Ieilgusī pandēmija ar daudziem ierobežojumiem un
neskaidrība par tuvāko nākotni var radīt dažādas mentālās veselības problēmas,
tostarp stresu, miega traucējumus un trauksmi. Kad būtu jāsāk pievērst uzmanība
šiem traucējumiem un kā tos pārvarēt, skaidro farmaceite Zane Melberga.
Stress
Koronavīrusa pandēmija ar tās daudzajiem ierobežojumiem un
nākotnes neskaidrību daudziem rada stresu. Nogurums, vājums, aizkaitināmība,
īgnums, nomākts garastāvoklis, satraukums, saslimšanas sajūta, elpošanas
grūtības ir galvenās pazīmes, kas pieaugušam cilvēkam signalizē par pārlieku
augstu stresu. Farmaceite norāda, ka viens no galvenajiem stresa cēloņiem ir
pārslodze, kas daudzās ģimenēs var būt raksturīga tieši šajā Covid-19
pandēmijas laikā. Darbs un mācības, pienākumi ģimenē, bērnu dienas kārtības
organizēšana – tas viss ir jāpaveic, taču ļoti svarīga ir laika plānošana.
Tomēr jāatļauj sev nebūt perfektiem, jo tiekšanās nevainojami izdarīt visu paša
spēkiem agri vai vēlu noved pie paaugstināta stresa. Vēl viens izplatīts stresa
cēlonis ir realitātes neatbilstība cilvēka vēlmēm. Turklāt cilvēku spējas tikt
galā ar vienu un to pašu situāciju ir dažādas – kas vienam nesagādā grūtības,
citam izrādās liels stresa avots.
Lai mazinātu stresu, katram jāatrod tā novadīšanas veids.
Vienam tās būs fiziskās aktivitātes, kas veicina laimes hormona jeb endorfīna
izdalīšanos, citam – meditācija vai garas pastaigas svaigā gaisā, nomierinoša
mūzika un kontakts ar dabu un dzīvniekiem. Pavasaris ir lieliski piemērots
garām pastaigām dabā, kad krāšņās dabas ainavas priecēs aci un “dziedēs”
satraukto prātu, turklāt svaigais gaiss nāks par labu veselībai un
garastāvoklim.
Farmaceite skaidro, ka organisms kļūst stresa uzņēmīgāks arī
tad, ja organismā trūkst magnija, tādēļ to ieteicams lietot ikdienā, nevis tad,
kad jau esam pakļauti stresam. Viena no pirmajām pazīmēm, kas norāda uz magnija
trūkumu ir muskuļu sasprindzinājums, krampji un spazmas. Kā arī var būt
ilgstoša nelabuma sajūta, galvassāpes vai pat migrēna, nepārtraukts nogurums,
iekšējs nemiers, ilgstoši slikts garastāvoklis un miega traucējumi. Ikviens no
šiem simptomiem var liecināt par šīs minerālvielas nepietiekamību organismā.
Lai pārliecinātos par magnija trūkumu organismā, ieteicams veikt analīzes.
Magniju daļēji iespējams uzņemt arī ar uzturu. Tas atrodams pilngraudu maizē un
pilngraudu putrās, tāpat arī visos zaļajos augos un dārzeņos – lapu salātos,
spinātos, kāpostos, kartupeļos, pākšaugos, riekstos un sēklās, zivīs un gaļā,
žāvētos augļos, banānos, avokado, kā arī piena produktos.
Savukārt, ja ir sasniegts augsts stresa līmenis, tad talkā
var nākt arī augu valsts līdzekļi, kuriem ir nomierinoša, garastāvokļa
stabilizējoša darbība, piemēram, baldriāns, kuram ir izteikta sedatīva darbība,
arī pasiflora, melisa, apiņi, vīgrieze, mātere un kumelīte nomierinās un
pozitīvi ietekmēs garastāvokli, taču, lai atrastu sev piemērotāko līdzekli,
ieteicams vērsties aptiekā un konsultēties ar farmaceitu, kas katram piemeklēs
atbilstošāko.
