Pelēkajā un drēgnajā novembrī, turklāt
pašreizējā situācijā valstī nepārsteidz, ka jūtat spēku izsīkumu, enerģijas trūkumu
un nomāktību. Dažkārt nav runa tikai par grūtsirdību — depresija jau sen
ir viena no 5 izplatītākajām slimībām un XXI gadsimta slimība, no kuras cieš 280 miljoni personu jeb 5 % pieaugušo
iedzīvotāju. Tad ko darīt, un vai ikdienišķas lietas, piemēram, uzturs un veselīgāks
dzīvesveids, tiešām var palīdzēt tikt galā ar rudens/ziemas grūtsirdību un enerģijas trūkumu? Bet ar depresiju? Atbild RSU
pasniedzēja Ksenija Andrijanova.
Kā saprast, ka pastāv problēma
„Mēs bieži
pienācīgi nenovērtējam vienkāršu lietu, piemēram, svaiga gaisa, saules gaismas,
cieša miega un pareiza uztura, nozīmi. Var izrādīties, ka gribējāt pilnīgi
mainīt dzīvi — pamest partneri, darbu un pārcelties uz laukiem, lai
audzētu vistas, — bet vienīgais, kas patiešām bija jāizdara, —
jāpārbauda D vitamīna līmenis asinīs,” stāsta Rīgas Stradiņa universitātes
pasniedzēja un piebilst, ka ir pētījumi, kuros konstatēta korelācija starp
D vitamīna trūkumu un depresiju, kā arī dažiem citu veidu psihiskajiem
traucējumiem.
Tātad
pazīmes, kas liecina, ka organismā varbūt trūkst D vitamīna un tā līmenis
ir jāpārbauda:
- smeldzoši
kauli, - nogurdināmība vai miegainība,
- nespēks,
kā arī muskuļu un locītavu sāpes, - var būt
grūti iet — dažkārt ļaudis pat biežāk krīt, - zīdaiņiem
var lēnāk šķilties zobi.
Var būt arī
depresijas simptomi, tostarp:
- nepārvarama skumju, bezcerības un bezpalīdzības sajūta,
- bezmiegs
vai pārmērīga miegainība, - zudusi
interese par nodarbēm, kas kādreiz patika, - gurdenums,
- pārmērīgs
svara zudums vai pieaugums, - apetītes
zudums, - grūtības
koncentrēties, - aizmāršība,
- vairs nav
intereses par seksu, - galvas
vai muguras sāpes, - izteikta
trauksme, - domas par
nāvi vai pašnāvību.
Kas ir visvairāk pakļauti D vitamīna
trūkuma riskam
D vitamīna trūkums sevišķi stipri ietekmē noskaņojumu
un noslieci uz depresiju ļaudīm pēc 60 gadu vecuma. Lūk, riska faktori:
aptaukošanās —
biežāk no D vitamīna trūkuma cieš personas, kuru ķermeņa masas indekss ir
30 vai vairāk;
vecums —
novecošanas gaitā āda arvien neefektīvāk sintezē D vitamīnu, turklāt gados
vecāki ļaudis mēdz ierobežot uzturēšanās ilgumu saulē un viņu uzturā var būt
nepietiekams D vitamīna daudzums.
„Šis vitamīns ir
ļoti svarīgs pareizai smadzeņu darbībai, tāpēc D vitamīna starptautisko
vienību profilaktiskās devas uzņemšana dienā jau uzlabos garastāvokli,” stāsta
speciāliste un piebilst, ka visbiežākās D vitamīna devas ir 1000, 2000 un
4000 SV dienā. „Zīmīgi, ka gadu no gada profilaktiskās devas turpina augt:
agrāk par tādu uzskatīja 400–800 SV, bet tagad vairāki zinātnieki apgalvo,
ka arī 4000 SV dienā ir profilaktiska deva, ko var droši uzņemt. Tomēr es
esmu pārliecināta, ka, lai saprastu, kāda deva ir vajadzīga tieši jums, ir
jākonsultējas ar ārstu,” komentē Ksenija.
Kā atjaunot D vitamīna līmeni
Vispārzināms, ka
D vitamīns veidojas asinīs, kad uzturaties saulē, taču šis fakts izraisa
daudz nepareizu pieņēmumu. „„Oilesen D3” un „Norstat Latvija”
pētījums parādīja, ka 38 % latviešu uzskata, ka Latvijā, uzturoties saulē,
var iegūt pietiekami daudz D vitamīna. Tā nav taisnība: pie mums ir pārāk
maz saulainu dienu un mūsu valsts atrodas pārāk tālu uz ziemeļiem, turklāt pa
vasaru nav iespējams uzkrāt D vitamīnu garajai ziemai, jo jau pēc dažām
nedēļām tas tiek izvadīts no organisma. Ir arī citi bīstami mīti, piemēram,
desmitdaļa respondentu (11 %) domā, ka var papildināt D vitamīna
daudzumu, sēžot pie aizvērta loga, bet vēl 5 % — ka to var izdarīt
solārijā. 14 % uzskata, ka vajadzīgo D vitamīna līmeni var saglabāt
ar pareizu uzturu. Patiesībā tad būtu jāapēd aptuveni 250 grami laša (vai
citas treknas zivs) dienā. Tā būtu ļoti apgrūtinoša un dārga diēta,” stāsta RSU
pasniedzēja. „Ja neizdodas ēst daudz treknu zivju, kā arī bieži apmeklēt
dienvidu valstis, speciālisti iesaka papildus uzņemt D vitamīnu. Bērniem no viena mēneša vecuma tas vispār ir obligāti, un ģimenes ārsts
to parasti izraksta,” komentē uztura speciāliste.
