Par satraucošu tendenci var uzskatīt to, ka pamazām
samazinās to iedzīvotāju skaits, kuri veic regulāras un pietiekamas fiziskās
aktivitātes. Kā liecina pētījums, tad vien 35 % (pērn 38 %) aptaujāto
uzskata, ka veic pietiekami daudz fizisko aktivitāšu, bet 62 %, ka tās
veic par maz vai krietni par maz.
Tendence novērota
teju visās sabiedrības grupās. Tā, piemēram, pēdējā gada laikā vien katrs
otrais jaunietis vecumā no 18 līdz 24 gadiem ir regulāri nodarbojies ar
fiziskām aktivitātēm, savukārt senioru vecumā mazkustīgs dzīvesveids ir
82 % respondentu. Pozitīvāk savu fizisko aktivitāšu daudzumu kopumā vērtē
vīrieši, respondenti ar zemāku izglītības līmeni, ārpus Rīgas dzīvojošie un tie
iedzīvotāji, kuri uzskata savu dzīvesveidu kopumā par veselīgu.
Fitnesa treneris
Kaspars Ozoliņš iedrošina sākt ar sev piemērotākās un patīkamākās aktivitātes
atrašanu – vai tā būtu sporta zāle, pastaigas, badmintona spēle vai tautas
dejas. “Jo tikai tad, kad darām to, kas sirdij tuvs, arī sportošana vairs nebūs
tikai kā piespiešanās vai ķeksītis kalendārā. Jebkura aktivitāte, kas liek mums
izkustēties, būs gana laba, lai ikdienā parūpētos par savu labsajūtu un
uzturētu sevi labā fiziskajā formā.”
“Regulārām
fiziskajām aktivitātēm ir vēl viens būtisks pluss – tās palīdz atslābināties,
uzlabo garastāvokli un mazina spriedzi un stresu. Lieliska izvēle ir garas,
regulāras un ātras pastaigas, nūjošana, mierīgs skrējiens. Galvenais nevajag
pārvērtēt savas fiziskās iespējas, bet sākt ar zemākas intensitātes treniņiem, pakāpeniski
kāpinot slodzi. Pētījums iezīmē, ka arī emocionāli visstabilāk jūtas tie
cilvēki, kuri ikdienā veic pietiekami daudz fizisko aktivitāšu. Turklāt pie
noteiktas slodzes smadzenēs izdalās laimes hormons endorfīns, kas cilvēkam
palīdz justies ne tikai priecīgākam, bet arī vairo enerģiju. Ātra un pietiekami
gara ikdienas pastaiga uzlabos miegu un dos vairāk enerģijas darba dienai,”
piebilst farmaceite un Agnese Ritene.
Kas kavē iedzīvotājus pievērsties fiziskām aktivitātēm?
Pērnā gada “Veselības
indekss” pētījuma respondenti atzina, ka galvenie šķēršļi, lai pievērstos
veselīgam dzīvesveidam, tai skaitā fiziskām aktivitātēm, ir gribasspēka trūkums
(40 %), laika trūkums (26 %) un nepietiekamas finanses (22 %). Fitnesa
treneris K. Ozoliņs norāda vēl uz diviem svarīgiem pamatnosacījumiem, kas jāņem
vērā tiem, kas vēl tikai plāno uzsākt vai atsākt regulāras fiziskās
aktivitātes.
#1 Mērķim atbilstošs termiņš
Viena no biežākajām
kļūdām, ko pieļauj iesācēji, ir pārāk augstu mērķu nospraušana īsā termiņā.
Tiklīdz ir nolemts par vēlamo mērķi, ir svarīgi pārliecināties, ka tas ir
reālistisks un to, nenodarot sev pāri, un ar sev pieejamajiem resursiem var
sasniegt izvēlētajā laika posmā. Tāpat speciālisti iesaka noteikt starpmērķus
jeb sadalīt mērķa sasniegšanu vairākos posmos. Piemēram, ja esat nolēmis
noskriet maratonu, sāciet ar īstermiņa mērķiem – skriet trīs reizes nedēļā vai
noskriet konkrētu kilometrāžu – tie kalpos kā atspēriena punkts ceļā uz lielo
mērķi.
Tāpat svarīgi ir
padarīt fiziskās aktivitātes veikšanu iespējami vienkāršāku. Piemēram,
sākotnēji izvēloties tādu aktivitāti, kam nav nepieciešams īpašs ekipējums –
ātra pastaiga, skrējiens, izbrauciens ar velosipēdu vai spēka vingrojumi,
izmantojot paša ķermeņa svaru. Vai, ja pievērsties sportošanai traucē sociālie
tīkli, izslēdziet ekrāna paziņojums vai atstājiet telefonu treniņa laikā mājās.
#2 Īstais brīdis ir tagad
Mūsdienu sabiedrībā
ir iesakņojies uzskats, ka galvenais nosacījums, lai pievērstos fiziskām
aktivitātēm, ir motivācija. Tomēr eksperti norāda, ka nereti motivācija tiek
izmantota gluži pretēji – kā attaisnojums sportošanas atlikšanai līdz brīdim,
kad radīsies vēlme to izdarīt. Tā vietā, lai gaidītu īsto brīdi jeb motivācijas
uzplaiksnījumu, ieteicams fiziskās aktivitātes vienkārši iekļaut savā ikdienā un
uzskatīt to par būtisku sava mērķa sasniegšanas daļu. Turklāt motivācija augs
kopā ar progresu un gandarījumu par paveikto.
Par pētījumu
Pētījums tapis
sadarbībā ar tirgus un sabiedriskās domas pētījumu centru SKDS, ik gadu tiešās
intervijās tiek aptaujāts reprezentatīvs iedzīvotāju skaits – 1018 cilvēki
vecumā no 18 līdz 75 gadiem.
