Daudzi no mums nereti sastopas ar asām, pēkšņām sāpēm
plecos, skaustā, un mēdzam pie tām vainot sapūstu vai apsaldētu nervu. Taču
kāpēc patiesībā rodas šādas sāpes, kā no tām izvairīties un veiksmīgāk tās
ārstēt? Konsultē ārsts neirologs, algologs Iļja Noviks un klīniskā farmaceite
Ilze Priedniece.
Kāpēc sāp?
Par pēkšņām sāpēm, piemēram, plecos, sprandā, mugurā, ko
bieži vien maldīgi uzskatām par apsaldētu nervu sāpēm, pastāv ļoti daudz mītu,
atzīst I. Noviks. Lai ārstētu sāpes, ir jāsāk ar izpratni par tām. Sāpes ir
fizioloģisks mehānisms, aizsargreakcija, kas rāda organismam, ka ir radies vai
draud bojājums, un darbojas kā signāls: kaut kas ir jādara citādāk. Sāpes var
būt ļoti dažādas, tādēļ algoloģijā, sāpju medicīnā, sāpes tiek iedalītas trīs
pamata kategorijās.
1. Nociceptīvās sāpes
– tās ir fizioloģiskas sāpes, kad ķermeņa šūnu bojājums izraisa sāpju receptoru
uzbudinājumu, rezultātā veidojas signāls, kas pa nerviem izplātas uz centrālu
nervu sistēmu. Mēs uztveram sāpes un saprotam, ka darījām kaut ko nepareizi.
Šīm sāpēm ir aizsargfunkcija.
2. Neiropātiskas
sāpes – sāpes, kas rodas, ja sensorais nervs, muguras smadzenes vai galvas
smadzeņu noteiktie centri ir bojāti.
3. Nociplastiskas
sāpes – patoloģisks sāpju paveids, kad cilvēkam pārāk ilgi vai pārāk stipri
sāp un sāpes saglabājas arī tad, ka to avots ir izārstēts.
Nervi ir struktūra, kas vada informāciju – kā “vadi”, kuru
galā ir receptors. Receptors ir struktūra, kas uztver kairinājumu, un tie ir
visur – ādā, locītavu kapsulās, cīpslās. Ja apkārtējos audos izveidojas
iekaisums, mirst šūnas – noteiktas vielas izraisa šo receptoru uzbudinājumu.
Savukārt nervs to novada smadzenēs. Tādēļ neatkarīgi no tā, vai cilvēkam sāp kāja,
roka, zobs vai kas cits, visas sāpes ir galvā, skaidro algologs I. Noviks.
Vai tiešām nervu
sāpes?
Retos gadījumos par iemeslu sāpēm tiešām varētu būt nervi,
taču visbiežāk problēma slēpjas citur. Asas, akūtas sāpes, ko bieži vien
sajūtam plecos, skaustā, jostas daļā pēc saspringtas pozas vai kāda caurvēja,
visbiežāk ir muskuļu-locītavu sāpes (muskuļu, saišu, cīpslu vai locītavu).
Aukstums to rašanos tiešām var ietekmēt, taču svarīgi ir saprast šo sāpju
rašanās procesu kopumā, uzsver ārsts. Mūsu ķermenis ir domāts, lai kustētos –
skrietu, darbotos, iegūtu sev barību, aizsargātos no ienaidniekiem. Savukārt
mūsdienu dzīvesveids nav tāds, kāds mūsu muskuļiem ir paredzēts, jo muskulis
nav domāts hroniskai, statiskai slodzei, piemēram, sēžot pie datora, auto stūres,
uz dīvāna, skatoties televīziju. Ja cilvēks šādi sēdētu 10 minūtes, problēmas
nerastos, taču ja šādi sēžam stundu, divas vai visu darba dienu, muskulis, kas
ir pārstiepts un noslogots, var bojāties. Tajā veidojas atsevišķi savilkti
mezgliņi, ko sauc par miofasciāliem trigerpunktiem. Tajos nepietiek skābekļa,
tādēļ tie nedaudz iekaist, un, kad cilvēks sāk kustināt muskuli, nervi tam
apkārt reaģē. Šajā gadījumā sāpes ir reakcija un nervs pilda savu funkciju,
novadot signālu.
Muskulis sāp un signalizē, ka kaut ko darām nepareizi, bet
vējš vai aukstums ir tikai daļa no problēmas cēloņa. Pamatā šīm sāpēm ir tas,
ka mēs neizmantojam muskuli pareizi, tas netiek kustināts tā, kā tam būtu
jākustas. Visbiežāk šīs sāpes rodas plecu zonā, kaklā un jostas daļā.
Vēl viens biežs iemesls asām, akūtām sāpēm plecā var būt
cīpslu-locītavu sāpes. Pleca locītavai ir sarežģīta struktūra un bagāta
inervācija. Hroniskas miofasciālas sāpes ar laiku izraisa patoloģiskas stājas
izmaiņas, veicina asimetrisku slodzes sadali uz locītavām. Rezultātā cieš
cīpslas, locītavu virsmas un saites – tas ir sākums hroniskam iekaisumam,
osteoartrītam.
