Tā saucamā Profesionālās izglītības iestāžu tīkla optimizācija notiek slepenībā, bez atklātām diskusijām un skaidrojuma skolu kolektīviem, lēmumus pieņem, jau iepriekš vienojoties dažādos līmeņos, tai pašā laikā maldinot sabiedrību.
Aģentūras LETA izplatītajā paziņojumā 2009. gada 19. novembrī varēja lasīt, ka Vidzemes reģionā Smiltenes tehnikums un Smiltenes Profesionālā vidusskola tiek saglabātas kā atsevišķas iestādes, turklāt ministres Koķes Informatīvajā ziņojumā par pirmā līdz trešā kvalifikācijas līmeņa profesionālās izglītības programmu pārskatīšanu (izskatīts MK sēdē 2009.gada 21.jūlijā) teikts:
Par nacionālās nozīmes izglītības programmām var uzskatīt tās profesionālās izglītības programmas, kuras tiek īstenotas vienā vai nedaudzās izglītības iestādēs un kvalifikācijas tiek pieprasītas darba tirgū, kā arī tās, kurās tiek sagatavoti speciālisti eksportspējīgās nozarēs. Piemēram, mašīnzinību programma (kvalifikācija – ceļu būves speciālists) Smiltenes Profesionālajā vidusskolā,
Tomēr dažas dienas vēlāk parādījās informācija par šo skolu administratīvu apvienošanu. Turklāt optimizācijas programmā automehāniķa specialitāte ir pazudusi, bet celtniecības un ceļu būves mašīnu mehāniķa mācību programmu paredzēts aizstāt ar ceļu tehniķa programmu( pavisam cita specialitāte).
Tādējādi faktiski Smiltenes profesionālā vidusskola tiek izformēta (likvidēta). Smiltenes Profesionālā vidusskola ir vienīgā ceļinieku skolu Latvijā, kura izveidota pēc darba devēju iniciatīvas un saņēmusi pastāvīgu to atbalstu. Pēdējos gados skola piesaistījusi ievērojamu Eiropas finansējumu- darbojoties dažādos projektos, renovētas laboratorijas, iegādāta mūsdienīga tehnika, izstrādāti mācību līdzekļi.
Būtu saprotams, ja tiktu likvidēta neperspektīva mācību iestāde ar finansu parādiem un nelielu audzēkņu skaitu. Mūsu skolā audzēkņu skaits pēdējos gados ir tikai palielinājies, turklāt te mācās bērni no visas valsts.
Šobrīd skolā mācās 320 audzēkņi. Smiltenes tehnikums ir pavisam cita profila iestāde, kuras mācību programmas ir tuvākas Valmieras Pārtikas ražotāju vidusskolas, Valmieras 36. AVS un Rankas arodskolas programmām- Lauku tūrisma pakalpojumi, Ēdināšanas pakalpojumi, Viesnīcu pakalpojumi, Veterinārmedicīna, Komerczinības Turklāt minētās skolas atrodas tikai 30- 40 km attālumā no Smiltenes.
Zināms, ka turpmāko Eiropas finansējumu varēs saņemt tikai lielas skolas, turklāt audzēkņu skaitam turpmākajos gados ir tendence samazināties, tajā pašā laikā reforma (vismaz vārdos) tiek virzīta uz to, lai profesionālos skolu audzēkņu skaits attiecībā pret vispārizglītojošo vidusskolu audzēkņu skaitu palielinātos vismaz līdz 50:50.
Cits jautājums- vai lielie skolu „kombināti „ir piemēroti šībrīža Latvijas situācijā. Aiz katras reformas stāv cilvēki, šajā gadījumā – audzēkņi, viņu vecāki, pedagogi un darba devēji. Diemžēl Latvijas izglītības politika nav vērsta cilvēku interesēs. Audzēkņi ,iestājoties mūsu skolā, ir izrādījuši konkrētu ieinteresētību apgūt tieši šeit iegūstamās profesijas un arī viņu vecākiem nav vienalga, kur un ko viņu bērni mācīsies.
