Pārspīlēta vainas
apziņa un tās radītais posts
Pandēmija ir
saasinājusi garīgās veselības problēmas, un arvien biežāk cilvēki vēršas pēc
palīdzības pie speciālistiem. Laikā, kad neierastos apstākļos jāpārvar privātas
un profesionālas grūtības, vairums saskaras ar vainas izjūtu. Tā var būt
motivējoša, tomēr vairumā gadījumu var būt apgrūtinoša un pat postoša. Farmaceite
Ivanda Krastiņa un klīniskā psiholoģe Zane Avotiņa skaidro, kā rodas vainas
izjūta un kādas sekas tā atstāj uz cilvēka veselību.
Vainas apziņa ir dabīga un subjektīva izjūta, un tai ir arī
sociāli nozīmīga loma. Tā nodrošina svarīgas starppersonu funkcijas, piemēram,
ļauj risināt grūtības svarīgās attiecībās, atturot no darbībām, kas varētu tās
sabojāt. Taču pārmērīga vainas apziņa var nevajadzīgi apgrūtināt un radīt
postošas sekas, tajā skaitā atstāt ietekmi uz veselību.
“Cilvēkam ir tendence pārspīlēt. Ja 24 stundu laikā jāizdara
teju neiespējamais, var rasties uzmācīgas domas, ka ir kas tāds, ko nav pagūts
izdarīt, piemēram, nokārtot darba lietas, pavadīt laiku ar bērniem, apdarīt
mājas darbus, sazināties ar vecākiem, veltīt laiku sev u.tml. Šādā gadījumā
jāpārvērtē, vai prasības pret sevi nav bijušas par augstu. Stresu nereti pavada
vainas izjūta, kas ilgtermiņā var izraisīt miega traucējumus vai radīt
atkarību, piemēram, no alkohola vai saldumiem,” saka farmaceite Ivanda
Krastiņa. “Aicinātu paskatīties uz problēmu racionāli un apzināties, ka,
izprotot savas emocijas, iespējams rast atbilstošus risinājumus.”
“Tāpat kā kauns vai lepnums, vainas izjūta visbiežāk
saistīta ar domām par sevi. Cilvēks var justies vainīgs dažādu iemeslu dēļ, un
dažreiz tie ir pamatoti, jo tas mūs pasargā no bezatbildības, taču citkārt nē.
Vainas izjūta var rasties par kaut ko, ko esi vai neesi izdarījis. Tā var
veidoties no tā, ko tu domā, ka šķietami vai reāli esi vai neesi paveicis, lai
kādam palīdzētu. Cilvēks vainu var just, ja viņam veicas labāk par citiem,”
stāsta Z. Avotiņa.
Atbilstoša vainas
izjūta palīdz saglabāt attiecības un izvairīties no kaitējuma nodarīšanas
citiem. Ņemot vērā to, ka vainas izjūta rada diskomfortu, tā var dot spēcīgu
motivāciju atvainoties, labot vai kompensēt nepareizību un izturēties
atbildīgi. Pētījumi liecina, ka vainas apziņa var būt saistīta ar empātiju, kā
arī uzticamību. Vainas izjūta liecina, ka cilvēka sirdsapziņa un kognitīvās
spējas darbojas pareizi, lai atturētu no atkārtotu kļūdu pieļaušanas. Tā dod
iespēju mācīties un mainīt savu uzvedību nākotnē.
Neatbilstošas vainas
izjūtas rezultātā cilvēks kļūdaini uzņemas atbildību par situāciju vai
pārvērtē ciešanu iemeslu. Šāda vainas izjūta var būt ļoti postoša, ja tai
nepievērš pietiekamu uzmanību un to nerisina. Pārmērīga un neatbilstoša vainas
izjūta var būt saistīta ar dažādām garīgās veselības traucējumiem, piemēram
trauksmes sajūtu, depresiju, obsesīvi kompulsīvajiem traucējumiem vai
disforiju, t.i., nepārtrauktu neapmierinātības izjūtu. Tā bieži sastopama
cilvēkiem ar traumatisku pieredzi vai neatbilstošu audzināšanu bērnībā.
Kādas sekas atstāj
neatbilstoša vainas izjūta?
Pārmērīga un situācijai neatbilstoša vainas izjūta rada
daudz ciešanu, un cilvēks sevi uztver par nastu sev un sev tuviem cilvēkiem. Tā
var ietekmēt cilvēka spējas koncentrēties, darba produktivitāti, pazemina
garastāvokli, palielina stresa līmeni, pasliktina miega kvalitāti, ietekmē
cilvēka uzvedību veidā, kas pasliktina attiecības ar apkārtējiem un paaugstina
neapmierinātību ar sevi. Pārmērīga un neatbilstoša vainas izjūta cilvēku var
ieraut arī atkarību apburtajā lokā, piemēram, vēlme remdēt savus pārdzīvojumus,
lietojot alkoholu, var tikai veicināt pašpārmetumus un vainas izjūtu par
neveselīgu problēmas risināšanas stratēģiju.
Kā mazināt
neatbilstošu vainas izjūtu?
- Mēģini apzināties savas emocijas un fokusēties uz esošo
mirkli. Nosauc savas emocijas vai uzraksti, kā jūties – tas var palīdzēt
paraudzīties uz sevi adekvātāk. - Dari tās lietas, kas tev patīk un palīdz relaksēties,
piemēram, lasi grāmatu, klausies mūziku, veic kādus vingrinājumus vai
pastaigājies. - Esi proaktīvs – ja apzinies, ka vainas izjūtai ir objektīvs
iemesls, tad rīkojies. Mācies no savām kļūdām, labo tās un dodies tālāk. - Centies samazināt pašpārmetumus par pagātnes kļūdām, tas
nedod nekādu labumu, īpaši tev pašam. - Atceries, ka perfekcionisms neeksistē: perfektu risinājumu
meklējumi var iedzīt garīgā strupceļā. Tā vietā mācies pieņemt konkrētajos
apstākļos “labāko” risinājumu un, cik tas iespējams, soli pa soli virzies uz tā
sasniegšanu. - Atgādini sev, ka nav viena maģiska risinājuma, kas ļaus
atbrīvoties no vainas izjūtas. Ja vainas izjūta ir pamatota, daudz veselīgāk ir
to apzināties, lai nākotnē risinātu grūtības, kas var rasties gan attiecībās ar
citiem, gan pašam ar sevi.
“Gadījumos, kad vainas izjūtai nav objektīva izskaidrojuma
un tā pārmērīgi kaitē dzīves kvalitātei, ir vērts apsvērt iespēju vērsties pie
psihologa vai psihoterapeita, lai no tās atbrīvotos vai vismaz to mazinātu, lai
vainas izjūta vairāk atbilstu patiesajai situācijai,” saka psiholoģe.
