Vasara ir gadalaiks, kad
ģimenes ar bērniem biežāk dodas dažādos izbraucienos, atpūšas pie dabas, kā arī
vienkārši kopā bauda brīvdienas un jauko laiku. Taču vasara ir ari laiks, kad jāuzmanās
no pārkaršanas, insektu kodumiem, pārlieku ilgas dzīvošanās ūdenī, kā arī jāpievērš
pastiprināta uzmanība pietiekamai dzeramā ūdens uzņemšanai. Farmaceite Alīna
Fleišmane kopā ar pediatri Dairu Brenču sagatavojušas ieteikumus bērnu veselībai
un drošībai vasarā.
“Vasarā katrs no mums vēlas baudīt saulainās dienas un
siltos vakarus, taču nepieciešams atcerēties, ka līdz ar silto laiku un
daudzajām brīvā laika pavadīšanas iespējām vecākiem pastiprināti jāseko līdzi
bērnu gaitām un jābūt gataviem palīdzēt, ja, piemēram, iekodis kukainis,
gadījies sasisties, pārkarst vai neatbilstošas automašīnas salona gaisa
temperatūras dēļ sanācis apaukstēties. Tāpēc ir svarīgi, lai vecāki un citi
pieaugušie bērnu pavadoņi būtu informēti par rīcības scenārijiem un bērnu
labsajūtu vasarā un zinātu, kā vajadzības gadījumā palīdzēt,” uzsver farmaceite
Alīna Fleišmane.
Ieteikumi bērnu labsajūtas nodrošināšanai un uzlabošanai
vasarā
#1 Insektu kodumi
Siltais laiks patīk ne tikai mums, bet arī dažādiem
insektiem, turklāt mitrais pavasaris veicinājis dažādu knišļu un kukaiņu
savairošanos. Tāpēc īpaši svarīgi pirms došanās pastaigās vai atpūtā brīvā dabā
nodrošināties ar pretodu, ērču un citu insektu līdzekļiem.
“Insekta koduma vietai klāt jāpieliek kaut kas vēss. Ja
koduma vieta niez, var lietot gelu pret niezi, stipras niezes gadījumā,
konsultējoties ar ārstu vai farmaceitu, bērnam var iedod kādu no antihistamīna
līdzekļiem piemērotā devā. Ja iekodusi lapsene, bite vai irsis, koduma vieta
jāatvēsina ar mitru, vēsu dvieli, vēsu kompresi vai uz tās jāuzklāj atvēsinošs
gels. Ja pēc bites vai lapsenes dzēliena bērna ķermenī ir palicis dzelonis, tas
jāizņem ar pincetes palīdzību, pēc tam koduma vieta jādezinficē un jāpieliek
vēsa komprese. Anafilakses jeb nopietnas alerģiskas reakcijas gadījumā noteikti
jāmeklē speciālistu palīdzība,” skaidro pediatre Daira Brenča.
“Insektu koduma vietai nevajag likt spiedošus pārsējus vai
žņaugus, degvīna kompreses vai mēģināt indi izspiest. Šādi rīkojoties, var
tikai pasliktināt situāciju – ienest koduma vietā kādu infekciju, bojāt audus
vai, lietojot degvīnu saturošas kompreses, pat gūt vieglus ādas apdegumus, jo
bērna āda ir maiga un jutīga. Tādēļ koduma vietai labāk pielikt klāt ko vēsu un
tūsku mazinošu, piemēram, saldētas ogas. Ja piesūkusies ērce, to nedrīkst
saspiest, griezt vai censties izraut ar pirkstiem. Tāpat uz ērces nedrīkst
pilināt eļļu. Lai pareizi noņemtu ērci, to nepieciešams ar pinceti vai speciālu
rīku satvert pēc iespējas tuvāk ādai un ar rotējošām kustībām, gluži kā
skrūvējot skrūvi, izvilkt ārā. Ja neesat
pārliecināti, vai to varēsiet izdarīt, griezieties tuvākajā medicīnas iestādē
un lūdziet palīdzību,” norāda farmaceite.
