Naktī no piektdienas un sestdienu neatliekamā medicīniskā palīdzība policijas pavadībā uz Strenču psihoneiroloģisko slimnīcu nogādāja kādu 1946. gadā dzimušu sievieti, kura pēc atkārtotas aizturēšanas Valkas policijas iecirknī bija sākusi uzvesties neadekvāti un agresīvi.
Par sievietes nogādāšu ārstniecības iestādē “Ziemeļlatviju” informēja Valsts policijas Vidzemes reģionālās pārvaldes vecākā inspektore Dace Jukāma.
Baida bērnus “Ziemeļlatvija” no neoficiāliem avotiem uzzināja, ka jau kādu laiku pa Valku staigā dīvainas uzvedības sieviete, ģērbusies garā tumšā mētelī, pār plecu pārmestā palielā somā un uzlocītās biksēs. Viņa dzīvojot Valkā, Rūjienas ielas mikrorajonā, kādā no daudzdzīvokļu namiem.
Sieviete it kā jau esot ārstējusies Strenču slimnīcā, bet palaista mājās. Viņa vairākkārt esot gājusi klāt tā saucamajiem simtlatniekiem – cilvēkiem, kas uzkopj pilsētas ielas, – un draudējusi ar nazi. Savukārt piektdien viņa esot nobiedējusi kādu jaunākās klases skolnieci. Par to, ka pilsētā bez noteikta mērķa klīst šī sieviete, policijai vairākas reizes esot informējuši skolnieki.
Sazinoties ar Valkas novada pašvaldības policijas inspektori Diānu Jūgu, viņa apstiprināja, ka policijas redzeslokā ir nonākusi kāda sieviete, kas uzmācoties cilvēkiem.
“Piektdien savu dēlu aizsūtīju uz veikalu. Iedevu viņam piecus latus, jo mazākas naudas nebija, ar lūgumu nopirkt veikaliņā maizi. Te pēkšņi nez no kurienes uzradās nepazīstama sieviete un bez īpašām ceremonijām manam dēlam pusaudzim skaļā balsī pavēlēja nopirkt alu.
Puika neapjuka, paķēra naudas atlikumu un skrēja prom,” stāsta kāda Rūjienas ielas mikrorajonā satikta satraukta mamma. Sieviete bija pamatoti nobijusies ne vien par sava bērna drošību, bet arī par kaimiņbērniem, piebilstot, ka siltajā laikā mikrorajona māju pagalmos rotaļājas ļoti daudz bērnu.
Būtu jādzīvo specilalizētā pansionātāD. Jukāma informē, ka piektdien ap pulksten 14.30 Valkas policija pēc telefonzvana bija aizturējuši šo sievieti, bet, sastādot administratīvā pārkāpuma protokolu par septiņām cigarešu paciņām ar Krievijas akcīzes marku, kas atrastas aizturētās somā, atbrīvota. Piektdienas vakarā policija atkal saņēmusi telefonzvanu par šīs sievietes uzvedību uz ielas. Viņa aizturēta atkārtoti un nogādāta psihoneiroloģiskajā ārstniecības iestādē.
“Cik ilgi sieviete ārstēsies, tādas informācijas nav. Policija nevar garantēt, ka viņu pēc kāda laika no ārstniecības iestādes neizrakstīs un atkal neradīs draudus sabiedrībai,” norāda D. Jukāma. Ir bijuši gadījumi, kad šādi pacienti, kādu laiku ārstējoties, spēj mediķiem pierādīt, ka ar viņiem viss būs kārtībā un spēs iekļauties apkārtējā sabiedrībā. Diemžēl policijas prakse pierāda, ka, izrakstoties no psihoneiroloģiskās slimnīcas, tās pacienti ne vienmēr uzvedas kā pieklājas normāliem cilvēkiem.
Inspektore min gadījumu, kad pirms vairākiem gadiem Valmierā bijis kāds psihiski nelīdzsvarots vīrietis, kurš pēc ārstēšanās psihoneiroloģiskajā slimnīcā palaists mājās, Valmierā sācis dedzināt mājas. Parasti tiesa šādiem cilvēkiem nepiespriež reālu brīvības atņemšanu, jo viņiem ir īpaša izziņa, ka viņi ir nepieskaitāmi, tāpēc arī cietušie reāli nevar saņemt materiālu kompensāciju.
Lai šādus slimus cilvēkus paturētu ārstniecības iestādē, valstij nepietiek naudas – viņus apārstē un palaiž mājās. D. Jukāma norāda, ka, visticamāk, šiem cilvēkiem pēc izrakstīšanās no psihoneiroloģiskās slimnīcas būtu jādzīvo specializētā pansionātā.
Valkas novada Sociālā dienesta vadītāja Mārīte Magone informē, lai šādu cilvēku ievietotu valsts finansētā specializētā pansionātā, vispirms viņam vai tuviniekiem jāierodas pašvaldības Sociālajā dienestā un jānokārto dokumentācija.
Tā tālāk tiek nosūtīta uz Labklājības ministriju, lai šo cilvēku uzņemtu rindā. M. Magone brīdina, ka uz šiem pansionātiem ir ļoti garas rindas, tāpēc gaidīšana uz ievietošanu sociālajā iestādē vat ieilgt. Diemžēl sociālajos dienestos neko nezina par bijušajiem psihoneiroloģiskās ārstniecības iestādes pacientiem, jo šī informācija ir konfidenciāla. M. Magone uzskata, ja šāda informācija būtu pieejama, tad jau laikus varētu palīdzēt šiem cilvēkiem rast risinājumu viņu tālākajai nākotnei.
