
Foto: pexels.com
* * *
Cauri gadiem, caur ilgajām dienām,
Pāri šalcošiem vējiem un negaisa dvesmu,
Cauri pašu un citu uzliktām sienām
Es esmu tev blakus, es esmu.
Tajos ceļos, kur soli nav spēris neviens,
Kur uzvara prasa sadurtas kājas,
Es blakus tev būšu, kad tu būsi viens
Manās domās būs tavas mājas.
Kad vētra nes līdzi saplēstu plostu
Un dzelme tik sāpīgi dur,
Ceļā uz mūsu pēdējo ostu,
Tā man būs roka, kas tevi tur.
Rita Špūle (Dubova)