Šie abi scenāriji – muskuļu sāpes un cīpslu-locītavu sāpes –
ir daudz biežāk sastopami nekā īstas nervu sāpes.
Kā atšķirt īstas
nervu sāpes?
Nervu sāpes atšķiras no parastām sāpēm – tām klāt ir ne vien
sāpes pie kustībām un kairinājumiem, bet arī spontānas sāpes, kas rodas uz
“līdzenas vietas” bez kāda provocējoša faktora. Tās var būt asas, īslaicīgas,
zibenīgas sāpes, piemēram, sejas zonā (ja ir trīszaru nerva problēmas). Šīs
sāpes cilvēks izjūt dažas sekundes līdz minūtei, pēc tām tās uz kādu laiku
pazūd, tad atkal atkārtojas. Savukārt pie polineiropātijas (nervu galu slimība)
sāpes var būt pastāvīgas, bez pārtraukumā. Jebkurš, pat gultas veļas pieskāriens
ādai, var būts sāpīgs.
Šīs sāpes atšķiras pēc to būtības – tās noteikti pavada vēl
kāds komponents, piemēram, “skudriņas”, notirpuma sajūta vai dedzinošas sāpes,
arī stiepjošas sajūtas sāpes, it kā muskulis tiktu stiepts, izgriezts vai
saspiests. Piemēram, ja ir slimi nervu gali kājās, cilvēkam var likties, ka
viņam ir par ciešu apavi, kuri iepriekš ilgstoši valkāti un labi derējuši,–
pēkšņi tie it kā spiež.
Ļoti svarīgi saprast: ja ir īstas nervu sāpes un slims
nervs, gandrīz vienmēr sāpes pavadīs kādas funkcijas izzušana. Jo nervs pārvada
informāciju ne vien par sāpēm, bet arī par uztveri, pieskārieniem, temperatūru,
vibrāciju, savu locītavu pozīciju u. c. Piemēram, ja ar aizvērtām acīm
pakustinām pirkstus vai pieskaramies, mēs to jūtam un apzināmies. Visu šo
informāciju nodrošina nervu pārvade, savukārt pie nerva bojājuma šī funkcija
izzūd vai izkropļojas. Turklāt līdz ar jušanu dažiem nerviem ir arī motorā
funkcija, un nerva bojājuma gadījumā tiek ietekmētas arī kustības.
Ko darīt, ja pēkšņi sāp?
Sāpju iemesls vienmēr ir faktoru kombinācija, un tā arī ir
algologa darba māksla un uzdevums – ne vien ārstēt nospiestu nervu vai
iekaisušu locītavu, bet arī saprast iemeslu, izrunāt ar pacientu, kurš ikdienas
posms, poza, kustība vai traumatisko notikumu kopums pacientam ir šo sāpju
pamatā, uzsver I. Noviks.
Ja sāpes parādījušās zibenīgi ātri, bez jebkāda redzama
provocējoša faktora, un ir ļoti stipras, ir jāsauc neatliekamā palīdzība, jo
tās var būt nopietnas pataloģijas, saka ārsts. Ja izteiktas fiziskās piepūles
laikā paradās līdzīgas, ļoti stipras sāpes, zūd samaņa, zūd roku vai kāju
jutība – jārīkojas identiski. Taču tie ir reti gadījumi, kas ir mazāk par
procentu no visiem gadījumiem.
Taču, piemēram, ja, ejot gulēt, ir neliels diskomforts, bet
no rīta aiz sāpēm nevar pagriezt sprandu, tad, visticamāk, pie vainas ir kāds
muskulis, neliela cīpsliņa. Šajā gadījumā pirmais solis būtu iedzert adekvātā
devā kādu nesteroīdu pretiekaisuma līdzekli, kas ir pieejams bez receptes. Ja
nevēlaties uzreiz lietot zāles, var izmantot arī citas iespējas, piemēram,
samērcējiet dvieli siltā ūdenī un uzlieciet to kompreses veidā uz sāpošās
vietas. Tāpat var izmantot ziedes, piemēram, tās, kas satur kapsaicīnu vai
mentolu. Ieziediet sāpošo vietu un dodiet tai mieru uz divām dienām. Ja divu
dienu laikā šīs sāpes nepāriet, vajadzētu sazināties ar ģimenes ārstu.
Jāņem vērā, ka sāpes ir individuāla parādība – vienam
cilvēkam palīdzēs vēsas, bet citam – siltas kompreses.
Svarīgi sāpes
neielaist!
