Istabas augi atsvaidzina interjeru, turklāt tie gādā par
pozitīvu ietekmi uz cilvēka organismu, dvēseli un garu. Tomēr nereti gadās, ka
saimnieki nepareizi aprūpē savus zaļos draugus. Šādai rīcībai iemesli meklējami
dažādos mītos par telpaugu kopšanu. Lai cilvēki pareizi rūpētos par telpaugiem,
speciāliste Gunta Sāre atspēko sešus populārus, bet maldīgus mītus par telpaugu
kopšanu.
Mīts Nr. 1: Orhideja ir ļoti grūti kopjams augs
Orhidejām ir vairāk nekā 20 000 sugu, un tās visas var
lepoties ar skaistiem, daudzveidīgiem un krāšņiem ziediem. Lai gan orhidejas jeb
falenopši ir iecienīts telpaugs, bieži vien tiek uzskatīts, ka tās ir grūti
kopjamas.
Patiesībā orhidejas aprūpēt ir viegli – tās mīl gaišas
vietas, kur tām virsū nespīd tieša saule, piemēram, pie loga, un ir maz
jālaista.
Nav būtiski, vai ūdens pie auga nonāk, lejot no augšas vai
mērcējot podu. Svarīgi, lai auga lapas nemirktu ūdenī. Vislabāk orhideju ar
visu podu iegremdēt ūdenī līdz poda malām – tā, lai pats augs neslīktu, bet
varētu uzsūkt mitrumu pa caurumiem podā. Orhideja šādi jāatstāj uz 10 minūtēm,
un pēc tam jāļauj liekajam ūdenim pilnībā iztecēt. Falenopsim nekas nenotiks
arī tad, ja atstāsi to iemērktu ilgāk par stundu. Lai orhideju nepārlietu, var
sekot līdzi mizu mulčas stāvoklim – tiklīdz tā ir sausa, augs atkal jāaplej.
Orhideju saknes piedalās fotosintēzē gluži kā auga lapas un
stumbrs, un, lai augs būtu veselīgs, saknēm ir jāsaņem pietiekami daudz gaismas,
tāpēc orhidejas ieteicams stādīt caurspīdīgā podā. Svarīgi pievērst uzmanību
arī tam, lai dekoratīvajam podam apakšā ir izcilnis, kur notecēt liekajam
ūdenim.
Mīts Nr. 2: Ja augs vīst, tas jālej intensīvāk
Šis ir ļoti izplatīts stereotips, kura dēļ ne viens vien
augs iet bojā. Patiesībā, ja augs nolaiž lapas, pastāv ļoti liela varbūtība, ka
tas ir pārlaistīts. Pārāk liels mitruma daudzums nav veselīgs auga saknēm – tās
var sākt pūt, kā rezultātā augs vairs nespēj izdzīvot.
Lai pārliecinātos par to, vai tiešām augu nepieciešams apliet,
vislabāk vērtēt nevis tā lapas, bet pārbaudīt augsni. Turklāt svarīgi pataustīt
ne tikai augsnes virskārtu, bet iebāzt pirkstu augsnē – ja substrāts pielīp pie
pirksta, tātad mitruma līmenis ir pietiekams. Ja šī nešķiet labākā metode,
dārza centrā iespējams iegādāties augsnes mitruma noteicēju jeb indikatoru, kas
atbilstoši krāsu skalai ziņos par nepieciešamību pēc ūdens.
Ja augs tiešām ir izkaltis, to ar visu podu, kurā ir
drenāžas caurumi, nepieciešams iegremdēt traukā ar remdenu ūdenī. Pēc tam augs
jānovieto ēnainā vietā, ļaujot substrātam 30 minūtes piesūkties ar ūdeni, un
pēc tam jānotecina liekais mitrums. Augam vajadzētu atgūties aptuveni stundas
laikā.
Ja tomēr augs ir liets pārlieku daudz, vispirms par to
liecinās auga lapas, kas dzeltēs un nobirs. Var parādīties puve uz auga lapām,
pelējums uz ziediem vai sūnas uz augsnes. Šādā gadījumā augs jāizņem no poda un
ap sakņu sistēmu jāaptin avīze vai papīra dvieļi, kas uzsūks lieko mitrumu. Pēc
tam augu nepieciešams pārstādīt, nodrošinot arī labu drenāžu poda apakšā, lai
izvairītos no līdzīgām ķibelēm atkārtoti, un nākamajās divās nedēļās augsne
jāuztur minimāli mitra.
