Valsts
policija ikdienā aizvien biežāk konstatē gadījumus, kad elektroskrejriteņu
vadītāji nonāk avārijas situācijās, kam, iespējams, par iemeslu ir drošības
noteikumu nezināšana vai neievērošana. Šogad līdz 7. jūnijam Valsts policija
kopumā ir fiksējusi 52 ceļu satiksmes negadījumus, kuros ir iesaistīti
elektroskrejriteņu vadītāji. Šajos negadījumos ir cietušas 36 personas.
Šī gada 11.
maijā valdība apstiprināja grozījumus Ceļu satiksmes noteikumos, kuros noteikts
regulējums elektroskrejriteņiem, taču praksē var novērot, ka ir daļa satiksmes
dalībnieku, kuri šos noteikumus neievēro, kā arī nerūpējas par savu drošību,
pārvietojoties satiksmē ar skrejriteni. Tāpēc, lai veicinātu šo braucamrīku
vadītāju izpratni par jaunajiem noteikumiem un mudinātu viņus aktīvāk rūpēties
par savu un apkārtējo drošību, Valsts policija no šī gada 9. līdz 20. jūnijam
rīkos pastiprinātas pārbaudes tieši šiem satiksmes dalībniekiem. Tāpat par
drošību, piedaloties ceļu satiksmē ar elektroskrejriteņiem, šajā laikā kopīgi
atgādinās ne tikai Valsts policija, bet arī Iekšlietu ministrija, Ceļu
satiksmes drošības direkcija, Satiksmes ministrija un Latvijas automoto
biedrība (LAMB).
“Ikdienā varam
novērot, ka aizvien vairāk satiksmes dalībnieki, kā savu pārvietošanās līdzekli
izmanto elektroskrejriteni. Daļa no šiem satiksmes dalībniekiem ir veiksmīgi
integrējušies kopējā satiksmes plūsmā, taču aizvien ir tādi elektroskrejriteņu
vadītāji, kuriem ir rūpīgi jāpiedomā pie savām braukšanas prasmēm un kultūras.
Analizējot policijas rīcībā esošo statistiku, var secināt, ka lielākā daļa ceļu
satiksmes negadījumu, kuros ir iesaistīti elektroskrejriteņa vadītāji, notiek
paša neuzmanības vai prasmju trūkuma dēļ. Piemēram, 17 situācijās no
fiksētajiem 52 ceļu satiksmes negadījumiem, skrejriteņu vadītāji ir paši
krituši no braucamrīka. Šī ir tikai tā daļa negadījumu, par kuriem policija
saņēmusi informāciju, bet, iespējams, ir vēl daudzi gadījumi, kad satiksmes
dalībnieki neziņo ne mediķiem, ne policijai. Tas tikai parāda, ka satiksmes
dalībniekiem īpaši uzmanīgi jārūpējas par savu drošību, kā arī jāievēro
noteikumi, lai neapdraudētu citus satiksmes dalībniekus,” uzsver Valsts
policijas Satiksmes drošības pārvaldes priekšnieks Juris Jančevskis.
No kopējiem
reģistrētajiem 52 ceļu satiksmes negadījumiem, kuros iesaistīti
elektroskrejriteņa vadītāji, visvairāk notikuši tieši Rīgas reģionā. Lielākā
daļa – 34 negadījumi – diemžēl ir ar cietušām personām. Visbiežāk cieš pats
elektroskrejriteņa vadītājs, bet ir gadījumi, kad sadursmes rezultātā ir cietis
arī kāds cits satiksmes dalībnieks, piemēram, gājējs.
“Satiksme un
braukšanas paradumi mainās un arvien vairāk iedzīvotāju izvēlās pārvietoties ar
elektroskrejriteņiem, taču vienlaikus aug arī riski satiksmes dalībnieku
drošībai, īpaši mazāk aizsargātajiem – gājējiem.. Regulējums, lai
elektroskrejriteņi droši iekļautos satiksmē, ir pieņemts un ir svarīgi, lai
braucēji noteikumus ne tikai zinātu, bet arī ievērotu. Ikvienam, kurš dodas
satiksmē ar elektroskrejriteni, jāatceras, ka uz ietvēm elektroskrejtitenis ir
ciemiņš un vienmēr priekšroka ir jādod gājējiem”, norāda Satiksmes ministrijas
parlamentārais sekretārs Jānis Butāns.
Lai izvairītos
no nepatīkamām situācijām, kā arī, lai brauciens nebeigtos ar smagām traumām,
pārvietojoties satiksmē ar elektroskrejriteni, ir rūpīgi jāizvērtē braukšanas
apstākļi, jābūt uzmanīgiem un vērīgiem, tāpat jāizvēlas atbilstošs braukšanas
ātrums savām spējām, bet jāatceras, ka tas nedrīkst pārsniegt 25 km/h. Tāpat,
ja pārvietojas pa ietvi, ātrums nedrīkst pārsniegt gājēju pārvietošanās ātrumu.
“Pēdējo gadu
laikā elektroskrejriteņu lietotāju skaits ir strauji audzis, bet līdz šim
nebija skaidra regulējuma par šo ceļu satiksmes dalībnieku pareizu un drošu
pārvietošanos. Šobrīd ir skaidri definēts, kurā kategorijā ierindojas
elektriskie skrejriteņi un kādi ir pārvietošanās noteikumi ar tiem. Tas ir
būtisks solis pretī tam, lai panāktu maksimālu savstarpēju sapratni un arī
cieņu starp visiem ceļu satiksmes dalībniekiem. Ar kampaņu “Ēēē! Brauc pēc
noteikumiem!” mēs vēlamies veicināt sabiedrības izglītošanu par jaunajiem
noteikumiem, lai pēc iespējas drīzāk samazinātu gan negadījumu ar
elektroskrejriteņiem, gan cietušo skaitu,” uzsver LAMB prezidents Juris Zvirbulis.
