Dabas skaņām, jo
īpaši putnu dziesmām, ir nozīmīga loma cilvēka un dabas saiknes veidošanā un
uzturēšanā. Jauns starptautisks pētījums atklāj, ka Eiropā un Ziemeļamerikā
pavasara putnu koris ne vien kļūst klusāks, bet arī sarūk tā daudzveidība.
Austrumanglijas Universitātes vadībā starptautiska pētnieku
komanda izstrādājusi jaunu pieeju, kā apvienot pasaulē vadošos, tostarp arī
Latvijas, brīvprātīgo novērotāju veiktā putnu monitoringa datus ar savvaļas
putnu sugu balsu ierakstiem, rekonstruējot vairāk nekā 200 000 vietu skaņu ainavas,
kas atspoguļo 25 gadu periodu. Pētījumā izmantotie Latvijas dati iegūti
Latvijas Ornitoloģijas biedrības biedru veiktajās ligzdojošo putnu uzskaitēs,
kas notiek katru pavasari visā Latvijā.
Kā norāda vadošais pētnieks Saimons Batlers (Simon Batler),
pētījuma rezultāti liecina, ka pavasaros dzirdamās putnu balsis kļūst klusākas
un arī vienlaikus zaudē daudzveidību. Pētnieks pieļauj, ka ilgtermiņā tas var
negatīvi ietekmēt arī cilvēka labbūtību un veselību: “Cilvēki putnus pārsvarā
dzird, nevis redz. Dabiskās skaņu ainavas kvalitātes samazināšanos, visticamāk,
līdz ar putnu sugu populāciju sarukumu izjutīs arī sabiedrība.”
Latvijas putnu populācijas nav piedzīvojušas tik dramatisku
skaita un daudzveidības samazināšanos kā, piemēram, lauku putni daudzās
Rietumeiropas valstīs. Tur tie zaudējuši savu dzīves vidi intensīvās
lauksaimniecības dēļ, līdz ar to dzirdēt dziedam cīruli virs laukiem iespējams
reti kur. To, kā pavasara skaņu ainava mainās Latvijas laukos, skaidro Latvijas Universitātes Bioloģijas
fakultātes asociētais profesors ornitologs Ainārs Auniņš, kurš piedalījies
šī pētījuma veikšanā: “Pirms apmēram 40 gadiem Latvijas mežmalās neiztrūkstoša
bija parastās ūbeles balss, ko mūsdienās dzirdēt var ļoti reti. Savukārt dzirdēt
dzērvi tolaik nevarēja tik bieži kā šodien, jo tad tā apdzīvoja tikai lielus
purvu masīvus. Pēdējā desmitgadē no Latvijas skaņu ainavas gandrīz izzudis
mazākais no mūsu mežastrazdiem – plukšķis, kas iepriekš bija ļoti bieži
sastopams. Arī vasaras naktis kļuvušas klusākas, jo strauji samazinās griežu
skaits. Gan plukšķis, gan grieze ir sugas ar visai skaļām, raksturīgām un tādēļ
skaņu ainavā “ietekmīgām” balsīm, kuru izzušana to ietekmē vairāk nekā kādas
klusākas balss pazušana. Tikmēr viena no sugām, kuras skaits pēdējā laikā
pieaudzis, ir vārna, un līdz ar to šo putnu dzirdam vairāk.”
Pētījuma veikšanai tika izmantoti ikgadējie putnu uzskaišu
dati, kas iegūti Ziemeļamerikas ligzdojošo putnu uzskaitēs un Eiropas parasto putnu
monitoringa programmās, kā arī vairāk nekā 1000 putnu sugu balss ieraksti no
putnu balsu tiešsaistes datu bāzes “Xeno Canto”, lai rekonstruētu uzskaitēs
reģistrētās skaņu ainavas. Pēc tam šo skaņu ainavu akustiskās īpašības tika
kvantitatīvi novērtētas, izmantojot četrus skaņas intensitāti un daudzveidību
raksturojošus indeksus. Šos rādītājus ietekmē dziedātāju skaits, dziesmu
sarežģītība un sugu daudzveidība.
Pētījums publicēts tiešsaistes žurnālā “Nature
Communications”.
