Foto: pexels.com
Un katru dienu uzaust rīts
Pūš lēnu vējš un smilgas glāsta
Šis mūsu laiks bij ļoti īss
Ik dienu atmiņas par tevi stāsta
Var kādam šķist – tā dzīvē iekārtots
Un laika ritums nepielūdzams
Bet sirdī sāp un prātā izdzīvots
Ir kopābūšanas un prieka daudz
Bez tevis atnāks vakars vēls
Un gultas maliņa tik vientulīga klus
Bij kādreiz tevī viss tik cēls
Tur citā pasaulē tas viss tev būs
Tik klusas skumjas dvēselītē krīt
Kāds gabaliņš no sirds ir atņemts man
Tumst vakars ārā lietus līst
Un nekur neskan piesmakušais – ņau!
Blāzma
