Laikā no 25. jūnija, kad skolēniem ir pieejami kārtoto pamatizglītības centralizēto eksāmenu sertifikāti, eksāmeni rezultāti ir sabiedrībā plaši apspriests temats. Eksāmenu kārtotāji priecājas, ka tas viss ir aiz muguras, un šobrīd jau iesniedz dokumentus sevis izvēlētajās mācību iestādēs tālākam zinību ceļam.

Rezultātu apkopošana prasa zināmu laiku, šonedēļ apkopotā informācija liecina, ka Smiltenes novada izglītības iestādēs visi 9. klašu audzēkņi ir nokārtojuši eksāmenus, pārsniedzot attiecīgi nepieciešamo slieksni, kur procentuālā izteiksmē noteiktais minimālais centralizētajos eksāmenos ir 10 %. Arī Valkas novadā Valkas Jāņa Cimzes ģimnāzijā visi 9. klases skolēni nokārtoja centralizētos eksāmenus, vienīgi Ērģemes pamatskolā vienam skolēnam tomēr nepaveicās un neizdevās sasniegt atbilstošu vērtējumu angļu valodā.

Valkas Jāņa Cimzes ģimnāzijas trīs devītajās klasēs mācījās 58 skolēni. Visi nokārtoja centralizētos eksāmenus un saņēma sertifikātus.

“Centralizētajos eksāmenos ir šādi vidējie vērtējumi: latviešu valodā 61,93 %, angļu valodā 66,53 %, matemātikā 62,59 %. Vidējie vērtējumi valstī vēl nav zināmi. Pedagogi eksāmenu rezultātus, sasniegumus un pilnveidojamo izvērtēs augustā.

Centralizēto eksāmenu uzbūve un programma bija laicīgi zināmas, bija pieejami iepriekšējo gadu uzdevumi, un skolotāji to izmantoja, gatavojot skolēnus eksāmeniem. Skolēniem pats sarežģītākais eksāmens likās tas, kurš priekšmets padodas visgrūtāk un kurā ir viszemākais vērtējums,” informē Inese Varesa, Valkas Jāņa Cimzes ģimnāzijas direktores vietniece izglītības jomā.

“Es kā latviešu valodas skolotāja varu teikt, eksāmens bija atbilstošs apgūtajai programmai. Uzskatu, ka saukt par vieglu nevar nevienu eksāmenu, katrā ir uzdevumi, kuri izpildāmi arī ar apgūtām pamatzināšanām, un ir uzdevumi, kuri pa spēkam tiem, kuri mācību procesā ieguldījuši papildu darbu,” saka Līga Šnuka, Valkas Jāņa Cimzes ģimnāzijas 9.b klases audzinātāja, latviešu valodas skolotāja.

Smiltenes vidusskolā visi 9. klašu skolēni centralizētos eksāmenus ir nokārtojuši, nav neviena, kurš nebūtu pārvarējis minimālo procentu slieksni. Šajā skolā centralizētos eksāmenus kārtoja 85 skolēni.

“Eksāmenos iegūtie rezultāti, kopumā vērtējot, ir nedaudz augstāki kā ikdienas mācību darbā. Vidējie procentu rezultāti (provizoriskie): latviešu valodā 61 %, angļu valodā 68 %, matemātikā 43 %.

Taču rezultāti var arī mainīties, jo skolēniem ir tiesības iesniegt apelāciju par eksāmenu rezultātiem,” rezultātus apkopoja Smiltenes vidusskolas direktores vietniece izglītības jomā Valda Cirīte.

Angļu valodas eksāmens “iegāž” vienu skolēnu

Ērģemes pamatskolā 9. klasē mācījās 12 skolēni, no tiem eksāmenus sekmīgi nokārtoja 11, vienam nepaveicās angļu valodā, kur neizdevās pārvarēt desmit procentu barjeru.

Pēc bērnu stāstītā, tāpat kā iepriekšējos gados, grūtākais eksāmens ir bijis matemātikā, un šogad vislabāk veicies latviešu valodā. Eksāmenu rezultāti procentuālos grafikos vēl tiek apkopoti.