Visbiežāk akūtas muskuļu skeletālas sāpes pāriet pašas par
sevi, taču vienlaikus ir ļoti svarīgi tās neielaist. Robeža ir trīs mēneši – ja
sāpes ilgst jau trīs mēnešus, tiek uzskatīts, ka tās ir hroniskas. Pilnībā
izārstēt hroniskas sāpes ir izaicinājums un izdodas reti. Ja cilvēkam sāp trīs
mēnešus un ilgāk bez ievērojama pārtrakuma, tad, neskatoties uz ārstēšanu,
pastāv iespēja, ka šīs sāpes daļēji saglabāsies. Tādēļ ir ļoti svarīgi rīkoties
savlaicīgi – ja mēneša laikā sāpes nepāriet, ļoti vēlams doties uz konsultāciju
pie algologa jeb sāpju ārsta.
Hronisku vai subakūtu sāpju (kurām jau ir tieksme uz
hronizāciju) aprūpe parasti notiek multidisciplināri, ārstēšanā iesaistoties
vairākiem speciālistiem. Algologa komandā, pirmkārt, ietilpst arī rehabitologs
un fizioterapeits, kas strādā ar muskuļiem, cīpslām, iemāca ķermeni pareizi
kustēties, nostiprina vājos un atslābina pārāk saspringtos muskuļus. Otrkārt,
tie ir psihologi un psihoterapeiti – tas ir emocionāls atbalsts un palīdzība
cilvēkam, lai saprastu sāpes un neļaut tām bojāt dzīves kvalitāti. Treškārt –
zāles, procedūras un ķirurģija. Kad tiek apvienotas visas trīs daļas, tad
parasti rezultāts ir daudz sekmīgāks. Taču vissvarīgākais veiksmīgas ārstēšanas
elements ir līdzestīgs un motivēts
pacients, kas gatavs ieguldīt savu laiku un spēku ārstnieciskai
vingrošanai, disciplinētai zāļu lietošanai un dzīvesveida maiņai. Katrs
hronisko sāpju gadījums ir individuāls, un nepieciešamo dzīves veida izmaiņu
apjomu jānosaka individuāli. Algologu konsultācijas ir pieejamas lielās
universitātes slimnīcās, privātpraksēs, kā arī
P. Stradiņa klīniskās universitātes slimnīcas Sāpju dienas stacionārā.
Ārsts piebilst, ka hronisko sāpju un nervu bojājumu
izraisītām sāpēm nereti nepieciešama ilgstoša un pastāvīga zāļu terapija.
Ilgstoša (virs 14 dienām) nesteroīdo pretiekaisuma līdzekļu lietošana (dzerot,
injicējot vai lietojot svecītes) neatkarīgi no izmantotās pieejas ir kaitīga
kuņģim, nierēm un asinsvadiem. Tādēļ algologa praksē bieži vien tiek pielietoti
antidepresanti vai antiepileptiski līdzekļi. Tie ir efektīvi ne tikai
depresijas vai epilepsijas ārstēšanā, jo ietekmē sāpju centru un perifēru nervu
sāpju vadāmību un modulē to uztveri. Bieži vien tie ir vienīgie līdzekļi, kas
pacientam reāli palīdz, un tos var lietot ilgstoši.
Farmaceita padoms
Klīniskā farmaceite Ilze Priedniece sāpju gadījumā ārīgai
lietošanai iesaka aptiekās pieejamos gelus, ziedes, plāksterus un aerosolus.
Geliem un ziedēm, kuru sastāvā ir diklofenaks, ibuprofēns vai cits nesteroīds
pretiekaisuma līdzeklis, piemīt pretsāpju un pretiekaisuma darbība. Tos lieto
pret locītavu un muskuļu sāpēm, traumu, sastiepumu un izmežģījumu gadījumos, ja
ir muguras un reimatiskas sāpes, sporta traumas. Šos līdzekļus klāj plānā
slānītī uz ādas, tieši uz sāpošās vietas, ievērojot zāļu instrukcijā minēto
lietošanas biežumu un ilgumu. Ja āda ir iekaisusi vai savainota, tad uz tās
nedrīkst klāt pretsāpju ziedes, kā arī jāizvairās no to uzklāšanas plašiem ādas
apvidiem.
Plāksteri pret sāpēm un iekaisumu arī satur diklofenaku vai
ibuprofēnu, un tiem ir ilgstoša pretsāpju darbība. Plāksteru, kas satur
diklofenaku, darbība ilgst līdz 12 stundām, tas nozīmē, ka var uzlīmēt
plāksteri uz sāpošās vietas no rīta un vakarā. Tos lieto sāpju ārstēšanai
akūtas pārpūles, saišu sastiepumu, izmežģījumu vai ekstremitāšu sasitumu
gadījumos pēc traumām. Savukārt plāksteri, kas satur ibuprofēnu, izdala zāļu
vielu sāpošajā vietā 24 stundas pēc uzlīmēšanas. Tos lieto īslaicīgai sāpju
ārstēšanai muskuļu pārpūles, sastiepumu gadījumā vienu reizi dienā. Plāksterus
lieto uz veselas ādas.
Piesardzība šo līdzekļu lietošanā jāievēro pacientiem ar
hroniskām saslimšanām, un ir jākonsultējas ar savu ārstu vai farmaceitu pirms
to lietošanas.
