Covid-19 ierobežojumu laikā iedzīvotājiem ievērojami
palielinājies stresa līmenis, kā rezultātā arī ikgadējā pavasara noguruma
izpausmes lielai daļai cilvēku ir vēl izteiktākas. Nespēks, miega traucējumi,
konstanta noguruma sajūta – tie ir tikai daži no visbiežāk sastopamajiem simptomiem.
Savukārt, ja novērojami arī muskuļu krampji un tirpoņa, iespējams, ka cilvēka
organismā ir magnija deficīts. Magnijs ir viena no organismam svarīgākajām
vielām – tas rūpējas par sirds, nervu, nieru un muskuļu veselību, piemēram,
stiprina kaulus un regulē vielmaiņu. Kādos gadījumos magniju nepieciešams
uzņemt papildus, kā arī, kāpēc tas jo īpaši nepieciešams pēc garās ziemas,
skaidro farmaceite Zane Melberga.
Kāpēc magnija loma organismā ir tik svarīga?
Magnijs ir ceturtā visvairāk sastopamā minerālviela cilvēka
organismā un tas ir otrs biežākais šūnu iekšienē esošais elements pēc kālija.
Magnijam ir svarīga loma gan normālā šūnu funkcionēšanā un dalīšanās procesā,
gan arī enerģētiskajā vielmaiņā, jo magnijs piedalās adenozīntrifosfāta
fosforilācijas procesos. Vienkārši sakot – tās ir ķīmiskas reakcijas, kas
nodrošina organismu ar enerģiju, kā arī dažādu bioloģiski aktīvu vielu darbības
nodrošināšanā.
Aptuveni puse no kopējā magnija daudzuma atrodas kaulos,
līdz pat vienai ceturtdaļai – muskuļos, bet gandrīz viss pārējais magnija
daudzums ir lokalizēts citu ķermeņa šūnu iekšienē. Līdz ar to tam ir liela
nozīme normālā nervu un muskuļu funkcionēšanā, sirds ritma uzturēšanā,
imunitātes veicināšanā, kā arī kaulu un zobu attīstībā un stipruma
nodrošināšanā. Ārpus šūnām esošais magnijs rūpējas galvenokārt par nervu un
muskuļu darbību.
Covid-19 ierobežojumu laikā ievērojami palielinājies stresa
līmenis gan darbā, gan mājās, tādēļ šajā laikā jo īpaši nepieciešams piedomāt,
vai organismam nav magnija trūkums. Magnijs nomierina nervu sistēmu un ietekmē
sāpju regulāciju, jo bloķē šūnas receptoros jonu kanālus, pa kuriem šūnā
ieplūst pārlieku daudz kalcija jonu, kas padara to jutīgāku vai pat izraisa
šūnas bojāeju. Rezultātā, ja magnija trūkst – organisms kļūst stresa
uzņēmīgāks.
Kas liecina par magnija deficītu?
Magnija deficīts ir diezgan grūti konstatējams, to visbiežāk
var pamanīt pēc simptomiem, nevis pēc iz-meklējumu rezultātiem, jo magnija
organismā ir ļoti maz un tas atrodas šūnās, tāpēc, lai iegūtu analīzes, ir
jāpaņem eritrocīti, jāsaskalda un jānosaka, cik tur ir magnija. Viena no
pirmajām pazīmēm, kas norāda uz šīs svarīgās minerālvielas trūkumu, ir muskuļu
sasprindzinājums, krampji un spazmas. Tāpat ilgstoša ne-labuma sajūta,
galvassāpes vai pat migrēna, nepārtraukts nogurums, iekšējs nemiers, ilgstoši
slikts gara-stāvoklis un miega traucējumi var liecināt par šīs minerālvielas
nepietiekamību organismā.
Magnija deficīts spēj izraisīt spēcīgus reiboņus un
līdzsvara izjūtas traucējumus. Parasti sajūtas ir ilglaicīgas un pakāpeniski
kļūst izteiktākas. Viens no brīdinājuma signāliem, kas liecina par to, ka
traucēta nervu un muskuļu darbība, ir tirpoņa un nejutīgums kādā no ķermeņa
daļām.
Magnija sabiedrotais – B vitamīns
Aptiekās nopērkams magnijs, kas bieži vien ir kopā ar
vitamīnu B6, jo arī tas labvēlīgi ietekmē nervu sistēmas darbību. Taču, lai tā
normāli funkcionētu, tikpat vajadzīgs ir vitamīns B1 un arī B12, kuru parasti
saista tikai ar tā ieguldījumu asins šūnu veidošanā. Vitamīni B1 un B6
nodrošina impulsu pārvadi, tāpēc tos nozīmē, ja ir kādi pārvades sistēmas
traucējumi. Piemēram, cilvēkiem, kam ir cukura diabēts, traucē tirpšana
pirkstos.
Cik daudz magnija nepieciešams uzņemt?
Nepieciešamība pēc magnija katram cilvēkam ir atšķirīga.
Jāpiebilst, ka organisma tieksme pēc magnija ir īpaši paaugstināta stresa
periodos, intensīvu sportisko aktivitāšu laikā, strādājot fizisku darbu, ja ir
sirds aritmija, cukura diabēts, sievietēm grūtniecības un bērna zīdīšanas
periodā, vecāka gadagājuma cilvēkiem. Magniju ieteicams uzņemt arī bērniem –
tas nepieciešams viņu fiziskajai, garīgajai un emocionālajai veselībai.
Magniju daļēji iespējams uzņemt arī ar uzturu. Tas atrodams
pilngraudu maizē un pilngraudu putrās – it īpaši auzu, prosas, griķu, brūno
rīsu un kviešu. Tāpat arī visos zaļajos augos un dārzeņos – lapu salā-tos,
spinātos, kāpostos, kartupeļos, pākšaugos, riekstos un sēklās, zivīs un gaļā,
žāvētos augļos, banānos, avokado, kā arī piena produktos. Farmaceite norāda, ka
magnija uzsūkšanos kavē liels tauku daudzums uzturā, tāpat arī produkti, kas
satur daudz kalcija, fosfora un olbaltumvielu, kā arī alkohols.
Pasaules veselības organizācijas rekomendējamā pieļaujamā
magnija diennakts deva ir 300 mg diennaktī. Aptiekās magnijs ir pieejams gan
tablešu formā, gan pulveru veidā. Pulveri ir mutē berami un arī tādi, kas
jāatšķaida ar ūdeni. Magnijs nopērkams arī šķidrā veidā ampulās – tad tas
jālieto, sajaucot ar sulu. Šo magniju vieglāk iedot maziem bērniem, bet par to
iepriekš konsultējoties ar ārstu. Visātrāk organismā uzsūcas pulverveida un
šķidrā formā esošais magnijs. Pirms magnija lietošanas ieteicams konsultēties
ar farmaceitu, lai piemeklētu atbilstošu devu atkarībā no konkrētajām sūdzībām.
Savukārt, ja ikdienā tiks lietota pārāk liela magnija deva – tas var izraisīt
caureju, vemšanu un sāpes vēderā.
Farmaceite atgādina, ka jebkuri uztura bagātinātāji, gan
vitamīnu kompleksi, gan magnijs, jālieto vismaz dažus mēnešus. No viena
iepakojuma rezultāts nebūs tik izteikts, jo magnijam ir jāuzkrājas organismā,
lai efekts būtu paliekošs un ilgstošs.