“Neteiktu, ka esmu par kaut ko īpaši pārsteigta. Sniegums eksāmenos ir tāds, kā ir. Tajā brīdī, kad pēc eksāmeniem bērni nāca ārā no kabinetiem, viņiem lielākoties šķita, ka bija viegli. Taču pēc eksāmenu rezultātiem mēs saprotam, ka ne visiem tik viegli ir gājis, tad jau noteikti nebūtu “izkritušo”. Mūsu gadījumā vienam skolēnam nāksies 9. klases mācību vielu apgūt no jauna un pavadīt solā vēl vienu gadu 9. klasē. Kādus risinājumus vai ieceres nākotnē valdība plāno šādos gadījumos, mēs vēl redzēsim. Esmu dzirdējusi apspriežam dažādas versijas. Kā viena no tām, ka šie jaunieši, kas beidz 9. klasi ar liecību, varēs doties uz profesionālajām skolām mācīties arodu. Vai tas tuvākajos gados īstenosies, grūti spriest,” viedokli pauž Ērģemes pamatskolas direktore Agija Reiniece un atklāj, ka kaut kādu aizķeršanos, neparedzētu risināmu situāciju eksāmenu laikā nav bijis. Viss norisinājies raiti, pēc eksāmenos paredzētās instruktāžas.

Par šo vienīgo gadījumu, kad skolēns nav nokārtojis eksāmenu, šobrīd vēl nav pieņemts gala lēmums, taču šis jautājums tiek apspriests, iespējams, ka tiks iesniegta apelācija. Katrā ziņā tās ir skolēnu tiesības un to vēl var izdarīt līdz pat 24. jūlijam.

Viņa stāsta, ka tāds gadījums, kad kāds “izkritis” 9. klases eksāmenos, bija pirms gada un šobrīd skolēns ir visu nokārtojis, gada laikā būtiski uzlabojot savus personīgos rezultātus. “Pagājušajā gadā bija tieši šāda pati situācija, kad vienai skolniecei bija jāatkārto mācību viela 9. klasē. Patiesībā skolniece šo mācību gadu aizvadīja ļoti labi – ir uzlabojusi sekmes mācībās. Būtiski uzlabojās arī rezultāti eksāmenos, kurus viņa kārtoja. Šajā gadījumā iznākums ir pozitīvs, un tas priecē,” pamato A. Reiniece.

Taujāta, kur skolēni tālāk plāno doties mācīties, A. Reiniece simtprocentīgi droši neņemas spriest, bet izsakās, – kur nu kurais, jaunieši izteikuši domas par Smiltenes tehnikumu, Vidzemes Tehnoloģiju un dizaina tehnikumu, Valmieras tehnikumu, kā arī Valkas Jāņa Cimzes ģimnāziju.

Ērģemes skolā izlaidums izskanēja pēc rezultātu paziņošanas, svinīgā ceremonija notika 28. jūnijā.

Ar rezultātiem apmierināti

Smiltenes novada Izglītības pārvalde ziņo, ka novadā ir šādi CE vidējie rezultāti 9. klasēs: matemātikā ‒ 43,33 %, latviešu valodā ‒ 60,53 %, angļu valodā ‒ 69,74 %.

Grundzāles pamatskolā 9. klasē centralizētos eksāmenos kārtoja 17 skolēni. Viņi uzrādīja šādus rezultātus: matemātikā 48,58 %, latviešu valodā 58,24 % un angļu valodā 68 %.

Grundzāles pamatskolas direktore Zane Bērziņa priecājas par skolēnu darbu, neatlaidību un sasniegumiem. “Centralizētie eksāmeni ir veiksmīgi nokārtoti. Esmu apkopojusi centralizēto eksāmenu rezultātus trīs gadu griezumā. Varam salīdzināt, kas mainījies pa gadiem. Šogad kāds jaunietis matemātikas eksāmenā ieguva 92 %, kas ir labākais rezultāts matemātikas eksāmenos trīs gadu griezumā mūsu skolā. Tiesa, arī citos eksāmenos viņam bija lieliski rezultāti – angļu valodā tie bija 90 procenti, bet latviešu valodā 69,” stāsta Z. Bērziņa.

Analizējot skolēnu rezultātus, paskatījušies uz tiem arī no cita punkta. “Kā zinām, šogad netika pieņemts iepriekš iecerētais lēmums par piecpadsmit procentu barjeru eksāmenos, bet mēs savā starpā pārrunājām, kāda situācija izvērstos, ja šo procentu kalkulāciju iedomu līmenī piedēvētu šī gada rezultātiem. Proti, paskatoties, vai visiem izdotos “pārkāpt” pāri arī šādai barjerai. Jā, par laimi, viss būtu kārtībā, jo zemākais rezultāts mūsējiem ir 18 procenti, kas ir kādam matemātikā, un 21 procents iegūts angļu valodā,” viņa saka.

