mūsu pilsētai ir pērle, kas spoži mirdz Smiltenes 105 pērļu zvaigznājā. Izstāde ir arī veltījums mūsu Smiltenei 105. jubilejā, kopš tai piešķirtas pilsētas tiesības un kas šogad lepojas ar iegūto titulu – Baltijas jūras reģiona kultūras pērle,” uzsver Alda Liuke.
Izstāde bibliotēkā ir atvērta tikai pirms dažām dienām, bet bibliotēkas apmeklētāji jau ļoti labi atsaukušies par šo ekspozīciju, – tā ir interesanta, baudāma un sniedz ieskatu Smiltenes bagātīgajā vēsturē.
Senajās fotogrāfijās redzams, kā firsta Līvena laikā izskatījās arī tagadējā Smiltenes pagasta Kalnamuiža, piemēram, kāda bija muižas seklā kūts, celta 1910. gadā ar īpaši piebūvēto skābbarības torni, pirmo tāda veida būvi Latvijā, vai muižas siltumnīca, kur pa šahtām zem augu kastītēm plūda siltums un kas arī tolaik bija vienīgā šāda veida būve Latvijā un, iespējams, arī Baltijā.
1903. gadā Pauls Līvens uzcēla un uzdāvināja Smiltenes iedzīvotājiem slimnīcu un jaunu nespējnieku namu. Arī nespējnieku nams ir redzams vienā no izstādes fotogrāfijām, taču bez norādes nevarētu pateikt, ka tā ir tagadējā sporta skolas ēka, – fotogrāfijā ir pavisam citāda Smiltenes centra apbūve nekā mūsdienās. informācijas, 1893. gadā Natālija Līvena (dzimusi Pālēna) iegādājās Smiltenes muižu no Bandava mantiniekiem un uzdāvināja to savam dēlam Paulam Līvenam, kad viņš sasniedza 18 gadu vecumu. Jau studiju laikā Pauls Līvens sadalīja zemi gruntsgabalos un tos iznomāja miesta iedzīvotājiem.
Pabeidzis divas fakultātes Pēterburgas Politehniskajā institūtā, Pauls Līvens ieradās Smiltenē uz pastāvīgu dzīvi 1899. gadā un, pielietojot savas iegūtās zināšanas, sāka saimniekot savā īpašumā. Būdams izglītots un progresīvs cilvēks, viņš 1901. gadā savas muižas un miesta apgaismošanas vajadzībām uzcēla pirmo spēkstaciju uz Abula upes, kurai ūdeni pievadīja pa 800 metru garu pievadkanālu. Tā bija pirmā derivācijas tipa hidroelektrostacija Baltijā. Kad pieauga nepieciešamība pēc lielākas jaudas, 1913. gadā Pauls Līvens uzbūvēja jaunu Smiltenes
Var redzēt arī bijušās spēkstacijas un dzelzceļu
Pēc Smiltenes bibliotēkas novadpētniecības krājumā apkopotās HES, kas bija viena no modernākajām spēkstacijām tā laika Eiropā. Arī abas tā laika spēkstacijas var redzēt izstādē “Firstam Paulam Līvenam 150”.
Tāpat var redzēt, kā tapa un kā 1912. gada 12. augustā Smiltenē tika atklāts šaursliežu dzelzceļš Smiltene–Valmiera–Ainaži. Firsts Pauls Līvens smilteniešu atmiņās palicis kā šī dzelzceļa projekta autors, finansētājs, īstenotājs, darbu vadītājs un galvenais inženieris.
Izstādi “Firstam Paulam Līvenam 150” Smiltenes bibliotēkas pagaidu mājvietā Dakteru ielā 27 var apskatīt bibliotēkas darba laikā līdz 30. aprīlim. Tajā redzamās fotogrāfijas ir no Smiltenes bibliotēkas un Smiltenes novadpētniecības muzeja krājuma, no Jura Zušmaņa kolekcijas un Smiltenes vēstures entuziastu privātām kolekcijām, kā arī ir vairākas Arnolda Oskara Pirro uzņemtas fotogrāfijas.
