Autovadītāju skaits, kuri sēžas pie stūres alkohola
reibumā, joprojām ir satraucoši augsts. Valsts policijas dati liecina, ka
vairāk nekā 60% gadījumu alkohola daudzums autovadītāja asinīs pārsniedz 1,5
promiles, kas rada būtisku ietekmi uz šofera reakcijas ātrumu un autovadīšanas
spējām, krietni palielinot negadījuma izraisīšanas risku. Mudinot autovadītājus
izdarīt secinājumus par šādas neapdomīgas rīcības iespējamām sekām, VAS “Ceļu
satiksmes drošības direkcija” (CSDD) kampaņā “Dārgs prieks” skaidro, ar ko
jārēķinās šoferiem, kas vada auto reibumā.
Šā gada pirmajos piecos mēnešos sastādīti 1428 protokoli
autovadītājiem par braukšanu reibumā, no tiem 63% gadījumu autovadītājs bija
sēdies pie stūres vairāk nekā 1,5 promiļu reibumā, piektajai daļai (21%)
reibums pārsniedzis 1 promili, bet 17% dzērušo autovadītāju bija sēdušies pie
stūres 0,2 līdz 1 promiles reibumā.
“Auto vadīšana reibumā veicina negadījumu risku ikvienam
ceļu satiksmes dalībniekam un var beigties ar neatgriezeniskām sekām. Sēžoties
pie stūres dzērumā, risks iekļūt ceļu satiksmes negadījumā palielinās 17
reizes, bet spēja ātri reaģēt un identificēt bīstamas situācijas samazinās jau
pie 0,2 promilēm. Alkoholiskā dzēriena patiesā cena kombinācijā ar sēšanos pie
auto stūres pieaug neizmērojami, un tas ir daudz dārgāks prieks nekā dzēriena
iegādes brīdī. Aicinām autovadītājus apzināties, ka šādai rīcībai var būt ļoti
smagas sekas,” skaidro CSDD Komunikācijas departamenta vadītāja Ilze Šipkēvica.
Šoferi, kuri vada auto alkohola reibumā, bieži pārkāpj arī
citus ceļu satiksmes noteikumus vai izraisa ceļu satiksmes negadījumus (CSNg),
kas var būt arī ar traģiskām sekām. Šādā gadījumā autovadītājiem jārēķinās ar
papildu soda mēriem, piemēram, līdz pat 2000 eiro par bēgšanu no likumsargiem,
nepieciešamību atkārtoti saņemt autovadītāja apliecību, juridiskajiem
izdevumiem, mašīnas remontu, zaudētu konkurētspēju darba tirgū, iespējamu
rehabilitāciju vairāku gadu garumā, morālo atbildību pret sevi, savu ģimeni un
cietušajiem vai nepieciešamību kompensēt bēru izdevumus.
Latvijā soda mērs ir atkarīgs no tā, cik lielā alkohola
reibumā autovadītājs ir sēdies pie stūres. Pārsniedzot 0,5 promiles, bet
nepārsniedzot 1,0 promili, naudas sods ir no 430 līdz 640 eiro un tiesību
atņemšana uz vienu gadu. Pārsniedzot 1,0 promili, bet nepārsniedzot 1,5
promiles – naudas sods no 850 līdz 1400 eiro, tiesību atņemšana uz trim gadiem.
Savukārt, pārsniedzot 1,5 promiles, autovadītājam jārēķinās ar naudas sodu no
1200 līdz 2000 eiro un tiesību atņemšanu uz pieciem gadiem.
Saskaņā ar OCTA likumu gadījumā, ja persona izraisījusi CSNg
alkohola vai citu apreibinošu vielu iespaidā, apdrošinātājs var vērsties ar
regresa prasību pret šo transportlīdzekļa vadītāju. Tas nozīmē, ka
transportlīdzekļa vadītājam ir jāatmaksā visi izdevumi ‒ ne tikai par sava auto
remontu, bet arī par CSNg cietušo un tam radītajiem zaudējumiem.
“Autovadītāja atrašanās alkohola vai citu neatļautu vielu
ietekmē ir viens no biežākajiem regresa prasību iemesliem, kāpēc apdrošinātājs
vēršas ar pretenziju pret šoferi, kura vietā cietušajam kompensēti zaudējumi.
Autovadītājiem ir jārēķinās ar sekām, ko izraisa atrašanās pie stūres alkohola
reibumā, un jāapzinās, ka tas viņiem var izmaksāt dārgi ne tikai šodien, bet
arī tālākā nākotnē. Ja CSNg rezultātā cietuši cilvēki, tad zaudējumus var
nākties atmaksāt vairāku gadu garumā, jo apdrošinātājs maksā ne tikai par
personu ārstēšanu, bet arī par valsts piešķirtajiem pabalstiem, piemēram, ja
zaudēts apgādnieks vai cietušajai personai ir noteikta invaliditāte. Tas
nozīmē, ka visus šos zaudējumus, kas kopumā var būt pat vairāki simti tūkstoši
eiro, savas vieglprātības dēļ nāksies samaksāt vainīgajam autovadītājam, kurš
sēdies pie stūres dzērumā,” skaidro Latvijas Transportlīdzekļu apdrošinātāju
biroja valdes priekšsēdētājs Jānis Abāšins.