#2 Pārkaršana
Vasarā bērni var pārkarst, gan atrodoties tiešā saulē, gan
arī slikti vēdinātās, karstās telpās, automašīnā vai arī ja ir pārāk biezi
saģērbti. Sākumā bērns var būt kaprīzāks, vēlāk var parādīties miegainība,
galvassāpes, paaugstināta ķermeņa temperatūra, nevēlēšanās ne ēst, ne dzert vai
gluži pretēji – lielas slāpes. Var būt arī vemšana vai slikta dūša. Smagākos pārkaršanas
gadījumos var būt arī krampji un samaņas zudums. Bērnam vasarā nevajadzētu
uzturēties tiešos saules staros, tāpēc neplānojiet pastaigas vai rotaļas ārpus
telpām dienas laikā ar augstu saules intensitāti (laikposmā no plkst. 11.00
līdz 16.00).
“Gadījumā, ja bērns ir pārkarsis, nogādājiet viņu ēnā, ja esat
telpās – atveriet logu. Vēlams atbrīvot bērnu no apģērba un izmērīt
temperatūru. Tāpat var likt vēsas kompreses. Bērnam jādod dzert vēss ūdens vai
tēja, bet ne auksta. Zīdaiņus vēlams likt pie krūts. Ja bērna ķermeņa
temperatūra ir augstāka par 38,5 grādiem, var lietot pretdrudža medikamentus
vecumam atbilstošās devās. Ja simptomi nepāriet pusstundas laikā vai bērna
pašsajūta pasliktinās, bērns kļūst apātisks, parādās apgrūtināta elpošana,
traucēta apziņa vai halucinācijas, obligāti jāvēršas pēc palīdzības pie ārsta,”
norāda pediatre.
Bērna apģērbam vasarā jābūt ērtam, plānam, no dabiskiem materiāliem,
elpojošam un, ieteicams, gaišā krāsā. Būtu vēlams ievērot “sīpoliņa” principu –
apģērbu vilkt vairākās kārtās, lai dienas laikā ērti kādu var novilkt vai, ja
paliek vēsāks, uzvilkt. Uzturoties ārpus telpām, ieteicama galvassega.
#3 Atpūta pie ūdens
Atpūšoties pie ūdens, pats svarīgākais ir ielāgot, ka ne uz
mirkli nedrīkst atstāt bērnu bez uzraudzības – vai tas būtu pie jūras, ezera,
piemājas dīķa vai piepūšamajā baseinā. Ļaujiet bērnam rotaļāties, plunčāties un
peldēties tikai tik tālu, cik pieaugušais viņu var labi redzēt un
nepieciešamības gadījumā atsteigties palīgā.
Dažkārt bērni nespēj sajust robežu, kad jābeidz plunčāties
ūdenī, un var pārlieku atdzist, tad var būt drebuļi, parādīties zosāda, āda var
kļūt pelēcīgi zilgana un vēsa.
“Ja peldoties gadījies pārlieku atdzist, nekavējoties jānāk
ārā no ūdens, jānovelk slapjās peldbikses vai peldkostīms, ar sausu dvieli jānosusina
bērns un uz kādu brīdi viņu var pat ietīt sedziņā vai sausā dvielī (var arī
pieaugušo jakā). Šādos brīžos palīdzēt sasildīties var arī fiziskas aktivitātes
– skriešana vai lēkāšana,” stāsta pediatre Daira Brenča.
