Pēc garās ziemas un tumšajiem vakariem cilvēki bieži
izjūt pavasara nespēku un izteiktu nogurumu. Vienlaikus pavasaris ir īstā
sezona, lai dabīgā veidā stiprinātu imunitāti un ar uzviju atgūtu enerģiju. Farmaceite
Anna Kivleniece piedāvā izmēģināt viegli pieejamas un efektīvas dabas veltes,
kas ir teicams resurss vitamīnu un minerālvielu uzņemšanai.
“Sabalansēti ēst var visu gadu un, ja mērķtiecīgi pie tā
piedomā, tad vitamīniem un minerālvielām bagātīgus produktus var atrast arī
ziemā. Tomēr pavasaris ir izcils laiks, kad valda vietējo labumu pārpilnība, un
lielāko daļu no tiem katrs pats var izaudzēt uz savas palodzes vai balkona. Bez
iecienītajiem dārza gardumiem – pirmajiem burkāniem, kartupeļiem, bietēm un
salātlapām – ir arī kulinārijā mazāk izmantotas un ļoti veselīgas dabas veltes,
sākot no gārsas un beidzot ar koku pumpuriem. Pavasara gardumi ikdienas
ēdienkartē sniegs ķermenim ne vien vitamīnus, bet arī šķiedrvielas, uzlabojot
gremošanu un zarnu trakta darbību,” stāsta farmaceite.
Pavasara ikdienas uzturā būtu jāiekļauj produkti, kas satur
D vitamīnu, piemēram, zivis, olas un piena produkti, turklāt to var arī mēģināt
noķert uz ādas ar pirmajiem pavasara saules stariem. Tikpat liela vērība
jāpievērš, lai ēdiens satur antioksidantus – C vitamīns, beta-karotīns un E
vitamīns atrodams zaļajos lapu salātos, kāpostos un burkānos. Ķermenim papildus
nepieciešamas arī tādas minerālvielas kā selēns, cinks un varš, ko nodrošinās
pākšaugi un pilngraudu produkti.
Lai dažādotu pavasara maltītes, farmaceite iesaka vairākus
vērtīgus dabas produktus. Tie ne tikai padarīs šķīvi krāsaināku un piešķirs
ierastajām maltītēm jaunas garšas nianses, bet arī ļaus organismam atgūties pēc
garās ziemas.
Deviņas dabas veltes – superprodukti možam garam
1. Diedzēti graudi, pupiņas un sēklas. Populārākie no tiem
ir kvieši, zirņi, Ķīnas pupiņas, saulespuķes, rukola, kressalāti un redīsi.
Diedzējumos ir daudz vairāk vērtīgo vielu nekā izaugušā augā. Dīgsti satur
tādus mikroelementus un minerālvielas kā kalciju, jodu, dzelzi, cinku, kā arī B
grupas vitamīnus un C vitamīnu.
2. Mazie spināti jeb baby spinach. Tie satur dzelzi,
kalciju, kāliju un magniju. To sastāvā ir maz kaloriju, un tie labi garšo kā
pamatsastāvdaļa dažādos salātos vai piedeva omletēm, sacepumiem un sautējumiem.
Tāpat spinātus var pievienot smūtijiem, piemēram, sablendējot tos ar banānu,
augu pienu un vienu vai pāris kivi.
3. Sīpolloki ir vērtīgs C vitamīna avots, un tos var viegli
izaudzēt uz palodzes, jo tie neprasa daudz rūpju. Labi garšos rupjmaize, uz kā
uzziesta masa no biezpiena, krējuma, smalki kapātiem sīpollokiem un redīsiem.
Lociņi var būt arī laba piedeva zupām.
4. Pirmās nātres ir nozīmīgs dzelzs avots. Tās var iekļaut
gan salātos, gan zupās.
5. Koku – bērzu, priežu un liepu – pumpuri arī ir lietojami
uzturā. Tos var ēst svaigus vai žāvētus – vēlāk rudenī un ziemā tie noderēs
tējas pagatavošanai. Svaigi pumpuri ir C vitamīna avots, taču satur arī dažādas
citas aktīvās vielas, kas var radīt kairinājumu gremošanas sistēmai, tāpēc tos nav
ieteicams ēst svaigus lielā daudzumā.
6. Gārsa ir izplatīts savvaļas augs, kas satur dzelzi, varu,
C vitamīnu, karotīnu, organiskās skābes un šķiedrvielas. Garšīgākie ir jaunie
dzinumi un lapiņas, jo tām ir maigāka garša un nav izteikta rūgtenuma. Gārsu var
pagatavot svaigu salātos, pievienot smūtijiem un zupām. To pielieto arī
podagras, reimatisma, nieru un urīnpūšļa saslimšanu ārstēšanā.
7. Pienenes satur A un C vitamīnus, dzelzi, tiamīnu, kā arī
kālija, magnija un kalcija sāļus. To sastāvā ir daudz inulīna, kam piemīt
prebiotiska iedarbība. Pieneņu lapas un ziedus var izmantot līdz pat vasarai,
bet saknes gan ieteicams ievākt agrā pavasarī, kad tajās ir visvairāk aktīvo
vielu. Lapas var lietot svaigas vai blanšētas, var pievienot salātiem,
smūtijiem, no tām iespējams pat izspiest sulu. No ziediem var pagatavot ziedu
sīrupu jeb “medu”, kas var uzlabot gremošanu vai palīdzēt saaukstēšanās
gadījumā.
8. Bērzu un kļavu sulas. Tās nelielā daudzumā satur tādus
mikroelementus un minerālus kā mangāns, cinks, dzelzs, magnijs un fosfors. Šīm
sulām piemīt diurētiska iedarbība. Pavasarī tās var dzert ūdens vietā,
pievienot bezalkoholiskajos kokteiļos vai izmantot dažādu auksto zupu
pagatavošanā.
9. Piparmētra satur mentolu, A vitamīnu un antioksidantus.
To var lietot gan uzturā, gan tējās, gan kosmētiskos nolūkos, pagatavojot
ķermeņa skrubi no jūras sāls un saberztām piparmētras lapām. Piparmētrām piemīt
vēl viena laba īpašība – tās atbaida kukaiņus: mušas un odus.
Savvaļas augus un to daļas – saknes, ziedus, pumpurus, lapas
– vēlams ievākt krūmājos, mežmalās, piemājas dārzu apvidū, nevis pilsētās un
ceļmalās, t.i., vietās ar intensīvu satiksmi un piesārņojumu.