Pēc Apes arodskolas likvidācijas daļa automehāniķu jau turpina mācīties Smiltenē. Vai savā mācību laikā viņiem būtu jāpāriet uz trešo skolu? Mūsuprāt, daudz loģiskāk pieņemams būtu variants Smiltenes Profesionālajai vidusskolai palikt kā atsevišķai iestādei, kura sagatavo prioritārās specialitātes vai kļūt par Valsts Priekuļu lauksaimniecības tehnikuma filiāli – tieši radniecīgo programmu dēļ, kā arī, lai saglabātu ceļu būves mašīnu mehāniķu sagatavošanu.
Jebkura reforma ir veicama, tikai ekonomiski to pamatojot un piedaloties sarunā visām ieinteresētajām pusēm. Diemžēl Izglītības un Zinātnes ministrijas Profesionālās un vispārējās izglītības departamenta vadītājs J. Gaigala kungs un citas atbildīgās amatpersonas nav pat radušas iespēju tikties ar skolas kolektīvu.
Radušās situācijas rezultātā pieteikts pikets Smiltenes novada domei, kas paredzēts š.g. 8.decembrī Smiltenē, Baznīcas laukumā plkst 9 00 .Plānotais dalībnieku skaits 350-400 cilvēku.
Nepieļausim Latvijas vienīgās ceļinieku skolas likvidāciju.
Situācijas raksturojums
Smiltenes Profesionālā vidusskola dzīvo pārmaiņu laikā, tieši šobrīd ir apdraudēta skolas, kā nākošo ceļu būves mašīnu mehāniķu un mašīnu vadītāju, pastāvēšana. Skolu nodibināja un izveidoja 1978. gada septembrī ar milzīgu Satiksmes ministrijas un Tresta „Latautodormost” atbalstu, saprotot, ka nozarei nepieciešami labi apmācīti speciālisti.
Arī vēl šogad, IZM ziņojumā, kas izskatīts MK sēdē 2009.gada 21.jūlijā, mūsu skola minēta kā izglītības iestāde, kas realizē nacionālās nozīmes izglītības programmas, un uzņemšana šajās profesijās ir prioritāra.
Ar IZM vēstuli no 09.04.2009. Nr. 1-07/3075, skolu uzaicināja un arī iesniedzām projektu ERAF 3.1.1.1. aktivitātes „Mācību aprīkojuma modernizācija un infrastruktūras uzlabošana” ietvaros. Projekta īstenošana ļautu pilnībā modernizēt mācību laboratorijas, kabinetus, darbnīcas, veicot renovācijas darbus, iekārtu iegādi un citus pasākumus, kas ļautu nodrošināt mūsdienu prasībām atbilstošu izglītības programmu apguvi mūsu skolā.
Taču PII (Profesionālo izglītības iestāžu) direktoru seminārā 02.12.2009. prezentēja PII tīkla optimizācijas programmu, kurā mūsu skolu paredzēts apvienot ar Smiltenes tehnikumu, kas pēc būtības ir cita rakstura profesionālās izglītības mācību iestāde, kas sagatavo speciālistus tūrisma, ēdināšanas nozarei.
Šie jautājumi nav izdiskutēti ar skolas vadību, skolas darbiniekiem un arī ar darba devējiem, kuriem kā skolas dibinātājiem ir savi uzskati un viedokļi.
Skolu apvienošanas rezultātā mūsu skolas realizēto programmu kvalitāte viennozīmīgi pazeminātos, jo mūsu skolā realizētās izglītības programmas būtu tikai vienas no programmu klāsta un mūsu programmas prasa specifiskus speciālistus, mācību telpas, iekārtas un protams arī ceļu būves un ceļu uzturēšanas mašīnas.
Visus šos gadus mūsu skolai ir bijusi ļoti cieša sadarbība ar ceļu būves un ceļu uzturēšanas uzņēmumiem, apvienošanas rezultātā šī saikne tiktu sarauta. Uzskatam, ka apvienošanas gadījumā skola savu pamatuzdevumu, sagatavot konkurētspējīgu darbaspēku ceļu būves un ceļu uzturēšanas uzņēmumiem, nespētu realizēt. Vienlaicīgi tiktu sagrauts arī skolas pedagogu kolektīvs.
