Pēc
vairāku gadu rūpīga teātra zinātnieces Ievas Strukas darba pie
lasītājiem nonāk pazīstamākā un populārākā latviešu
dramaturga Gunāra Priedes rakstu pirmais sējums, kurš vispilnīgāk
raksturo autora ieguldījumu Latvijas literatūrā, teātra mākslā
un kultūrā.
Grāmatā,
kura ir pirmais no sešiem sējumiem, hronoloģiskā secībā
apkopoti raksti un darbi, kurus savas dzīves laikā uzrakstījis
Gunārs Priede. Šajā sējumā apskatīts laika posms no Priedes
bērnības līdz 1958. gadam. Priede ir parūpējies par
dramaturģisko materiālu paša dzīves režisēšanai. Grāmata ir
viņa daiļrade ―
lugas, scenāriji, raksti par
arhitektūru, dramaturģiju, teātri, kultūras vēsturi, izcilām
personībām, Brāļu kapiem, folkloru. Arī citu cilvēku raksti par
pašu autoru.
Gunāra
Priedes piezīmes šobrīd vēl vairāk laužas pēc dienasgaismas
nekā agrāk ― radošais mantojums ir gana liels un nozīmīgs, to
pieprasa palēnām novecojošie Priedes talanta cienītāji un vēl
vairāk jaunās un nākamās teātra, dramaturģijas un literatūras
baudītāju paaudzes. Arvien vairāk aktualizējas padomju laika
kultūras vēsture ― periods, kas būtu jāiekļauj Latvijas
kultūrā, nevis jāaizmirst kā ideoloģisks piesārņojums tautas
atmiņā. Grāmata atklāj lielo personību misijas pildīšanas
augļus un estētiski kvalitatīvo lēcienu latviešu drāmā padomju
laikos, kā arī tās attīstības ceļu brīvvalstī.
Lugu
publicēšana savukārt ir svarīga divu iemeslu dēļ, pirmkārt, ne
visi Priedes darbi ir nopublicēti, šis būtu darbu pilnīgs
izdevums. Otrkārt, būdams indukcijas metodes dramaturgs, Priede
tieši inspirējies no dzīvē pieredzētā, līdz ar to lasīt viņa
lugas dienasgrāmatu kontekstā, saskatot tur dzīves atstātās
pēdas, noteikti ir aizraujošāk, nekā vienkārši lasīt lugas.
Anda
Buševica, raksturojot Rakstu 1. sējumu saka: “Gunāra
Priedes kopotu rakstu pirmais sējums ir nebeidzami pozitīvs ―
jaunība, mīlestība,
taisnīguma alkas, pirmie panākumi… Sējums lasāms kā audzinošs
romāns, stāsts par īstu cilvēku. Gunāru Priedi.”
Gunārs
Priede arhitekta profesiju apguvis Latvijas Universitātē, latviešu
dramaturģijā parādījies 24 gadu vecumā ar lugu “Zeva templis
Olimpijā”, pēc tās nāca “Jaunākā brāļa vasara”, “Lai
arī rudens”, “Normunda meitene”, “Pozitīvais tēls” un
1967. gadā Priede kļūst par pirmās un vienīgās aizliegtās
latviešu lugas “Smaržo sēnes” autoru. Viņš ir vairāk nekā
simt rakstu autors, kura kontā ir kinoscenāriji un lugu tulkojumi,
tautasdziesmu izlases un brošūras par arhitektūru un arī amatu
amati.
Grāmatas
sastādītāja ir Ieva Struka, māksliniecisko noformējumu veidojis
mākslinieks Valdis Villerušs. Kopā paredzēts izdot 6 sējumus —
katru gadu pa vienam uz autora dzimšanas dienu pavasarī.
