Par D vitamīna nozīmi
organismā tiek runāts arvien plašāk. Taču kā patiesībā varam to uzņemt – cik
daudz varam uzņemt caur ādu? Kādi individuālie faktori to ietekmē? Vai D
vitamīnu caur ādu uzņemam arī ziemā? Skaidro ārste-rezidente dermatoloģijā Zane
Prikule-Rūsiņa.
D vitamīns ir viens no taukos šķīstošajiem vitamīniem, bet
bieži vien cilvēki nezina, ka tas ir hormons, kura receptori atrodas uz
neskaitāmām šūnām, tāpēc tas var ietekmēt vairākus ķermenī noritošos procesus,
stāsta ārste. Tas stiprina kaulus, ietekmē sirds un asinsvadu veselību, imūnās
un nervu sistēmas darbību, kā arī mazina risku saslimt ar vēzi, autoimūnajām un
dažādām ādas slimībām. D vitamīnu varam uzņemt trīs veidos – ar sauli, pārtiku
un D vitamīna preparātiem. Savukārt tā sintēze, uzsūkšanās un noārdīšanās
atkarīga no vairākiem būtiskiem nosacījumiem – vecuma, kuņģa un zarnu trakta
spējas to absorbēt, blakus saslimšanām, ķermeņa svara un citiem faktoriem.
D vitamīna uzņemšana
caur ādu
Saule jeb tās ultravioletie (UV) stari ir viens no D
vitamīna dabīgajiem avotiem. Šie stari atbild par D vitamīna sintēzi ādā, bet
tas, kas sintezējas, ir previtamīns jeb vitamīna priekštecis, nevis aktīvā
forma, skaidro Z. Prikule-Rūsiņa. Previtamīns tiks pakļauts dažādiem sarežģītiem
procesiem gan aknās, gan nierēs, līdz tas kļūs par aktīvo formu un būs gatavs
veikt savas funkcijas.
Jāņem vērā, ka sekmīgu D vitamīna sintēzi ietekmē vairāki
faktori, piemēram, ģeogrāfiskā lokācija, gadalaiks, katra cilvēka individuālais
melanīna daudzums ādā, kā arī vispārējais veselības stāvoklis. Latvijā
labvēlīgi laika apstākļi D vitamīna uzņemšanai ir no maija līdz augustam.
Turklāt, ja āda pēc sauļošanās kļūst sārta, apdeg vai jau ir iesauļota, D
vitamīns vairs netiek sintezēts. Gados veciem cilvēkiem vitamīna sintēze no
ādas notiek ievērojami lēnāk.
Valda uzskats, ka ikvienam no mums katru dienu ir jāpavada
noteikts laiks saulē, lai mēs iegūtu pietiekami daudz D vitamīna un būtu
veseli. Taču mūsdienu uzskati tiek mainīti, jo ir pierādīts, ka ilgstoša
atrašanās saulē izraisa ādas šūnu DNS bojājumu. Jo lielāks ir uzkrātais DNS
bojājums, jo lielāks risks ir iegūt ādas vēzi, ne tikai bazālo šūnu un
plakanšūnu karcinomu, bet arī melanomu, uzsver ārste. Tieši tas pats mehānisms,
kas nodrošina D vitamīna sintēzi UV staru ietekmē, noved ādas šūnas pie DNS
bojājuma un ādas ļaundabīgiem jaunveidojumiem.
Vai varam uzņemt ar
pārtiku?
D vitamīnu ir iespējams uzņemt tikai ar dažiem pārtikas
produktiem. Visvairāk tas sastopams lasī, tuncī, makrelē. Vēl to varam uzņemt
ar liellopa aknām, olu dzeltenumiem, dažām sēnēm, piemēram, baravikām. Taču,
lai tiktu uzņemts dienā nepieciešamais D vitamīna daudzums, šie produkti būtu
jāapēd lielos daudzumus, kas nav iespējams, tāpēc tikai ar pārtiku optimālu
līmeni sasniegt nav iespējams, skaidro Z. Prikule-Rūsiņa. Pasaulē ir pieejami
dažādi produkti, kuros D vitamīns ir mākslīgi pievienots palielinātā daudzumā,
piemēram, šokolāde, piens, brokastu pārslas un citi, tomēr šobrīd šādu produktu
pieejamība Latvijā ir ļoti maza, tādēļ talkā nāks D vitamīna preparāti.
D vitamīna preparātu
izvēle
Visbiežāk cilvēki D vitamīna preparātus sākuši lietot,
sekojot ārsta rekomendācijām. Tā norādījuši 51% aptaujāto, kas lieto D
vitamīnu. Tikmēr 35% D vitamīna preparātus sākuši lietot, balstoties uz savu
lēmumu par tā nepieciešamību, 21% vadījušies pēc ģimenes un draugu ieteikumiem,
8% – pēc internetā izlasītās informācijas, 4% – pēc reklāmas, 2% pēc farmaceita
ieteikuma, vēl 2% D vitamīnu sākt lietot pamudinājusi izdevīga cena, bet 7% – citi
iemesli.
Ārste iesaka – lai koriģētu D vitamīna deficītu vai uzņemtu
pietiekamu profilaktisko devu, jālieto D vitamīna preparāti. Tie aptiekās ir
pieejami dažādās devās un formās – kapsulās, pilienos, sprejos. Katram
nepieciešamā deva jānosaka pēc esošā D vitamīna līmeņa asinīs, tāpēc pirms tā
lietošanas ir ieteicams veikt asins analīzes.
Cik daudz D vitamīna
ir nepieciešams?
- Pietiekams jeb optimāls D vitamīna līmenis organismā ir 40 –
60 ng/ml. - Nepietiekams D vitamīna līmenis ir 20 – 30 ng/ml.
- D vitamīna deficīts ir tad, ja tas ir mazāks par 20 ng/ml.
Ņemot vērā, ka mūsu zināšanas par D vitamīna nozīmīgumu
organisma noritošajos procesos palielinās, ir ļoti būtiski sekot savam D
vitamīna līmenim un uzturēt to optimālu.
