Kamēr iedzīvotāju skaits Latvijā turpina samazināties, atkritumu
kalni arvien aug. Pavisam drīz viens cilvēks gadā radīs ap 500 kilogramiem
atkritumu. Laikā, kad Latvija atguva neatkarību, viens cilvēks radīja ap 200
kilogramu atkritumu gadā. Daudz no izmestā nav tikai lietošanai nederīgas
atliekas – biežāk konteinerā ir viss, mūsuprāt, liekais, kas rodas no pārlieku
lielā pārtikas, apģērba un dažādu sadzīves priekšmetu patēriņa. Var jau novelt
atbildību par atkritumu pieaugumu uz citiem, sakot – iepakojiet mazāk,
pārstrādājiet vairāk, attīstiet šķirošanas līnijas –, bet svarīgi rūpes par
nākotni sākt ar sevi.
Tāpēc vides pakalpojumu uzņēmums “Clean R” sadarbībā ar “Eko
Rija” kampaņā “Nenoroc nākotni mēslos!” rosina ne vien pamanīt draudus, ko
augošie atkritumu kalni rada vides un cilvēku veselībai, bet arī padomāt, ka
dažu vienkāršu ikdienas ieradumu maiņai var būt milzīga ietekme – jo mūsu
paradumi nosaka, kādā pasaulē dzīvosim rīt. Var iedvesmot pieci padomi, kā
ikviens spēj ātri un prasmīgi samazināt radīto atkritumu daudzumu.
Zini, kas tev pieder
Kārtošanas eksperte Dana Gulbe (“Instagram” – @dana.ar.kasti)
uzskata, ka nevajadzīgu patēriņu un attiecīgi atkritumus rada dublikāti. Proti,
ir ērtāk nopirkt jaunu lietu, nevis atrast to mājās. Tāpēc viņa iesaka:
“Uzmanīgi paskaties, kuri priekšmeti tev ir vairākos eksemplāros un pilda
identisku funkciju – zobu diegi, šķiltavas, matu gumijas un citi. Iespējams,
tieši ar šīs kategorijas sakārtošanu ir vērts sākt, atrodot priekšmetiem vietu,
kuru atceries un kuru ir ērti izmantot.”
Plāno pirkumus un pērcies ar apdomu
Pārtikas produktus prātīgāk iegādāties lielākā apjomā (un
lielākos iepakojumos), plānojot ikdienas maltītes vairākas dienas uz priekšu.
Tā ietaupīsies nauda un mazāk pārtikas nonāks atkritumu tvertnē, jo neregulāra,
neplānota pirkšanās parasti beidzas ar daudzu nevajadzīgu sīkumu iegādi. Esi
sev un dabai draudzīgs – gādā par regulārām veselīgām maltītēm, lai neietu uz
veikalu izsalcis un nenopirktu lērumu pārtikas, ko nespēsi apēst.
Recepšu autore un ēdienu blogere Zane Grēviņa (“Instagram” –
@naskoties_zane) iesaka vairākus knifus produktu uzglabāšanai: zaļo salātu
maisījumus no iepakojuma pārlikt trauciņos ar vāku, jo tā tie ilgāk saglabājas
svaigi un kraukšķīgi, garšaugus uzglabāt ievietotus ūdenī, saldētavā glabāt
neizmantotos olu baltumus, buljonu, banānus, ledus kubiņu formās sasaldētu
tomātu pastu, dažādas trauciņos porcijas izmērā sapakotas maltītes. Savukārt
Dana Gulbe dod padomu ledusskapī ieviest kasti “apēd mani pirmo”, kurā ielikt
to, kam tuvojas derīguma termiņa beigas. Šādi labāk spēsi izsekot līdzi, kuri
produkti jāapēd pirmie.
Veido savu stilu
Izvairies skriet pakaļ modei un tik mainīgajām “šā brīža
tendencēm”. Tas, kas šobrīd ir stilīgi un pieprasīti, jau rīt var būt nemoderni
un neaktuāli. Pārāk aizrautīga sekošana modei krietni palielina drēbēm
iztērētās naudas apjomu un tekstila atkritumu daudzumu drīz pēc tam. Labāk
paļauties uz savu stila izjūtu, sekot tai! Šāda pieeja pagarinās apģērba un
aksesuāru mūžu. Arī raidieraksta “Pa kluso” veidotāja Laura Grēviņa (“Instagram”
– @lauragrevina) uzskata, ka stilīgi kļūst veidot gudru garderobi, nevis pirkt
vairāk un vairāk. Viņa savu garderobi šķiro regulāri, lai apzināti veidotu to
atbilstoši savam dzīvesveidam un ķermeņa aprisēm.
Izvēlies lietotu
Gluži kā apģērbu, apavu un aksesuāru, arī elektronikas
preču, mēbeļu, instrumentu un citu ikdienā vajadzīgu preču otrreizējais tirgus
ir labi attīstīts. Kāpēc pirkt jaunu, ja lētāk var iegādāties lietotu,
pagarinot izstrādājuma mūžu? Šāda domāšanas (un patēriņa) tendence globāli var
samazināt ražošanas un preču transporta apjomu, kā arī atkritumos izmesto
mēbeļu, elektropreču un citu priekšmetu daudzumu. Izvēlies mazāk, bet
kvalitatīvākas lietas!
Dod lietām otru dzīvi
Pirms nest lietas uz atkritumu konteineru, pārdomā, vai tām
vēl ir pielietojums un tās kādam var būt noderīgas. Tā, piemēram, modes
māksliniece un gleznotāja Elita Patmalniece izlasītos žurnālus un avīzes neizmet,
bet atdod draugiem un kaimiņiem. Laura
Grēviņa regulāri rīko apģērbu tirdziņu ar draudzenēm, tā atbrīvojoties no
apģērba, kas pašai apnicis, un atdodot to, lai kādam citam tas būtu noderīgs. Daļa
cilvēku izmanto iespējas pārdot lieko, citi atdod ģimenes locekļiem, draugiem,
ziedo labdarībai. Radošie un uzņēmīgie lietas atsvaidzina, radot jaunas DIY (dari
pats) kombinācijas – no lupatiņām tamborē paklājus, atjauno mēbeles, tā padarot
ikdienu krāšņāku. Māksliniece Helēna Heinrihsone stāsta, ka pēdējos gados, kad
viņas mājas dzīvokļu īpašnieki savstarpēji tiesājas, viņa saņem lērumu
tiesvedības papīru. Tos un aploksnes māksliniece sašķiro un izmanto ideju
skicēm, akvareļiem, piezīmēm.
Kampaņas “Nenoroc nākotni mēslos!” vietnē “www.nenoroc.lv” vari
uzzināt vēl vairākus padomus, kā izmest mazāk, iedvesmoties no citu pieredzes
un ar “#nenoroc” pastāstīt par savu pieredzi.
Visbeidzot to, kas lietošanai patiesi vairs nav derīgs,
šķiro un nogādā piemērotākajā atkritumu konteinerā, lai pārstrādei derīgo
pārstrādātu un no tā varētu radīt jaunas vērtības. Latvijā jau ir gana
attīstītas iespējas šķirot un nodot pārstrādei stiklu, iepakojumu (plastmasu,
papīru, metālu), tekstilu un bioloģiskos atkritumus. Ja ir griba un enerģija,
pārtikas un dārza atliekas jeb bioloģiskos atkritumus var pārstrādāt kompostā
arī mājas pagalmā vai dzīvoklī. Ja savā ikdienā ieviesīsi kaut daļu no šiem
padomiem, palīdzēsi krietni samazināt radīto atkritumu daudzumu.