Pieskaroties jautājumam par eksāmenu apelāciju, direktore pieļauj, ka neviens no absolventiem to nedarīs. Vismaz viņa nav dzirdējusi, ka kāds to grasītos darīt. “Valstiskā līmenī šie joprojām skaitās provizoriskie dati, jo sekos eksāmenu rezultātu apelācijas. Šeit varbūt ir tas āķis, kādēļ mani mazdrusciņ kaitina tā salīdzināšana, kas publiski izskan, redziet lauku skolās bērniem ir tādi rezultāti, bet pilsētu skolās tādi. Tas nav tikai stāsts par apelācijas ceļā izmainīties cipariem. Šeit ir viena nianse. Pilsētu bērnu vecāki vairāk iestājas par rezultātu uzlabošanu un kopā ar bērniem ir gatavi iesniegt apelācijas, lai rezultātus apstrīdētu. Turpretī lauku reģionu skolēnu vecākiem trūkst šo ambīciju un uzņēmības kaut ko mainīt, samierinoties ar rezultātu tādu, kāds tas ir godīgi nopelnīts. Tur ir atšķirība. Un ļoti iespējams, ka apelācija parāda, ka varbūt nebija piecpadsmit procenti, bet bija divdesmit divi. Tajā brīdī, kad rēķina vidējos procentus, arī tā desmit procentu atšķirība nospēlē savu lomu,” pārdomās dalās Z. Bērziņa.

Eksāmenu norise aizritējusi bez būtiskas aizķeršanās, taču bijušas atsevišķas nianses, ko ir vērts pieminēt. “Ar eksāmenu materiālu piegādi no Valsts izglītības attīstības aģentūras bija viss kārtībā, taču neliela aizķeršanās bija valodu eksāmenos, tieši mutiskajā daļā. Pēc mutiskās daļas izskanēšanas vērtētājam ir jāpieslēdzas Valsts pārbaudījumu sistēmai, kur jāievada rezultāti. Radās aizķeršanās, pieslēdzoties sistēmai, tas radīja satraukumu un lieku stresu,” atklāj Z. Bērziņa.

Jautājot par skolas beidzēju plāniem, viņa min, ka lielākā daļa jauniešu jau ir izdomājuši, kurās skolās sniegs dokumentus. Izskanējušas versijas par Valmieras tehnikumu, Valmieras Valsts ģimnāziju, Smiltenes tehnikumu, arī Smiltenes vidusskolu. “Ir tāda sajūta, ka jaunieši vēlas aizlidot no Grundzāles, izrauties ārpus novada, apskatīties, ka apkārt ir kaut kas lielāks, piedzīvot gan kopmītņu laikus, gan būšanu prom no ģimenes un vecākiem. Skolēni ir diezgan apzināti izvēlējušies mācību iestādes, vadoties pēc programmu piedāvājuma. Ir izpētījuši, kur un kādos virzienos var attīstīt sev interesējošos mācību priekšmetus, profesionālos virzienus. Atvērto durvju dienās ir braukuši un iepazinuši izglītības iestādes, kas viņus interesē. Nereti izvēli izšķir arī drauga izvēle. Ja draudzene dodas mācīties uz Valmieru, bet man jāizšķiras starp Valmieru un Smilteni, tad es iešu uz Valmieru, jo tad mēs būsim kompānijā. Būsim godīgi, ir 21. gadsimts un ir jāpaskatās, kas pasaulē notiek, tāpēc, ja bērns ir izvēlējies izlidot no savas ligzdiņas tālāk pasaulē, tad mums ir tikai jāatbalsta viņa izvēle. Arī vecākiem iesaku ieklausīties bērnu interesēs un par visām varītēm neturēties pie pārliecības, ka viņu atvasītēm jābūt tuvāk mājām,” situāciju modelē Z. Bērziņa un novēl absolventiem doties uz priekšu ar pārliecību, turpmākais ceļš ir drosmīgs, piepildīts ar mērķiem, sapņiem un to īstenošanu.

Ieskatu 9. klases absolventu centralizēto eksāmenu rezultātos sniedz arī Dāvja Ozoliņa Apes pamatskola. “Mūsu skolā 9. klasē visi ir nokārtojuši centralizētos eksāmenus. Zemākie rezultāti, tāpat kā visā valstī, ir matemātikā – 33 %. Varbūt viens no iemesliem ir satura sadrumstalotība pirmajā daļā, jo paši par sevi uzdevumi nebija grūti. Labāk veicies latviešu valodā, kur vidējais rādītājs ir 66 %, un angļu valodā 75 %,” atklāj Dina Meistere, Dāvja Ozoliņa Apes pamatskolas direktore.

Uzrunātie skolēni saka paldies skolotājiem par ieguldīto darbu, atbalstu un iedvesmu viņu izaugsmē, iegūtie rezultāti tiek saukti par kopīgiem sasniegumiem.

