Vairākas Smiltenes tehnikuma 4. kursu audzēknes atgriezušās no prakses Holandē. Tur viņas pabija deviņas nedēļas. Prombūtnes laikā iegūta pieredze un kontakti, lai pēc skolas absolvēšanas Latvijā varētu doties atpakaļ jau patstāvīgā darbā.
Praktikantes ar sajūsmu stāsta par darbu Holandē. Nemaz mājās negribējušas braukt, tomēr te jāpabeidz skola. Ko tālāk? Viena no piecām jaunietēm jau vasarā dosies atpakaļ. Latvijā nesaskatot iespēju atrast darbu, tā savu atbildi par labu ārzemēm pamato divdesmit gadus vecā Kristīne Priede.
Smiltenes tehnikumu audzēkņiem ik gadu notiek lauksaimniecības prakse kādā no Eiropas Savienības valstīm. Pērn vairāki pēdējo kursu audzēkņi pabija Vācijā, bet šogad Holandē. Visām praktikantēm darbs bija līdzīgs – kopt zirgus. Tehnikuma projektu vadītāja Maira Kupriša atklāj, ka visas meitenes ar praksi ārzemēs ir apmierinātas. “Nebija neviena, kurai nepatiktu. Grib atgriezties atpakaļ. Prakses vadītāji latviešu darbu novērtēja augsti,” priecājas M. Kupriša.
Komerczinību kursa audzēkne Kristīne no Holandes atgriezusies ar pozitīvām atmiņām. Dzīvojusi 15 minūšu braucienā ar riteni no jūras. “Uzturējos nelielā pilsētiņā, kur kopu zirgus. Baroju, vedu uz ganībām un atpakaļ.
Tā bija mana pirmā pieredze darbā ar zirgiem. Pirmās divas nedēļas bija grūtas, jo baidījos no rikšotājiem. Pēc tam iepatikās. Saimnieki gadījās ļoti atsaucīgi cilvēki. Nodibinājām kontaktus, lai es varētu atgriezties vēl pie viņiem,” stāsta Kristīne.
K. Priede vienu pēc otra uzskaita ieguvumus prombūtnes laikā – labākas angļu valodas zināšanas, darba pieredze, noderīgi kontakti. Tos ieguvusi arī saviem draugiem, kuriem ir līdzīgi nākotnes plāni. Drīz jauniete atkal kārtos ceļasomas.
“Latvijā es neredzu iespējas, kur atrast darbu. Bet tur tieši ir vajadzīgi strādnieki. Ja šāda iespēja ir, es to izmantošu. Te nopelnīt naudu nevar,” domā meitene. Viņa par aizbraukšanu neskumst, esot pieradusi būt prom no ģimenes. “Jāizmanto iespējas, ko piedāvā dzīve,” tā jauniete.
Līdzīgās domās ir arī 4. veterinārmedicīnas kursa audzēkne Inese Rubina. Viņa pirmo reizi devās uz ārzemēm. Bet labprāt tur atgrieztos. “Tagad par to domāju. Holandē ir tik silts laiks, labi un pretimnākoši cilvēki. Mums, latviešiem, būtu ko pamācīties,” teic I. Rubina.