#4 Braukšana automašīnā
Vasara ir laiks, kad biežāk dodamies ekskursijās un izbraucienos,
tāpēc svarīgi atcerēties, ka karstajā laikā pat uz īsu brīdi nedrīkst bērnu
atstāt vienu pašu automašīnā. Automašīnas salons ļoti ātri uzkarst, un tas var
būt drauds ne tikai bērna veselībai, bet pat dzīvībai. Plānojot garāku
izbraucienu ar automašīnu, noteikt parūpējieties, lai būtu iespējams aptumšot
logus un bērnam visu brauciena laiku virsū nespīdētu tieši saules stari. Tāpat
paņemiet līdzi pietiekami daudz ūdens un piedāvājiet bērnam regulāri
padzerties. Brauciena laikā ieplānojiet apstāšanās pauzes, lai varētu izvēdināt
automašīnu un kopā ar bērnu izkustēties.
Lai izvairītos no pārkaršanas vai apaukstēšanās brauciena
laikā, automašīnas salona temperatūra jāiestata apmēram četrus, piecus grādus
zemāka nekā āra temperatūra, nodrošinot patīkamu klimatu brauciena laikā. Piemēram,
ja gaisa temperatūra ir 27 °С, tad automašīnas salona temperatūrai jābūt ne
zemākai par 22 vai 23 °С.
#5 Ēdienkarte vasarā
Neatkarīgi no gadalaika svarīgākais nosacījums bērna
ēdienkartei ir pilnvērtīgs un sabalansēts uzturs katru dienu. Savukārt vasara
ir ļoti piemērots laiks, lai pārskatītu un sāktu veidot jaunus, veselīgus
ēšanas paradumus.
“Ikdienas ēdienkartē vēlams iekļaut sezonālos vietējos augļus,
ogas un dārzeņus. Dārzeņi, ogas un augļi, zaļumi un zaļo lapu dārzeņi ir bagāti
ar dabiskiem vitamīniem un minerālvielām, kas ir īpaši svarīgi, ja vēlamies
uzkrāt spēkus un enerģiju gada tumšajiem mēnešiem. Ēdiet tos paši un
piedāvājiet bērnam! Ieviesiet ģimenē vienkāršas un veselīgas ēšanas tradīcijas
– piemēram, katru dienu apēdiet trīs dažādus augļus vai dārzeņus. Tas ļaus
bērnam interesantā un rotaļīgā veidā paplašināt ne tikai savu ēdienkarti, bet
arī izkopt garšas izjūtu,” stāsta pediatre.
#6 Ūdens lietošana
Ieteicamais dienā patērējamais ūdens daudzums ir atkarīgs no
bērna vecuma, svara, aktivitātes līmeņa un gaisa temperatūras. Zīdaiņa vecumā
ūdens jādod padzerties brīdī, kad mazuli sāk piebarot. Pirmajā dzīves gadā pēc piebarošanas
uzsākšanas dienas laikā, ja bērnam nav problēmu ar svara zudumu vai nav nepieciešams
palielināt patērēto ūdens apjomu, būtu vēlams izdzert papildus tik daudz ūdens,
cik bērns apēd vienā ēdienreizē. Vidēji tie ir 180–200 mililitri ūdens. Sākot
no viena gada vecuma, nepieciešamais dienā patērējamā ūdens daudzums atkarīgs
no bērna svara – uz katru kilogramu tie ir 30 ml tīra ūdens dienā. Karstā laikā
neaizmirstiet ūdeni dzert paši un biežāk piedāvāt bērnam, nesatraucoties pārsniegt
ieteicamo dienas normu.
“Karstā laikā nav vēlams ūdeni aizvietot ar sulām, pienu vai
jogurtiem – tas ir ēdiens. Jādzer ir ūdens vai viegla, nesaldināta tēja.
Saldinātie dzērieni satur daudz cukura, un tas bērna organismam nozīmē tukšas
un nevajadzīgas kalorijas, turklāt var veicināt šķidruma zudumu. Regulāra
saldināto dzērienu lietošana ikdienā veicina zobu kariesa veidošanos, palielina
liekā svara un aptaukošanās risku, vielmaiņas traucējumus, kā arī izmaina
ēšanas paradumus,” atzīmē Dr. Daira Brenča.