9. KLAŠU ABSOLVENTU REDZĒJUMS

Melānija Hāne (Valkas Jāņa Cimzes ģimnāzija):

– Pēc manām domām, man gāja ļoti labi, tomēr vienmēr var labāk. Un uz to es arī tiekšos. Visgrūtākais bija izprast uzdevumu jautājumus un saprast, kas jāveic uzdevumā. Viegli gāja konkrētos piemēros, ko biju mācījusies ar klasi, piemēram, matemātikas eksāmenā. Manuprāt, mani sniegumi ir labi, taču tiekšos uz augšu un mēģināšu vēl labāk. Esmu iestājusies Valmieras Pārgaujas Valsts ģimnāzijā.

Hārdijs Kristiāns Plūme (Valkas Jāņa Cimzes ģimnāzija):

– Grūtākais bija sagatavoties latviešu valodas mutvārdu daļai un vieglākais bija angļu valodas mutvārdu daļa. Es savu sniegumu vērtēju kā veiksmīgu un došos tālāk mācīties uz Valkas ģimnāziju.

Paula Nika Sīmane (Dāvja Ozoliņa Apes pamatskola):

– Devītās klases eksāmeni man kopumā gāja pat labāk, nekā biju gaidījusi. Pirms eksāmeniem, protams, bija satraukums, bet, kad tos sāku kārtot, sapratu, ka uzdevumi ir paveicami un iepriekšējais darbs atmaksājas.

Vieglākais man šķita eksāmens latviešu valodā, jo gan tēma bija saistoša, gan arī jutos pārliecināta par savām rakstītprasmes un valodas zināšanām. Savukārt par visgrūtāko varētu nosaukt matemātikas eksāmenu, ne tik daudz uzdevumu sarežģītības dēļ, bet gan tāpēc, ka bija jābūt ļoti precīzam un uzmanīgam. Tieši tur pieļāvu pāris neuzmanības kļūdu, ko nākotnē noteikti centīšos vairs nepieļaut, vairāk piedomājot pie darba pārskatīšanas pirms nodošanas.

Kopumā savu sniegumu vērtēju kā labu. Uzskatu, ka darīju visu, kas bija manos spēkos, un rezultāti ir pat labāki, nekā biju cerējusi. Esmu lepna par paveikto, tas ir arī apliecinājums manai neatlaidībai un ieguldītajam darbam. Pēc 9. klases turpināšu mācības Valmieras Pārgaujas Valsts ģimnāzijā. Ar nepacietību gaidu jaunos izaicinājumus, zināšanas un iespējas, ko sniegs nākamais posms manā izglītības ceļā.

Annija Strauta (Dāvja Ozoliņa Apes pamatskola):

– Eksāmeni, manuprāt, nebija nemaz tik grūti. Grūtākais bija tas pirmseksāmenu stress un sagatavošanās pašiem eksāmeniem. Vieglākais bija tas brīdis, kad eksāmeni tika rakstīti, es minu, ka tā nebija visiem. No visiem pats vieglākais, protams, bija angļu valodas eksāmens, jo man angļu valoda ir visvieglākais priekšmets, kurš vislabāk padodas. Par matemātikas eksāmenu runājot, nebija nemaz tik grūts, cik visi stāstīja, protams, tas varbūt bija tikai man. Latviešu valodas eksāmens bija diezgan viegls un interesants. Priecājos par savu sasniegumu un rezultātu – latviešu valodā 80 %, matemātikā 76 %, angļu valodā 85 %. Mācības turpināšu Valmieras Valsts ģimnāzijā.

UZZIŅAI

2025. gadā kārtoto pamatizglītības centralizēto eksāmenu sertifikāti ir pieejami no 25. jūnija, bet sertifikāti par vispārējo vidējo izglītību – no 3. jūlija. Skolēni saviem eksāmenu rezultātiem un sertifikātiem varēs piekļūt portālā eksameni.gov.lv, savukārt nepilngadīgu skolēnu vecāki – izmantojot portāla latvija.lv e-pakalpojumus.

Izglītības un zinātnes ministrijas mājaslapā teikts: Plašāku informāciju par kopējiem 2025. gada provizoriskajiem pamatizglītības un vispārējās vidējās izglītības centralizēto eksāmenu rezultātiem valstī Valsts izglītības attīstības aģentūra sniegs jūlija sākumā pēc tam, kad būs pieejami gan pamatizglītības, gan vidējās izglītības eksāmenu rezultāti.

Centralizēto eksāmenu rezultātu apelāciju var iesniegt viena mēneša laikā no rezultātu paziņošanas brīža. Informācija par centralizētajiem eksāmeniem ir pieejama tīmekļvietnē www.viaa.gov.lv