Decembrī profesionālās kvalifikācijas eksāmenu nokārtoja un Smiltenes tehnikumu absolvēja lopkopības tehniķi, kuri mācījās Eiropas Sociālā fonda (ESF) projektā “Nodarbināto personu profesionālās kompetences pilnveide”.
Nokārtojot profesionālās kvalifikācijas eksāmenu ar vidējo atzīmi 9,8, tehnikumu absolvēja 17 jaunie lopkopības tehniķi. Mācības lielākoties notika attālināti, tāpēc īpaši nozīmīga bija katra tikšanās klātienē un profesionālās kvalifikācijas prakse. Visi audzēkņi mācības apvienoja ar darbu, kas daudziem bija lielākais izaicinājums. Turklāt lauksaimnieki sev tik noderīgo izglītību varēja iegūt tikai ar 5% līdzmaksājumu. Iespēju tehnikumā nokārtot eksāmenu un iegūt kvalifikāciju izmantoja arī divi cilvēki, kuri lopkopības tehniķim nepieciešamās zināšanas un prasmes apguvuši dzīves un darba pieredzē.
Attālinātām mācībām ir arī savi plusi
Programmas absolventu vidū bija interesenti no dažādām Latvijas vietām, vistālākais no Kandavas Kurzemes pusē, atklāja Smiltenes tehnikuma Mūžizglītības programmu vadītāja Solvita Bāliņa. “Šī projekta ietvaros šādu tālākizglītības programmu īstenojam otro reizi. Tik liela interese par pasākumu ir pirmoreiz. Apmācībām bija intensīvs grafiks. Gandrīz katru piektdienu, sestdienu bija jāpieslēdzas mācībām. Daudziem, kas strādā un dzīvo tālāk, noteikti tas bija pluss, ka katru nedēļu nevajadzēja braukt uz skolu, lai zināšanas apgūtu klātienē. Tātad attālinātām mācībām ir arī savi ieguvumi,” viņa stāsta un piebilst, ka bijušas arī praktiskās nodarbības – gan skolā, gan izbraukumi uz saimniecībām, gan individuālas (traktortehnikas) nodarbības speciālistu pavadībā.
S. Bāliņa informē, ka arī nākamajā gadā varētu izveidoties jauna grupa programmā “Nodarbināto personu profesionālās kompetences pilnveide”, taču, visticamāk, pieteikšanās varētu sākties jau nākamā gada maijā. Tāpēc viņa aicina sekot līdzi informācijai un izmantot iespēju apgūt pieaugušo tālākizglītību par projekta līdzekļiem, jo personīgais līdzmaksājums šajā gadījumā tiešām ir niecīgs.
Izglītība noderēs, startējot projektos
Lauksaimnieki zina, ka, lai startētu kādos ES atbalsta projektos, ir nepieciešams atbilstošs stundu skaits. Šajā programmā bija 976 mācību stundas, kuru laikā tika iegūtas daudzpusīgas zināšanas. “Šis lauksaimnieciskās izglītības stundu skaits ir krietni vien lielāks, nekā parasti tiek prasīts pie projektu iesniegšanas. Diploms noteikti noderēs nākotnē, jo vēlos laukos attīstīt savas idejas,” stāsta Jānis Priedītis no Grundzāles pagasta, kurš apsaimnieko 17 hektārus lauksaimniecības zemes un izveidojis nelielu aitu ganāmpulku, kā arī nodarbojas ar vistkopību. Viņš darbu savā zemnieku saimniecībā apvieno ar pamatdarbu mērniecības firmā. “Izglītība bija svarīga gan tāpēc, lai papildinātu zināšanas par lopkopību, gan arī tāpēc, lai varētu uzrakstīt kādu projektu. Tas, ka no ģimenes kādam ir arī darbs ārpus saimniecības, dod zināmu drošības sajūtu. Draudzene turpinās strādāt tikai saimniecībā. Abi esam sapratuši – ja vēlamies, lai saimniecība attīstās, vienam jābūt uz vietas visu laiku. Vismaz līdz brīdim, kamēr tā pa īstam atspersimies,” norāda J. Priedītis un piemin arī citus ieguvumus pēc mācību noslēguma. “Mums bija lieliska komanda – kursabiedru un pasniedzēju sadarbība. Ļoti novērtēju tehnikumā iegūtos kontaktus. Tiklīdz radīsies kāds jautājums, būs zināmi profesionāļi, kuriem piezvanīt, pakonsultēties, no kā uzklausīt padomu,” pārliecināts J. Priedītis.