Miega traucējumi
Nespēks, nogurums, grūtības koncentrēties, kašķīgs
garastāvoklis ir tikai dažas no sekām, kas var rasties pat no vienas negulētas
nakts. Miega traucējumi bieži ir psiholoģiska stresa izraisīti – tās,
iespējams, ir bailes par saviem tuviniekiem, liela atbildība darbā, uztraukums
par kādu gaidāmu notikumu. Tāpēc nav pārsteidzoši, ka tieši šobrīd, Covid-19
laikā, arvien vairāk iedzīvotāju piedzīvo miega traucējumus. Lai no tā
izvairītos, jāpievērš uzmanība ne tikai pietiekamam miega stundu skaitam, bet
arī miega kvalitātei, kas nodrošina cilvēka fizisko un psihoemocionālo
labsajūtu. Kvalitatīvs miegs palīdz uzturēt normālu smadzeņu darbību un
vielmaiņu, savukārt pietiekams miega daudzums rada priekšnosacījumus
produktīvai dienai un labām koncentrēšanās spējām dienas gaitā. Tāpat arī miegs
ir būtiska komponente uzkrātās informācijas apstrādei un atmiņas
nostiprināšanai un tās formēšanai, kā arī tam, ka vajadzīgā informācija tiek
novirzīta ilgtermiņa atmiņā, bet nevajadzīgā tiek izdzēsta.
Lai nodrošinātu kvalitatīvu miegu katru dienu, svarīgi
pārskatīt savus ikdienas paradumus. Fiziskas aktivitātes, svaigs gaiss,
sabalansēts uzturs un spēja relaksēties ir galvenie labas pašsajūtas
stūrakmeņi. Ja ar to nepietiek, pirms gulētiešanas var izmēģināt kādu no
aptiekā nopērkamajiem līdzekļiem, kuru sastāvā ir melatonīns, kas palīdzēs
iemigt un atvieglos nepatīkamās izjūtas, ko izraisa izjaukts dabīgais diennakts
ritms. Ja priekšroku dodat augu valsts līdzekļiem, ieteicams vaicāt farmaceitam
pēc apiņus un melisu saturošiem līdzekļiem. Apiņiem piemīt nomierinoša
iedarbība, tie veicina ciešu un veselīgu miegu, savukārt ārstniecības melisa
palīdz atslābināties un uzturēt labu garastāvokli, veicina garīgu un fizisku
labsajūtu.
Trauksme
Trauksme ir organisma reakcija uz reālu vai iedomātu bīstamu
situāciju, kas rada paātrinātu elpošanu un sirdsdarbību, sāpes jebkurā ķermeņa
daļā, paaugstinātu asinsspiedienu, galvassāpes un diskomfortu vēderā. Trauksmes
bioloģiskais uzdevums ir cilvēku pasargāt, taču, ja stresu izraisošās problēmas
ne-tiek atrisinātas, trauksme var kļūt hroniska un veselībai bīstama. Tā var
rasties no gadiem ilgas spriedzes ģimenē, mobinga skolā vai darbā un citu
ilgstošu stresu raisošu situāciju ietekmē. Arī koronavīrusa pandēmija, kuras
rezultātā daļa cilvēku zaudējuši darbu, tādējādi ierobežojot finansiālo
brīvību, bet daļai radījusi saspīlētas attiecības ģimenē, ievērojami ietekmē
cilvēka psihoemocionālo stāvokli un kopējo stresa līmeni. Ilgstoša trauksme ir
ļoti kaitīga veselībai – tā izmaina visu organisma darbību un kļūst par
auto-nomu slimību, kuru visbiežāk neatpazīst un neārstē. Tāpat no hroniskas
trauksmes cilvēks cieš psiholoģiski – attīstās neirozes, panika, veģetatīvā
distonija, depresija un citi veselības traucējumi.
Trauksmes vai panikas lēkmju gadījumā ieteicams vērsties pie
speciālistiem – jo ātrāk trauksme un pani-ka tiek ārstēta, jo rezultāts būs
labāks. Ja cilvēks vēršas pēc palīdzības pie psihoterapeita pēc pirmās panikas
lēkmes, bieži ir iespējams palīdzēt jau dažu mēnešu laikā.
