Brīdī, kad dabā viss sāk ziedēt un plaukt, vējš pa gaisu
nes putekšņus un dzenā putekļus, alerģijas dēļ daudziem sāk niezēt un asarot ne
tikai acis vai tecēt deguns, – nereti parādās arī tūska. Bet, vai vienmēr ir
vainīga alerģija? Skaidro alergoloģe Signe Puriņa.
Visticamāk – tiešām alerģija
Pavasaris ir visai nepatīkams laiks tiem, kam ir putekšņu
alerģija jeb polinoze. Parādoties putekšņu klātbūtnei gaisā, pirmās kairinājuma
pazīmes var būt miegainība
un nervozitāte, kas uzmācas, un izjūta, ka nav vairs tik
viegli elpot. Vēlāk pievienojas
klasiskie simptomi, kas liecina par alerģiju: tūskains un
tekošs deguns, jaušams
kairinājums acīs – tās niez, grauž un ir apsārtušas, kaklā
krekšķis un apgrūtinoša
elpošana. Atsevišķos gadījumos par alerģiju liecina arī
tūska.
- Ja notiek krusteniskā reakcija starp pārtikas un putekšņu
alerģiju, tad pēc atsevišķu augļu, dārzeņu, riekstu un sēklu nobaudīšanas var
pietūkt arī lūpas. Piemēram, ja cilvēkam ir alerģija pret bērza putekšņiem,
ļoti bieži viņam ir alerģiskas izpausmes arī pret svaigiem burkāniem, āboliem
un citiem sēkliņu augļiem. Parasti jau pēc pirmajiem kumosiem cilvēks izjūt
mutē diskomfortu, saprotot – kaut kas nav labi. Par to liecina arī simptomi (apsārtums,
nieze un tūska), kas parasti ilgst 10-15 minūtes, neradot draudus veselībai.
Nopietnāka reakcija veidojas gadījumos, kad cilvēks, kuram ir putekšņu
alerģija, burkānu vai ābolu strauji uzņem lielā daudzumā, piemēram, biezsulas
veidā. Tas var beigties ar vēdera sāpēm, ko izraisa gļotādas tūska. Ne visiem polinozes pacientiem vērojama šāda
reakcija. Dažiem pacientiem spilgti izpaužas šī krusteniskā reakcija, bet ir
maz izteikti polinozes jeb putekšņu alerģijas simptomi. - Dabīgu produktu saskarsme ar ādu. Kairinājumu un tūsku var
izraisīt arī ārēja saskarsme ar alergēnu, piemēram, medu, kas tiek izmantots
masāžā, vai ceļmallapu, kas tiek uzlikta uz pušuma. Tāpat uz ādas (un arī deguna gļotādā) var
nonākt mazie sulas pilieniņi, kas rodas, kasot, piemēram, nost miziņu jaunajiem
kartupeļiem, kas rada tūskas vai kairinājuma reakciju.
Uzmanieties! Ne vienmēr alerģiska reakcija izpaužas tūliņ,
tā var parādīties arī pēc 24, 48 vai 72 stundām, un tad cēloņu un seku sakarību
ir grūtāk pamanīt. Visai bieži tā notiek ar alerģiju, ko izraisa kosmētikas
līdzekļi, – pat vienas diennakts laikā uz sejas var pagūt uzklāt dažādus
produktus un, tad nav saprotams, kurš tieši ir izraisījis alerģiju, tostarp arī
tūsku.
Pareizā rīcība alerģisku tūsku gadījumā
Visos šajos gadījumos pie vainas ir bioloģiski aktīva viela
histamīns, kas alerģiskas reakcijas dēļ izkļūst ārpus šūnas, izraisot
apsārtumu, niezi un tūsku.
Lai diskomfortu novērstu, atliek iedzert kādu no antihistamīna
līdzekļiem. Vislabāk būtu izvēlēties otrās paaudzes medikamentus, jo tie
nenomāc smadzeņu darbību un neizraisa miegainību. Zāles iedarbojas pusstundas,
stundas laikā.
