Kā vienu no veselības
problēmām pēdējā gada laikā aptuveni trešdaļa Latvijas iedzīvotāju (34 %) ir
norādījuši muguras sāpes, liecina pētījums. Ārsti norāda, ka līdz ar attālināto
darbu pieaudzis to gadījumu skaits, kad problēmas ar mugurkaulu radušās, tieši
strādājot no mājām – nepiemērotā vidē, neērtā pozā un bieži arī garas stundas.
“Lai arī pēdējā gada laikā neesam novērojuši, ka cilvēki
daudz biežāk sūdzētos par muguras sāpēm, tomēr arvien vairāk ir tādu gadījumu,
kad viens no muguras sāpju iemesliem ir darbs no mājām. Lielākajai daļai cilvēku
darba vide mājās nav tik ergonomiska kā darbavietā, tāpēc, šādi pavadot
vairākas stundas dienā, var saasināties mugurkaula problēmas. Turklāt daudzi
pacienti norāda, ka paralēli darbam mājās šobrīd vairāk laika jāpavada arī ar
bērniem, kuriem jāpalīdz attālinātajās mācībās. Tādējādi kopumā pie datora
neērtā, nepiemērotā pozā tiek pavadītas līdz pat 13 14 stundām dienā,” stāsta
Orto klīnikas sertificētā reimatoloģe un Rīgas Stradiņa universitātes iekšķīgo
slimību katedras docente Anna Mihailova.
Visbiežāk muguras sāpes piemeklē seniorus (52 %),
salīdzinoši bieži mugura sāp arī pieaugušajiem vecumā no 45 līdz 54 gadiem (41
%), bet visretāk – jauniešiem (12 %). Atšķirības iezīmējas arī sieviešu un
vīriešu vidū – aptauja liecina, ka katrs trešais vīrietis (30 %) pēdējā gada
laikā piedzīvojis muguras sāpes, kamēr sievietes nedaudz biežāk, sasniedzot 37
%.
“Sievietēm jau anatomiski ir citādāka iegurņa uzbūve. Tas ir
platāks nekā vīriešiem, tāpēc arī vairāk ietekmē jostas un krustu daļu, kas ir
savienota ar iegurņa kauliem. Līdz ar to arī noslodze muguras lejasdaļai ir
lielāka, arī veids, kā kustamies, ir atšķirīgs. Būtisku lomu sievietes dzīvē
spēlē arī grūtniecība un mazu bērnu aprūpe, piemēram, ilgstoša mazuļa turēšana
rokās, kas var palielināt slodzi uz muguras lejasdaļu. Grūtniecības laikā
mainās slodze arī uz jostas daļas izliekumu, atstājot iespaidu uz muguras
veselību. Tāpat problemātiska zona mēdz būt mugurkaula krūšu daļa – īpaši
sievietēm ar lielākām krūtīm. Šajos gadījumos pieaug slodze tieši uz krūšu
daļu, kas rada problēmas un diskomfortu ne tikai muguras lejasdaļai, bet arī
sprandā un starp lāpstiņām,“ piebilst A. Mihailova.
Muguras sāpes mēdz
izraisīt arī iekaisums
Tomēr ne vienmēr pie muguras sāpēm būs vainojams sēdošs
darbs un mazkustīgs dzīvesveids. Saskaroties ar regulārām un ilgstošām sāpēm,
ieteicams vērsties pie ārsta un veikt izmeklējumus, lai pārliecinātos, ka sāpju
cēlonis nav iekaisums. Reimatoloģe skaidro, ka iekaisuma sāpes parasti sākas
naktī – īpaši tuvāk rītam, pēc ilgstošas nekustēšanās, un parasti tās
uzlabojas, kad cilvēks sāk kustēties. Speciāliste gan norāda, ka muguras problēmas
un sāpes, ko izraisa iekaisums, nav tik bieži izplatītas, tās skar vidēji 4–5 %
Latvijas iedzīvotāju. Šādos gadījumos pacienti tiek ārstēti ar medikamentu
palīdzību, tāpēc svarīgi ir laikus vērsties pie ārsta, jo, ja iekaisums ir
agresīvā formā, var rasties mugurkaula deformācija un pat mainīties stāja.
Jebkura kustība ir
veselīgāka par mazkustīgumu
Lai uzturētu veselu mugurkaulu, ieteicams nodarboties ar
ārstniecisko vingrošanu – vēlams fizioterapeita uzraudzībā, lai izvēlētos
piemērotāko programmu konkrētam cilvēkam un viņa sūdzībām. Turklāt katru reizi
nav jāvingro ārsta kabinetā – vingrojumu programmu var izveidot kopā ar
speciālistu, bet turpināt pildīt mājās, vienatnē. Ārstnieciskā vingrošana
uzlabo pašsajūtu kopumā, nodrošina organisma apasiņošanu un uztur muskulatūras
tonusu. Būtiski ir arī stiepšanās vingrinājumi, kas atslābina muskulatūru, to
līdzsvaro un novērš muskuļu spazmas. Savukārt citas mugurkaulam saudzīgas
aktivitātes ir pilates, peldēšana, braukšana ar velosipēdu, pastaigas un nūjošana.
Aktivitātes, kas saistītas ar svara celšanu vai papildu slodzi mugurkaulam,
piemēram, skriešana vai lēkšana, arī var būt nekaitīgas, ja vien tiek
izpildītas tehniski pareizi un pats cilvēks ir labā fiziskās sagatavotības
līmenī. Jebkura aktivitāte, ja izpildīta pareizi, ievērojot mērenību,
mugurkaula veselībai būs labvēlīgāka nekā mazkustīgs dzīvesveids.
Veselīgs dzīvesveids
sākas pat ar vismazāko soli
Neveselīga ēšana un mazkustīgums – tāpat kā citi neveselīgi
un kaitīgi ieradumi – var ietekmēt arī mugurkaula veselību. Īpaši būtiski tas
ir cilvēkiem ar lieko svaru, jo, palielinoties ķermeņa svaram, pieaug slodze uz
muguras un kāju locītavām un mugurkaulu kopumā. Jebkura ķermeņa formas izmaiņa
maina arī slodzi un ietekmē mugurkaula izliekumu.
“Mūsdienu dzīvesveida iespaidā ar muguras sāpēm saskaras
daudzi cilvēki, turklāt arī katrs desmitais jaunietis, kā liecina aptaujas
dati. Tas skaidrojams gan ar mūsdienu salīdzinoši mazkustīgo dzīvesveidu, gan
ar to, ka arvien vairāk laika tiek pavadīts pie viedierīcēm. Lai jau
priekšlaikus izvairītos no muguras sāpēm vai tās mazinātu, ikvienam vēlams
pārskatīt savus ikdienas ieradumus, aizstājot neveselīgos ieradumus ar
veselīgākiem. Tas nenozīmē, ka vienā dienā ir kardināli jāmaina dzīvesveids, to
var un pat ieteicams darīt pakāpeniski. Aktīvs dzīvesveids sākas ar jebkuru
kustību, tāpēc arī pastaiga svaigā gaisā, īpaši šobrīd, nāks par labu gan
fiziskajai, gan psihoemocionālajai labsajūtai, turklāt papildus stiprinās
cilvēka imūnsistēmu. Arī vecākiem ir jābūt radošiem, motivējot bērnus pavadīt
vairāk laika ārpus telpām. Šā brīža ierobežojumi un laikapstākļi mudina mūs
izmēģināt arvien jaunas aktivitātes, piemēram,
uzkāpt uz distanču slēpēm vai slidām,” saka farmaceite Agnese Ritene.
