Jau iepriekš Valsts policija ir ziņojusi par krāpniekiem,
kuri aicina investēt naudas līdzekļus apšaubāmās finanšu platformās vai, kuri
uzdodas par Eiropas Vērtspapīru un tirgus iestādes pārstāvjiem – finanšu
regulatoriem, vai arī, kas ar viltu cenšas izvilināt banku lietotāju personas
datus (internetbankas un karšu datus, PIN kodus utt.). Tieši pēdējā laikā
Latvijas un citu kaimiņvalstu iedzīvotāji saņem zvanus ar aicinājumiem
iesaistīties peļņu nesošās finanšu shēmās.
Lai īstenotu noziegumu, krāpnieki zvana no ārvalstu numuriem
un stādās priekšā kā dažādu uzņēmumu finanšu brokeri vai arī kā dažādu cita
aroda „finanšu speciālisti”. Būtiski zināt, šo krāpnieku darbības shēmu:
- krāpnieki stādās priekšā kā erudīti „finanšu speciālisti”,
piedāvājot palīdzību visā investīciju ieguldīšanas procesā; - ja persona atsakās iesaistīties komunikācijā, krāpnieki
kļūst uzstājīgi un pat rupji; - pārsvarā krāpnieki runā krievu valodā. Mēģinot uzsākt
komunikāciju latviešu valodā, viltus brokeri atzīst, ka nerunā latviski. Taču
nedrīkst izslēgt arī iespēju, ka krāpnieki turpmāk var komunicēt citās valodās; - komunikācijā ar personām, kuras piekritušas iesaistīties
investīciju ieguldīšanā apšaubāmās virtuālās platformās, „finanšu speciālisti”
izmanto telefona numurus, kas reģistrēti dažādās valstīs, piemēram, Lietuvā,
Igaunijā, Portugālē, Itālijā, Austrijā, Francijā, Beļģijā, Anglijā un citās valstīs; - iesākumā saziņa ar krāpniekiem notiek telefoniski, bet vēlāk
potenciālajiem ieguldītājiem, piekrītot piedāvājumam, komunikācija turpinās
izmantojot tērzēšanas lietojumprogrammu „Skype” vai citu tērzēšanas programmu; - visos gadījumos krāpnieki izmanto paņēmienu, kas liek
cilvēkiem noticēt peļņas iespējai, proti – iesākumā cilvēki redz kapitāla
pieaugumu. Taču šādu kapitāla pieaugumu var uzģenerēt jebkurš datorspeciālists; - krāpnieki pārliecina cilvēkus uzsākt investīciju darbības,
izmantojot dažādas Latvijas Republikā nereģistrētās virtuālas interneta
platformas.
Tālākā darbība ir tāda, ka ar „finanšu speciālistu”
palīdzību, uzticīgie iedzīvotāji savos datoros izveido norēķina kontus
virtuālās interneta platformās un tiek uzsākta investīciju ieguldīšana.
Krāpnieki var lūgt arī ieinstalēt datoros programmatūras, kā piemēram,
„TeamViewer QuickSupport”, „AnyDesk” u.c., ar kuras palīdzību krāpnieki
attālināti pieslēdzas personas datoram, veicot krāpnieciskas darbības ar šīs
personas kontiem un maksājumu līdzekļiem.
Lai pasargātu sevi no šāda veida krāpniekiem, Valsts
policija atgādina, ja zvanītāja numurs nav pazīstams, tad sarunas laikā jābūt
īpaši piesardzīgam un nedrīkst izpaust savus personas datus, tas varētu būt
krāpnieku mēģinājums sazināties. Tāpat, ja nav pārliecības, vai zvanītājs ir
tas, par ko uzdodas – jāpārtrauc saruna, jo krāpnieki izdara spiedienu –
steidzina un izmanto personas vājās vietas, lai mudinātu pieņemt ātrus un
nepārdomātus lēmumus.
Pirms investīciju platformu izmantošanas un darījumu
veikšanas, Valsts policija aicina pārliecināties, vai minētais uzņēmums
(uzņēmējdarbība) ir reģistrēts Latvijā, kādi ir tā darbības veidi un cita veida
informācija, kas liecina par uzņēmuma darbspēju, kā arī izvēlētais pakalpojuma
sniedzējs ir saņēmis Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) licenci, jo
tikai pie šādiem noguldījumu piesaistītājiem klientu aizsargā valsts.
Informācija par licencētām ieguldījumu pakalpojumu sniedzējiem Latvijā ir
pieejama FKTK mājas lapā – https://www.fktk.lv/tirgus-dalibnieki/.
