Ne viens vien ir
piedzīvojis brīžus, kad nogurums ņem virsroku, bet, tā vietā, lai dotos pie miera,
vairākas stundas bezmērķīgi tiek patērēti sociālie tīkli, skatīti seriāli vai
video. Izrādās, ka zinātnieki kopš 2014. gada pēta šo parādību, ko nodēvējuši
par “atriebīgu miega aizkavēšanu” (revengeful
sleep delay).
“Pandēmijas laikā arvien aktuālāka kļuva līdzsvara
saglabāšana starp darbu, privāto dzīvi un atpūtu. Pārcelšanās uz digitālo vidi
veicināja kontroles pār laiku zaudēšanu. Lai arī šobrīd ierobežojumu
atvieglošana ļāvusi apmeklēt pasākumus, ceļot, doties uz kino vai muzejiem, atjaunot
kārtību mūsu dzīvēs nav bijis tik vienkārši – bieži vien turpinām ziedot savu
atpūtu, lai pavadītu laiku tiešsaistē. Ņemot vērā, ka zinātnieki šo fenomenu ir
pētījuši jau kādu laiku, varam balstīties uz gūtajiem secinājumiem un meklēt
efektīvus līdzekļus tam, lai tiktu atjaunots reālās un digitālās dzīves
līdzsvars,” saka “Skolēna digitālais
IQ” vadītāja Baltijā Egle Tamelīte.
2014. gadā Nīderlandes pētnieki Utrehtas universitātē pirmo
reizi izpētīja un zinātniskajā žurnālā aprakstīja psiholoģisko stāvokli, kura
laikā mēs apzināti nolemjam atlikt miegam paredzēto laiku, lai gan tam nav nepieciešamības
vai kādu nopietnu iemeslu. Tam tika dots oficiāls nosaukums – miega aizkavēšana
jeb gulētiešanas prokrastinācija. Savukārt Ķīnas zinātnieki, vēl vairāk
iedziļinoties šajā parādībā, tai devuši apzīmējumu “atriebīga miega aizkavēšana”
(revengeful sleep delay).
Riskam pakļauti
apzinīgie un atbildīgie
Kādēļ mēs sērfojam
internetā tā vietā, lai gulētu? Kādēļ bezmērķīgi skatāmies “TikTok”, “Instagram”
un “Pinterest” fotogrāfijas, “YouTube” video vai “Netflix” seriālus? Pētnieki
noskaidrojuši, ka šāda uzvedība daudz biežāk sastopama cilvēkiem, kuri ir ļoti
motivēti, atbildīgi un maksimāli daudz cenšas izdarīt dienas laikā. Viņi vēlas
sasniegt savus mērķus, ir perfekcionisti, pēc iespējas labāk cenšas izpildīt
uzdotos uzdevumus, kā arī ir ļoti atbildīgi.
Apzinīgiem, atbildīgiem un aktīviem cilvēkiem ikdienā
neatliek laika pašiem sev. Viņi neatslābst un neslinko, tāpēc negulēta nakts
iecienītas nodarbes dēļ šķiet veiksmīgs pretstats saspringtajai ikdienai. Tā ir
kā aizbēgšana uz citu pasauli, kurā beidzot pašam ir iespēja būt noteicējam par
to, ko darīt un kad apstāties. Izlemjot negulēt, cilvēks neapzināti nostājas
pats pret saviem pienākumiem un vajadzībām. Izlemjot skatīties vēl vienu filmu
vai seriāla sēriju, viņam šķiet, ka tā ir gluži kā atriebšanās aizņemtajai
darba vai skolas dzīvei, tādā veidā atgūstot kontroli pār savu dzīvi.
Maldinoša kontrole
Diemžēl sajūta, ka miega aizkavēšana ir brīva izvēle, ir
tikpat nepareiza kā pārliecība, ka alkohola vai narkotiku lietošanu var
kontrolēt. Ilgstoša atriebīga miega aizkavēšana izraisa atkarību no interneta
un viedierīcēm. Šī atkarība ir nopietns uzvedības traucējums, kura ārstēšanai
vajadzīga psihologu un psihoterapeitu iesaiste. Cilvēki, kuri ilgstoši cieš no atriebīgas
miega aizkavēšanas, ātri nogurst un ir nervozi, tādēļ bieži vien sāk gulēt
dienas laikā. Pēc tam viņi sāk justies vainīgi par diendusām un cenšas vainas
sajūtu kompensēt naktī, pakļaujot sevi apburtajam lokam. Tā vietā, lai atgūtu
kontroli pār dzīvi, ko viņi neapzināti vēlas, šie cilvēki to zaudē vēl vairāk.
Brīvdienas neatbrīvo
no ieradumiem
Ilgstošu miega problēmu pieredzējušie saka, ka šis stāvoklis
izzūd vai strauji samazinās brīvdienās, mācību gada vai skolas beigās. Mazāks
stress un pienākumi dienas laikā, patīkamākas nodarbes, fiziskās aktivitātes un
dažādi iespaidi bez piepūles mazina vēlmi miegam paredzēto laiku veltīt viedierīču
patērēšanā. Tomēr, ja problēma ir ieilgusi, cilvēks tik viegli neatbrīvojas no
šī ieraduma. Pat tad, ja ir brīvdienas, viņš joprojām var just vēlmi sērfošanai internetā atvēlēt laiku
pirms gulētiešanas. Miega aizkavēšana kļuvusi par nopietnu problēmu, ja nomāc
domas, ka nevarēsiet aizmigt, ja vismaz īsu brīdi neatvērsiet sociālos tīklus
vai nenoskatīsieties kaut vienu seriāla sēriju.
Kā cīnīties ar miega
aizkavēšanu?
Ikvienam, kurš piedzīvo “atriebīgu miega aizkavēšanu”,
psihologi iesaka pēc iespējas ātrāk ikdienā ieviest vairākus profilakses
pasākumus. Ieteicams dienas laikā gultā nestrādāt vai nemācīties, neskatīties
filmas un seriālus, kā arī nesērfot internetā, tādējādi gultu asociējot tikai
ar gulētiešanu. Dienas laikā nepieciešams ieviest laiku atpūtai, sev un saviem hobijiem.
Vēlams guļamistabā pirms došanās pie miera neienest ierīces, kuras var novērst
uzmanību no gulētiešanas. Tāpat ieteicams telefonā iestatīt nakts režīmu.
Gulēšana ir jāparada par mīļu un patīkamu rituālu, nevis pienākumu. To var
panākt, pirms miega dodoties vannā, izdzerot tasi nomierinošas zāļu tējas vai
atskaņojot nomierinošus dabas skaņu ierakstus. Ja joprojām ir grūtības aizmigt
un ir vēlme ieskatīties ekrānā, pamēģiniet klausīties audio grāmatas ar
aizvērtām acīm. Ja visi ieteikumi ir izmēģināti, taču joprojām nav iespējams
aizmigt bez domām par seriāla noskatīšanos vai sērfošanu internetā, ir vērtīgi
par šo aprunāties ar psihologu vai psihoterapeitu.