Arī Līgai Sabulei, kura ikdienā strādā zemnieku saimniecībā Trapenē, noder visas tehnikumā iegūtās zināšanas. “Skolotāji bija ļoti atsaucīgi, saprata – mācības apvienojam ar darbu, kas nav vienkārši. Iespējams, pēc kāda laiciņa braukšu uz tehnikumu vēlreiz, lai iegūtu veterinārārsta asistenta profesiju. Darbā ļoti noderētu arī šīs zināšanas,” atklāj L. Sabule.
Iegūst jaunas iemaņas
Absolventiem vislielākais gandarījums ir par iegūtajām zināšanām un par godam izturētajiem piektdienu un sestdienu vakariem. Viņu vidū ir arī Inga Ceļmillere no Grundzāles pagasta. Viņa šādās apmācībās vēlējusies iesaistīties jau ilgāku laiku, taču līdz šim nebija nokomplektējusies grupa ar vajadzīgo skaitu. “Patiesībā piedalīties šajās mācībās vēlējos jau senāk. Taču tajā brīdī, kad pieteicos, netika savākta pilna grupa, ja tā var teikt, tobrīd netrāpīju uz pieteikšanos īstajā laikā. Sekoju līdzi informācijai, un šajā gadījumā viss izdevās. Esmu priecīga par iegūto kvalifikāciju,” teic I. Ceļmillere, kura jau iepriekš izmantojusi arī citas iespējas iegūt izglītību kāda projekta ietvaros. Proti, savā laikā līdzīgā ceļā viņa papildināja zināšanas grāmatveža kvalifikācijas celšanas kursos, tiesa, tad tie bijuši mācību kursi, ko varējis apgūt krietni īsākā laikā.
Ceļā uz lopkopības tehniķa specialitāti īpaši vērtīgas bijušas praktiskās nodarbības. “Praktisko nodarbību ietvaros bijām divās saimniecībās tepat Smiltenes novadā, kā arī devāmies uz LLU mācību un pētījumu saimniecību “Vecauce”. Gribējām jau vairāk šādas apmācības klātienē un reālā darbībā, bet kovidlaiks ieviesa savas korekcijas,” saka I. Ceļmillere un uzsver, ka iegūtas arī zināšanas par lopkopības pārraugu, mākslīgās apsēklošanas tehniķu darbu un traktortehnikas vadītāju, kur, nokārtojot vien attiecīgās jomas gala eksāmenus, var tikt pie jaunas profesijas. “Guvām ieskatu arī šādās jomās. Teorētisko zināšanu bāze ir vispusīga. Tagad, lai tiktu pie mākslīgās apsēklošanas tehniķa vai pārrauga sertifikāta, vajadzēs nokārtot vien eksāmenus. Kas vēlējās, sēdās traktorā. Pirmajā braukšanas nodarbībā domāju, ka tā ir neiespējamā misija. Bet ar katru nākamo reizi sapratu, ka nav nemaz tik sarežģīti – instruktors visu saprotami pamāca un paskaidro. Saimniecībā traktori ir, tāpēc vadītāja apliecība būs noderīga. Zinu, ka daži no mūsu kursa jau tikuši pie traktorista tiesībām,” skaidro I. Ceļmillere, kura līdzdarbojas vecāku saimniecībā “Robežupes”. Arī viņai ir redzējums, kādā virzienā var attīstīties, saimniekojot laukos, taču visa pamatā ir zināšanas un interese par lauksaimniecību kā tādu.
