Grundzāles pagasta “Kalnrožu” mājas saimnieces sirds ir pilna sāpju. Šovasar pensionāres ģimenes īpašumā nošauti divi viņas ganību suņi, bet kaimiņiem viens pazudis. Vēl viens tuvējo māju suns nav atrasts. Šajās platībās noslēgts medību līgums ar vietējo medību klubu, bet mednieki sevi par vainīgiem neuzskata.
“Kalnrožu” mājas atrodas Grundzāles pagastā netālu no Vērzemniekiem. “Dzīvoju diezgan nomaļā vietā, meža tuvumā. Blakus dzīvo tikai daži kaimiņi un vairāk te nekā nav. Esmu satraukusies, jo pēdējo mēnešu laikā šeit risinās briesmīgi un cietsirdīgi notikumi,” uztraukusies ir pensionāre Asja Dukse.
Viņa stāsta, ka jūlija pirmajā pusē nošauts viens no viņas ganību suņiem, pēc tam kaimiņu mājas sargs un tā paša mēneša beigās vēl viens viņas mīlulis. “Kaimiņi meklēja savu suni un uzgāja manu. Kaimiņi nošautos suņus nofotografēja mobilajā telefonā. Prasīju Grundzāles pagasta medību kolektīva jaunajam vadītājam Uģim Lārmanim, kurš no medniekiem tā varēja rīkoties.
Daļu manas ģimenes zemi kolektīvs izmanto kā medību teritoriju. Viņš teica, ka noskaidros. Taču, kad pēc vairākām nedēļām zvanīju un prasīju, viņš teica, ka nezina, kurš to būtu pastrādājis un ka suņi nemaz neesot nošauti,” stāsta A. Dukse. Pensionāre “Ziemeļlatviju” par šiem gadījumiem informē vien tagad, jo līdz šim ticējusi, ka Grundzāles medību kolektīva vadītājs spēs atbildēt par nošautajiem ganu suņiem. “Jūlijs bija bēdu pilns mēnesis. Vīrs nomira un tad vēl sunīši,” skumji nosaka pensionāre.
Bail ziņot par notiekošo“Kalnrožu” saimniece stāsta, ka agrāk tajā pusē visādi brīnumi notikuši, taču nekad tā nav šauti suņi. “Agrāk esmu redzējusi, kā te sabrauc malumednieki. Bija gadījums, kad no nošautā dzīvnieka paņemts viss mīkstums un pārējais atstāts zemē.
Daudz ko nācies piedzīvot, bet tālāk vairs nevar iet. Nav taču viegli uzaudzināt ganu suņus. Ko tad nākamos atšaus – cilvēkus?” vaicā A. Dukse. Cilvēkiem bail runāt skaļi par šiem notikumiem, jo no kāda mednieka puses nācies daudz dzirdēt, pat draudus.
Mednieki vainu neatzīstMedību sporta kluba “Grundzāle” vadītājs Uģis Lērmanis zina par notikumiemVērzemniekos. “Tas ir koks ar diviem galiem. Mums sūdzas un pataisa Grundzāles medniekus par grēkāžiem. Tur tuvumā jau ir arī Mēru un Lobērģu medību kolektīvi. Mednieks jau speciāli nešauj suņus. Nav arī neviens, kurš atzīsies, ka to būtu pastrādājis.
Bet saimniekiem jāsaprot, ka ar likumu aizliegts suņus laist savā vaļā. Mūsu pusē daudz meža zvēru ir saplosīti,” stāsta U. Lērmanis. Viņš turpmāk domā rīkoties citādāk. “Būs laikam jāizraksta likums par to, ka suņi jātur pavadā, ja citādi nesaprot. Ar medniekiem spriedām, ka būs jāfotografē suņu saplosītās stirnas un jārāda suņu saimniekiem,” saka kluba vadītājs.
Taču Ministru kabineta noteikumos par suņu turēšanu ārpus pilsētām un ciemiem rakstīts: “Viensētās suni var turēt ārpus telpām nepiesietu un bez uzpurņa, ja tiek nodrošināts, ka tas neapdraud cilvēkus un dzīvniekus; ja suns veic sargāšanas uzdevumu, tā uzturēšanās teritoriju norāda ar zīmi “Suns!”; ārpus īpašnieka vai turētāja valdījuma vai turējumā esošās teritorijas suns bez pavadas un uzpurņa var atrasties pastaigas laikā īpašnieka vai turētāja uzraudzībā un redzeslokā tādā attālumā, kādā īpašnieks vai turētājs spēj kontrolēt dzīvnieka rīcību.”
A. Dukse atzīst, ka bijušie ganu suņi dzīvojuši savā vaļā, taču nekur tālu prom no mājām nav skrējuši. “Kā lai naktī neturu vaļā, ja mājā nāk meža zvēri. Te ir pilns ar jenotiem un lapsām. Vai tad tagad nevar pabrīdināt, ka brauks medībās? Agrāk, kad medību kolektīvu vadīja cits vīrietis, viss bija kārtībā. Vai tagad cilvēki par zvēriem palikuši?” vaicā pensionāre.
Jāinformē tuvākā mežniecībaPar notiekošo Grundzāles rajonā informējām Valsts meža dienesta medību daļas vadītāju Jāni Ozoliņu. “Ceru, ka tas nenotiek kaut kur dzīvojamās mājas tuvumā. Klaiņojošus suņus atļauts nošaut tikai medību laikā. Šāda iespēja pastāv, ja suns nav saitē, bez kakla siksnas un uzpurņa. Katra situācija jāizvērtē individuāli,” uzsver medību daļas vadītājs.
Viņš stāsta, ka agrāk un arī šobrīd ganu suņiem kaklā pakar klabekli, lai, ieskrienot mežā, tas radītu papildu troksni. “Sunim tas traucēs ātri paskrien un radīs problēmas dzīt meža zvērus. Taču šajā gadījumā, ja nav šāvēja, tad tās var pieteikt kā nelikumīgas medības. Katram medību kolektīvam par nošautajiem suņiem un kaķiem jāziņo tieši tāpat kā par nomedītajiem savvaļas dzīvniekiem. Ja tas tā nav noticis, tad tās ir nelikumības,” skaidro J. Ozoliņš.
Par šādiem gadījumiem cilvēkiem jāziņo tuvākajai mežniecībai. Var informēt mutiski un rakstiski. Šajā konkrētajā gadījumā A. Dukse pēc palīdzības var vērsties Smiltenes mežniecībā, Baznīcas laukumā 16. Tālāk lietu izmeklēs attiecīgie speciālisti.
Kur meklēt palīdzību?Valsts meža dienesta medību daļas vadītājs Jānis Ozoliņš: 67212776Smiltenes mežniecība: 64774519. Uzraugāmās teritorijas: Smiltenes pilsēta, Bilskas, Blomes, Brantu, Grundzāles, Launkalnes, Palsmanes, Smiltenes un Variņu pagastsValkas mežniecība: 64724814. Uzraugāmās teritorijas: Valkas pilsēta, Ērģemes, Kārķu, Valkas, Vijciema un Zvārtavas pagastsValmieras mežniecība: 642 23112. Uzraugāmās teritorijas: Seda, Strenči, Ēveles, Plāņu, Trikātas un Jērcēnu pagasts