Ja notikusi krusteniskā reakcija, kur alerģija pret
putekšņiem mijiedarbojusies ar alerģiskām izpausmēm pret augļiem, dārzeņiem un
riekstiem, diskomforta mazināšanai efektīvāk ir pasūkāt ledus gabaliņu. Šīs
reakcijas ātri sākas, ātri beidzas un antihistamīnais līdzeklis tabletēs pat
nepagūst īsti iedarboties, kad reakcija jau ir beigusies. Ja zāles pret
alerģiju nepalīdz, noteikti jāmeklē ārsta palīdzība.
Kad alerģijas zāles nepalīdz
Taču tikpat labi tūska var veidoties tāpēc, ka audos rodas
bradikinīna pārprodukcija, un tam vairs nav nekāda sakara ar alerģiju. To
izraisa dažādas saslimšanas, piemēram, hereditārā angiodēma, hematoloģiskās
slimības un atsevišķu medikamentu lietošana, no kuriem populārākie ir AKE
inhibitori jeb “prili”. Šajā gadījumā nav nedz apsārtums, nedz nieze, – drīzāk
tūsku pavada spīlējoša vai pat sāpīga izjūta. Šīs tūskas arī ilgāk turpinās, –
vismaz 48-72 stundas vai pat vēl ilgāk. Taču pati lielākā un būtiskākā
atšķirība – ir velti dzert antihistamīnos līdzekļus, jo tie gluži vienkārši
šajā gadījumā nepalīdz. Sevišķi bīstama ir tūska, ko izraisa hereditārā angiodēma
– nesaņemot atbilstošu palīdzību, cilvēks var arī nomirt.
Tūska, kas var laupīt dzīvību
16. maijs ir Pasaules Hereditārās angiodēmas diena, – diena,
kad cilvēki visā pasaulē tiek informēti par šo reto un bīstamo slimību, kas 75%
gadījumu tiek pārmantota, bet 25% gadījumu veidojas kā spontāna gēnu mutācija.
Hereditārās angioedēmas lēkmes rezultātā audos nonāk ļoti daudz bradikinīna,
izraisot tūskas kaskādi.
Cilvēkam pēkšņi bez acīmredzama iemesla pietūkst irdenie
audi – te plakstiņš, te plauksta, lūpas, pēda, roka, kāja vai vaigs. Sievietēm
var piepampt kaunuma lūpas, vīriešiem – sēklinieki. Tūska var būt arī vēdera
dobumā, apzarnī, ko pavada ļoti spēcīgas, pēkšņas sāpes. Tūska var skart arī
kaklu un balseni, kļūstot par pēdējo šīs slimības lēkmi cilvēka dzīvē. Cilvēki
ar hereditāro angiodēmu nekad nevar zināt, kad tūska atkārtosies, kurā ķermeņa
daļā tas notiks un cik izteikta tā būs.
Vienīgā palīdzība ir speciāli medikamenti, kas vai nu aizvieto trūkstošo
C1 inhibitoru, kas gēnu imitācijas dēļ neizstrādājas, vai arī nobloķē nevēlamo
bradikinīna darbību.
Slimība, par kuru būtu jāzina ikvienam
Bieži cilvēki tūsku saista ar alerģiju, domājot, ka to
izraisījis kāds pārtikas produkts, kāds kosmētikas līdzeklis vai varbūt kukaiņa
kodums. Izdzer zāles pret alerģiju, bet tūska kā nepāriet, tā nepāriet.
Hereditarās angioedēmas simptomi mēdz būt ļoti dažādi un var maskēties zem
biežāk sastopamajām diagnozēm, piemēram, radīt aizdomas par kairināto zarnu
sindromu, artrītu, kādu traumu, līdz ar to ceļš līdz patiesajai diagnozei var
ilgt pat vairākus gadus.
Ja tūska atkārtojas un nozīmētā terapija nepalīdz, ir svarīgi meklēt ārsta alergologa vai
imunologa palīdzība, lai atrastu īsto tūsku cēloni. Tie pacienti, kuri uzzina, ka viņiem tūsku
izraisa hereditārā angiodēma, visbiežāk jūtas atviegloti. Kaut slimība no viņu
dzīves nepazūd, dzīvot vairs nav tik bailīgi – ja sākas lēkme, viņi paši var
sev injicēt zāles un tūsku apturēt.
Plašāku informāciju par hereditāro angioedēmu jeb HAE
lasiet: www.angioedema.lv vai skatieties videointervijā ar dr. Signi Puriņu.
