Vienu mirkli vesels un enerģisks, otru – paralizēts. Tā
iespējams aprakstīt 11,4% no Latvijas iedzīvotājiem, kurus skar migrēna –
izplatītākā galvas smadzeņu slimība pasaulē, ar kuru visbiežāk slimo cilvēki
darbspējīgā vecumā. Nepanesamas galvassāpes, kas var ilgt dienām, jutība pret
gaismu, skaņu, aromātiem, vemšana. Medikamentos pacienti ik mēnesi tērē līdz
pat vairākiem simtiem eiro, izdevumus sedzot no savas ģimenes budžeta, jo
Latvijā migrēna nav iekļauta to diagnožu sarakstā, kuru ārstēšanai nepieciešamos
medikamentus kompensē valsts. Lai migrēnas pacientiem nenāktos taupīt uz savu
veselību un viņi varētu saņemt valsts atbalstu medikamentu iegādei, Latvijas
Galvassāpju pacientu biedrība uzsākusi parakstu vākšanu portālā “Manabalss.lv”.
Iniciatīvu iespējams parakstīt šeit.
Latvijas Galvassāpju pacientu biedrības (LGPB) veiktā
aptauja liecina, ka 40% no migrēnas pacientiem vismaz 1–6 dienas pēdējā mēneša
laikā migrēnas dēļ nav varējuši ierasties darbā. Kopumā 80% no aptaujātajiem
atzīst, ka migrēna ietekmē viņu profesionālo dzīvi – pat ja darbs netiek
kavēts, migrēna traucē koncentrēties darbam un pilnvērtīgi strādāt, samazinot
efektivitāti vismaz par 50%. 19% pacientu pat atzīst, ka migrēnas dēļ ir
viesuši izmaiņas savos profesionālajos plānos, mainījuši vai zaudējuši darbu.
Daudziem šķiet, ka migrēnas pacients nevarēs tik daudz laika veltīt darbam, jo
neparedzēti izkrīt kāda darba diena. Šo cilvēku bieži neizvēlēsies kādam konkrētam
amatam vai pozīcijai, jo viņam pārāk bieži sāp. Tādēļ, baidoties zaudēt darbu
vai potenciālās karjeras izaugsmes iespējas, darbinieks bieži no darba devēja
slēpj savu diagnozi. Patiesībā šie cilvēki ir ar ļoti lielu atbildības sajūtu
un čakli veic savus pienākumus.
“Daudziem šķiet, ka migrēna ir “dīvu slimība” vai
aizbildinājums, lai darba laikā “atpūstos”. Tomēr es, kā migrēnas pacients,
savu saslimšanu nenovēlētu pat ļaunākajam ienaidniekam. Katram migrēnas
pacientam ir savi salīdzinājumi slimības aprakstīšanai. Es teiku, ka migrēna ir
pielīdzināma naža dūrieniem deniņos vai sprādzienam galvā. Grūtības sagādā pat
visvienkāršākās darbības, piemēram, izkāpšana no gultas. Kādam migrēna ir reizi
mēnesī, kādam reizi nedēļā, kādam vairākas reizes nedēļā. Bet neatkarīgi no
biežuma, tā gandrīz vienmēr ir nepanesama. Daļa no cilvēkiem, kas cieš ar
hronisku migrēnu, jeb cieš no migrēnas vairāk kā 15 dienas mēnesī, migrēnas
laikā mēdz būt pat pilnībā darba nespējīgi un arī nespēj paši par sevi
parūpēties. Šiem pacientiem netiek piešķirts valsts atbalsts, nav pat
kompensējamo medikamentu, jo migrēna nav iekļauta kompensējamo diagnožu
sarakstā, kas ir neiroloģiska saslimšana, pie kuras galvassāpes ir konstantas
un nepanesamas. Pacienti saskaras ar situāciju, kad nav iespējams atvērt darba
nespējas lapu, jo ģimenes ārsts aicina ierasties vizītē, kas parasti ir
neiespējami migrēnas laikā. Bieži šie pacienti ir slogs visai ģimenei, ne tikai
finansiāli, bet arī sadzīviski,” stāsta LGPB vadītāja Līga Alberliņa.
Neiroloģe un sāpju ārste, Dr. Līga Mekša, uzsver, ka
migrēnas pacientu dzīvi var ievērojami atvieglot pareizi piemeklēti
medikamenti, kas ne tikai samazina sāpes, bet arī migrēnas lēkmju biežumu.
“Šobrīd tirgū pieejami dažādi migrēnas zāļu veidi – tabletes, kurām jāuzdzer
ūdens, inhalējami medikamenti, arī mutē šķīstošas tabletes, kuras palīdz
pacientiem ar vemšanu vai ir pieejamas brīdī, kad nav ūdens, kuru uzdzert
tabletei. Tāpat pieejamas injekcijas, kas samazina migrēnas lēkmju biežumu,
ievērojami atvieglojot cilvēku ikdienu. Diemžēl šie medikamenti ir dārgi un
Latvija ir vienīgā no Baltijas valstīm, kas tos nekompensē.”
