Pēdējā gada laikā no
27 % uz 33 % pieaudzis to iedzīvotāju skaits, kuri slimības gadījumā uzsākuši
ārstēšanos pēc internetā atrodamās informācijas, liecina veiktais pētījums. Lai
arī tendenci interesēties par savu veselību speciālisti kopumā vērtē pozitīvi,
svarīgi ir apzināties, cik ilgi tas notiek un kurā brīdī pašārstēšanās var kļūt
veselībai bīstama.
Pētījums atklāj, ka kopumā pašārstēšanos vismaz vienu reizi uzsākuši 10
% aptaujāto Latvijas iedzīvotāju, bet 23 % to darījuši regulāri, pat vairākas
reizes gadā. Visbiežāk pašārstēšanos pēdējā gada laikā uzsākuši cilvēki vecumā
no 25 līdz 44 gadiem (42 %), cilvēki ar augstāko izglītību (36 %) un sievietes
(35 %). Savukārt visretāk saslimšanas gadījumā internetam uzticējušies seniori
(26 %) un iedzīvotāji laukos (25 %).
“Tas ir labi, ka cilvēki internetā meklē iemeslu un iespējamo risinājumu
savai sāpei vai simptomiem, taču problēmas var rasties tad, ja netiek
pārbaudīts un kritiski izvērtēts informācijas patiesums. Otra lieta – vai cilvēks,
atrodot informāciju par to, kā rīkoties saslimšanas gadījumā, tiešām seko
ieteikumiem, nevis pats nosaka diagnozi un izvēlas medikamentus. Jāņem vērā arī
fakts, ka daudzām slimībām mēdz būt līdzīgi simptomi un, lai uzsāktu pareizu
ārstēšanos nepieciešama speciālista konsultācija. Tāpēc jebkurā gadījumā
ieteicams nepaļauties tikai uz dakteri internetu, bet gan sazināties ar savu
ģimenes ārstu vai aiziet uz tuvāko aptieku, lai kopā ar aptiekāru nolemtu par
piemērotāko ārstēšanās metodi konkrētajā situācijā,” stāsta farmaceite Agnese Ritene.
Arī ģimenes ārste Ilze Skuja
piekrīt, ka tendence interesēties par savu veselību un iespējamajiem
risinājumiem saslimšanas gadījumā ir vērtējama pozitīvi: “No vienas puses, šie
33 % aptaujāto, kuri ir meklējuši informāciju internetā, drīzāk ir mazs
rādītājs, jo liecina, ka vairums iedzīvotāju tomēr par savu veselību ārpus
ārsta kabineta neko daudz neinteresējas. Bet, no otras puses, jautājums ir par
to, cik ilgi viņi to dara, jo pašārstēšanās vienā brīdī var sākt kaitēt
veselībai. Lai tas nenotiktu, gan ārstiem, gan farmaceitiem ir jāskaidro
pacientiem, kā meklēt informāciju, kur to darīt un kurā brīdī pārtraukt
pašārstēšanos.”
Kāda ir pareizā rīcība
saslimšanas gadījumā?
Kā norāda ārste, pandēmijas laikā cilvēki bieži vien nav vērsušies pie
ģimenes ārsta, jo nav jutušies ērti vai nav gribējuši traucēt ārstu ar savām
veselības problēmām. Arī aptiekās novērots, ka cilvēki biežāk teikuši, ka
viņiem kauns zvanīt ģimenes ārstam par savām veselības problēmām. Šādos
gadījumos speciālisti iesaka sākt ar slimības simptomu izvērtēšanu. Piemēram,
ja tā ir vienkārši saaukstēšanās, tad var pārskatīt esošo zāļu skapīti un
lietot jau iepriekš pārbaudītus medikamentus, vēršot uzmanību uz to derīguma
termiņu. Tomēr, ja simptomi pirmajās dienās neizzūd, tad ir jāvēršas pēc
palīdzības pie sava ģimenes ārsta vai farmaceita. Turklāt pandēmijas laikā ir
jāatceras, ka arī Covid-19 vīrusu mēdz pavadīt līdzīgi simptomi kā pie saaukstēšanās,
tāpēc saslimšanas gadījumā ir jāpaliek mājās un jānovēro sava veselība.
“Pandēmijas laikā tiešām daudzi pacienti kautrējās meklēt palīdzību pie
ārsta, jo tikai šī gada pavasarī, pēc vairāku mēnešu pauzes, atsākās ierastā
pacientu aktivitāte. Diemžēl rezultātā ir ļoti daudz pacientu ar ielaistām
slimībām un hroniskām kaitēm. Turklāt ir vērts atcerēties, ka ir gadījumi, kad
it kā ikdienišķām saslimšanām var būt līdzīgi simptomi kā nopietnām un reizēm
pat dzīvībai bīstamām slimībām, tāpēc ir svarīgi jebkuru aizdomu gadījumā
savlaicīgi doties pie ārsta un nepieciešamības gadījumā veikt papildu
izmeklējumus,” piebilst ģimenes ārste Ilze Skuja.
