Foto: pexels.com
Variācijas par Velgas Kriles tēmu
“Dzīvot ir meklēt tevi visur
Un nekur neatrast.”
(V. Krile)
Tik rotaļīgs kā apmaldījies bērna smaids
Es brienu pasakā kā rudzupuķu pļavā.
Man tikai jāaiziet tur – nezin kur
Un jāatnes tas – nezin kas.
Man jāiet vienai cauri gadu sniegiem
Un jāatrod no jauna pazaudētais prieks
Tai sniegpārslā, kas tev uz pleciem krita,
Par zvaigzni pārvērzdamās tavā ticībā.
Man jāiet vienai cauri miglas rītiem,
Pie rokas ņemot trauslo naktsvijoli,
Kas tavu elpu uzklāj bites spārniem,
Lai cerība ik rītu kājas apaut var.
Un tā es eju – zinot, nezinot, kur ceļš,
Lai vienmēr atgrieztos pie horizonta sava,
Kas, neko nesolīdams, iemācīja dzīvi dzīvot
Un aplaudēja katram manam solim.
Ilze Zilbere