Pēc ārstu aplēsēm, tikai 4,5% migrēnas pacientu Latvijā
lieto nepieciešamos medikamentus, tāpat bieži izpaliek migrēnas profilaktiska
ārstēšana un novēršana. LGPB veiktajā aptaujā pacienti atzina, ka migrēnas
medikamentu iegādei viņiem nepieciešami vidēji 40 eiro mēnesī, tomēr papildus
nāk arī izdevumi par ārstu–speciālistu apmeklējumiem, transporta izmaksas, lai
nokļūtu pie ārsta vai uz aptieku, kā arī negūtie ienākumi par kavētajām darba
dienām. Ja migrēna lēkmes ir biežākas vai nepieciešama specifiska ārstēšanas
vai terapijas metode, izmaksas var sasniegt pat vairākus simtus eiro mēnesī.
Cenšoties ietaupīt naudu, migrēnas pacienti mēdz tabletes dalīt uz pusēm,
nesaņemot nepieciešamo medicīnisko palīdzību, vai pataupot tableti dienai, kad
sāpēs vēl stiprāk, un izvēloties izdzert parasto pretsāpju līdzekli, kura
iedarbība nav efektīva.
Tikmēr 2019. gadā veiktais pētījums “Migrēnas ekonomiskais
slogs Latvijā un Lietuvā: tiešie un netiešie izdevumi” liecina, ka vidējās
migrēnas izmaksas gadā uz vienu pacientu ir ap 801 EUR. Šajā summā iekļaujas ne
tikai iepriekš minētās medikamentu un ārstniecības izmaksas, bet arī netiešās
izmaksas, kas ir saistītas ar prombūtni un traucējumiem darbā šīs diagnozes
rezultātā.
Jāatzīst, ka šī nav vienīgā skumjā statistika. Mūsdienu
sabiedrība galvassāpes ir pieņēmusi kā savdabīgu normu, kas saistīta ar
saspringto ikdienas ritmu, cilvēkiem nemeklējot palīdzību pie speciālistiem.
Ārsti atzīmē, ka apmēram piecdesmit procenti no migrēnas pacientiem nekad mūžā
neaiziet pie ārsta un neuzzina savu diagnozi, turpinot meklēt glābiņu
klasiskajos pretsāpju līdzekļos, kas nesniedz vēlamo atvieglojumu no sāpēm.
Tāpēc tie tiek lietoti pārmērīgi un bieži izraisa pieradumu, kad jālieto vēl un
vēl vairāk, vai izraisa problēmas ar citiem orgāniem, piemēram, kuņģi, aknām.
Tādēļ neiroloģe un sāpju ārste Dr. Linda Zvaune aicina atcerēties galvenās
migrēnas pazīmes, laicīgi vēršoties pie sava ģimenes ārsta vai neirologa:
“Migrēnas galvassāpes ir pulsējošas, pamatā vienpusējas – labajā vai kreisajā
galvas pusē, bet var sāpēt arī visa galva. Galvassāpes ir vidēji stipras vai
stipras un tās pastiprina jebkura kustība. Aptuveni trešā daļa migrēnas
pacientu jūt migrēnas tuvošanos, jo to signalizē migrēnas aura – sajūtas, kas
var parādīties pirms galvassāpēm, retāk – pavada tās. Migrēnas aurai raksturīga
neskaidra redze, spīdoši objekti redzes laukā (ņirboņa, mirgojošas gaismas),
tumši laukumi vai citādi izkropļota redze, roku un kāju tirpšana, runas, retāk
kustību traucējumi. Lielākā daļa cilvēku migrēnas laikā saskaras arī ar nelabu
dūšu un vemšanu. Ja izjūtat kādu no šiem simptomiem, aicinu nekavējoties
vērsties pie sava ģimenes ārsta vai neirologa – speciālisti izrakstīs
medikamentus, kas piemēroti tieši migrēnas sāpju atvieglošanai.”
“Mēs ticam, ka valsts un sabiedrība nepaliks vienaldzīgi
pret mūsu ciešanām,” runājot par iniciatīvu, atzīmē Līga Alberliņa. “Protams,
mēs apzināmies, ka neesam vienīgie, kuriem nepieciešams valsts atbalsts, tomēr
mēs nevaram klusēt. Migrēna ir saslimšana, kas skar ne tika darba un ģimenes
dzīvi, bet arī mentālo veselību. To bieži pavada trauksme, depresija un bailes
no lēkmju atkārtošanās. 83% no pacientiem, kas piedalījušies mūsu aptaujā
atzīst, ka viņiem ir miega traucējumi, kas var būt par pamatu trauksmes,
izdegšanas sindroma un depresijas attīstībai. Protams, ka medikamentu
kompensācija neatbrīvos mūs no migrēnas, jo to diemžēl nespēj nekas. Ar migrēnu
ir jāiemācas sadzīvot, un kompensējamie medikamenti novērsīs satraukumu par
nespēju atļauties dārgos medikamentus, kuri ir vajadzīgi ļoti daudziem
pacientiem! Un migrēnas gadījumā tieši satraukums un stress ir viens no
faktoriem, kas aktivizē jaunas lēkmes.”
