Pēdējo gadu laikā pasliktinājusies Latvijas ceturto klašu skolēnu attieksme pret matemātiku, liecina starptautiskā matemātikas un dabaszinātņu izglītības attīstības tendenču pētījuma “TIMSS 2007” pirmie rezultāti.
Kopumā statistikas dati gan liecina, ka 65% Latvijas skolēnu attieksme pret matemātiku ir augstākā mērā pozitīva, tomēr 2003.gadā skolēnu ar šādu attieksmi bija par 6% vairāk, ko pētījuma autori uzskata par statistiski nozīmīgu atšķirību.
Vienlaikus par 7% palielinājies to skolēnu skaits, kuriem ir slikta attieksme pret šo mācību priekšmetu.
Toties salīdzinājumā ar 2003.gadu no 66% līdz 71% palielinājies to ceturto klašu skolēnu skaits, kuriem ir pozitīva attieksme pret dabaszinātnēm, kā arī par septiņiem 7% samazinājies to skolēnu skaits, kuri pret šo mācību priekšmetu ir vienaldzīgi.
Tomēr, kā norādījuši pētījuma autori, lai arī skolēnu attieksme ir saistīta ar skolēnu sasniegumiem attiecīgajā mācību priekšmetā, parasti to valstu skolēni, kuriem ir augsti sasniegumi, neizjūt ļoti pozitīvu attieksmi pret attiecīgo mācību priekšmetu. Piemēram, Taivānā, kur skolēniem ir ļoti augsti sasniegumi matemātikā, attieksme salīdzinājumā ar citām valstīm pret šo mācību priekšmetu ir viszemākā.
“Iespējams, šāda likumsakarība saistāma ar to, ka intensīva mācīšanās tomēr ir smags darbs, kuru grūti mīlēt,” pieļauj pētījuma autori.
Jau ziņots, ka saskaņā ar šo pašu pētījumu Latvijas ceturto klašu skolēnu sasniegumi dabaszinātnēs ir starp augstākajiem pasaulē un ir aptuveni vienādā līmenī ar Honkongas, Japānas, Krievijas un Anglijas skolēnu sasniegumiem.
Sasniegumu ziņā matemātikā Latvija atrodas astotajā vietā pasaulē, kur to apsteidz jau minētās valstis – Honkonga, Singapūra, Taivāna, Japāna, Krievija un Anglija, kā arī Kazahstāna. Toties mūsu skolēnu sasniegumi ir statistiski nozīmīgi augstāki nekā skolēniem no pārējām pētījuma dalībvalstīm, arī kaimiņvalsts Lietuvas.
Lai noskaidrotu skolēnu attieksmi pret matemātiku, pētījumā laikā tika uzdota vairāku jautājumu sērija un tika aprēķināti divi atbilstoši indeksi, kas raksturo skolēnu attieksmi.
Kopumā no Latvijas pētījumā piedalījās 146 skolu direktori, 339 skolotāji un 3908 skolēni no ceturtajām klasēm. Finanšu ierobežotības dēļ pētījums netika veikts mazākumtautību skolās, līdz ar to pētījums aptver tikai tos skolēnus, kuri mācās latviešu skolās.
2003.gadā pētījums Latvijā tika veikts arī astoto klašu grupās, bet finansiālu problēmu dēļ Latvija 2007.gadā piedalījās tikai ceturto klašu pētījumā.