Jautājums par PII tīkla optimizāciju ir procesā, bet ņemot vērā pieņemto 2010. gada budžetu, reāli saprotam, ka izmaiņas šajā optimizācijas plānā varētu tikt veiktas tikai ar ieinteresēto pušu, šeit mēs domājam darba devēju, pašvaldību aktīvu līdzdalību.
Pēdējie četri gadi skolas vēsturē bijuši ļoti nozīmīgi un daudzsološi. Pateicoties Eiropas Savienības līdzfinansējumam ļoti veiksmīgi realizēti trīs vērienīgi projekti, kopējais finansējums Ls 625 576,00. Projektu realizācija ļāva būtiski uzlabot skolas materiāli tehnisko bāzi, izstrādātas jaunas izglītības programmas, mācību metodiskie materiāli, iespiestas mācību grāmatas, sagatavoti elektroniskie mācību līdzekļi.
Skolas darbinieki iepazinās ar citu valstu pieredzi profesionālajā apmācībā un daudz ko pārņēma arī savā darbībā. Skolas pēdējo gadu veiksmīgas darbības rezultātā pieauga audzēkņu skaits, kas gribēja mācīties mūsu skolā, tā 2008. gadā konkurss bija 2 audzēkņi uz vienu vietu, šajā gadā 1,5 audzēkņi uz vienu vietu. Vienlaicīgi samazinājās atskaitīto audzēkņu skaits un paaugstinājusies sekmība.
Pēdējos gados palielinās arī skolas absolventu skaits, 2008. gadā 42, 2009. gadā 57, 2010. gadā 75 absolventi. Šobrīd skola sagatavo audzēkņus divās specialitātēs, „Celtniecības un ceļu būves mašīnu mehāniķis – vadītājs”, katru gadu uzņemam divas grupas, līdz 60 audzēkņu, un „Automehāniķis”, katru gadu vienu grupu, līdz 30 audzēkņiem.
Ļoti laba sadarbības izveidojusies ar „ A/S Latvijas autoceļu uzturētājs” saimniecībām, kas nodrošina audzēkņu prakses vietas visiem skolas audzēkņiem. Pēc skolas beigšanas absolventiem nav problēmas ar iekārtošanos darbā, jo profesionālā kvalifikācija dod iespēju strādāt par ceļu būves mašīnu vadītājiem, gan arī veikt mašīnu tehnisko apkalpošanu un praktiski 80% absolventu savu nākošo darba dzīvi saista ar ceļu būvniecību, ceļu uzturēšanu, celtniecības un ceļu būves mašīnu tehnisko apkalpošanu.
Vienlaicīgi skola apmāca arī pieaugušos, pamatā ceļu būves un ceļu uzturēšanas uzņēmumu darbiniekus, paaugstinot viņu kvalifikāciju. Skolā mācās daudzi „ceļinieku” dinastiju bērni no visas Latvijas.
Skola plānojot ilgtermiņa attīstību, rūpīgi izvērtē iepriekšējo gadu rezultātus, plānojam izstrādāt ceļu tehniķu izglītības programmas, programmas pēc vidējās izglītības iegūšanas.
Smiltenes Profesionālā vidusskola varētu būt arī kā ceļu būves un ceļu uzturēšanas uzņēmumu apmācības centrs, kurā sadarbībā ar RTU varētu aprobēt un ieviest inovatīvus risinājumus Latvijas ceļu nozarē.
Uzskatam arī, ka šobrīd faktiski sagraujot reāli strādājošu izglītības iestādi, varētu tikt nodarīts nopietns kaitējums ceļu nozares attīstībai pēc krīzes periodā, jo kvalificēta darba spēka sagatavošana prasa vismaz 4 gadu laika periodu.
Mūsu skolas audzēkņi strādā jebkurā ceļu būves, vai uzturēšanas uzņēmumā, uzskatam, ka arī ceļu nozares uzņēmumiem vajadzētu paust savu viedokli par skolu, par mūsu patstāvību un pastāvēšanu.