Mīts Nr. 3: Augam nekaitēs krāna ūdens
Lietus ūdens telpaugiem ir vislabākais gan ziemā, gan
vasarā. Ja telpaugu nav daudz, tos var palutināt ar lietus ūdeni, kas sakrājas
pie mājas vai traukos uz palodzēm. Protams, mājās augu laistīšanai var izmantot
arī krāna ūdeni, tikai tam būtu jābūt remdenam vai istabas temperatūrā, bet
noteikti ne karstam vai pārlieku aukstam.
Tomēr ir daži augi, kas ir cimperlīgāki un jutīgāki pret
kaļķainu krāna ūdeni. Tie ir, piemēram, citrusaugi, gardēnijas, ehmejas.
Savukārt skābu augsni mīlošajām acālijām ir nepieciešams mīksts ūdens. Šādā
gadījumā krāna ūdeni ieteicams uzvārīt un diennakti nostādināt istabas
temperatūrā.
Mīts Nr. 4: Sukulentiem pietiek ar dažām ūdens pilēm
Sukulentus visbiežāk iecienījuši steidzīgie, kuri ikdienā
nevar tiem veltīt daudz uzmanības. Lai arī šie augi neprasa lielas rūpes par
sevi, tomēr svarīgi tos pareizi aprūpēt, jo ar dažām pilēm ūdens vien nepietiek
pat sausumizturīgajiem sukulentiem.
Patiesībā sukulenti ir jālaista reti, bet bagātīgi, lai viss
pods būtu mitrs. Pirms laistīšanas vienmēr jāpārliecinās, vai augsne ir gana
izkaltusi. Vasarā augu nepieciešams liet aptuveni divas reizes mēnesī, savukārt
ziemā – vienu reizi mēnesī.
Mīts Nr. 5: Ja augam ir dzeltenas lapas, tas iet
bojā
Nereti augu saimnieki par to labjutību spriež pēc auga lapām.
Tomēr dzeltenas lapas ne vienmēr nozīmē, ka augs iet bojā. Tam var būt vairāki
iemesli.
- Augu lapas nav mūžīgas, un, kad tās ir novecojušas, augs
lielāko daļu barības vielu novirza citur. Šī procesa rezultātā zaļās lapas
kļūst dzeltenas. Tas ir normāls un dabisks process augiem. - Augs ir pārlaistīts vai izkaltis. Ja ir aizdomas par pārāk
lielu vai nepietiekamu mitruma līmeni, ir jāpārbauda augsne poda dziļumā, un,
ja nepieciešams, tas jāaplej. - Augam trūkst barības vielu. Gluži kā jebkurai dzīvai būtnei,
arī augiem ir nepieciešams mēslojums, kas nodrošina tiem nepieciešamās barības
vielas. Svarīgi izvēlēties atbilstošu mēslojumu un ievērot tā lietošanas
norādījumus. - Katram augam nepieciešama sava augsne.
Dārza centrā ir pieejami dažādu substrātu veidi – zaļiem, ziedošiem augiem,
sukulentiem un citiem augiem. - Augam ir nepiemēroti apstākļi. Lapu dzeltēšana var liecināt,
ka augam trūkst saules gaismas. Vairums augu labi jūtas gaišā vietā, bet ne
tiešos saules staros. Ja lapas dzeltē tropiskajiem augiem, iespējams, tie ir
tikuši caurvējā vai nosaluši. Šādā gadījumā augs jāpārvieto uz tam tīkamāku
vietu. - Augā ir iemetinājušies kaitēkļi. Ja uz kādas no auga daļām
manāmas koduma pēdas, baltas pūkas vai zirnekļa tīkliem līdzīgi pavedieni,
visticamāk, augu apsēduši nelūgti viesi, no kuriem steidzami jācenšas
atbrīvoties, lai kaitēkļi neapsēstu arī citus istabas augus.
Mīts Nr. 6: Lapu apsmidzināšana ar ūdeni palielina
mitruma līmeni augā
Telpauga apsmidzināšana saimniekam rada sajūtu, ka augs,
saņemot papildu mitrumu, sazaļos labāk. Patiesībā lielākajai daļai telpaugu ar
apsmidzināšanu vien nepietiek, tā neaizvieto laistīšanu. Pēc apsmidzināšanas
ūdens uz lapām un augsnes saglabājas tikai dažas minūtes, pēc tam tas iztvaiko.
Šādā veidā ātri vien var veicināt puvi uz lapām un lapu žāklēm, kā arī pelējuma
sēnītes attīstību.
Smidzināšana patiks augiem, kuriem nepieciešams augsts gaisa
mitrums, piemēram, papardēm. Ja istabas temperatūra ir ļoti augsta, siltumu mīlošos
augus var smidzināt pat katru dienu. Taču ir jāuzmanās, lai mitrums neietek
lapu rozetē un šajās vietās nekrājas ūdens.
