Lai mudinātu
sabiedrību aizdomāties par videi draudzīgu saimniekošanu laukos, Latvijas
Ornitoloģijas biedrība par 2021. gada putnu izvēlējusies lauku putnu sugu –
laukirbi (Perdix perdix).
“Laukirbe ir viena no tām putnu sugām, par kuras populācijas
stāvokli un tā pārmaiņām zinām ļoti maz. Sugai ir ļoti slēpts dzīvesveids,
tādēļ tās klātbūtni ne vienmēr izdodas konstatēt vietās, kur tā sastopama.
Pēdējās desmitgadēs lauksaimniecība ir ievērojami mainījusies. Kolhozu laiks,
kad lielos apmēros tika lietota agroķīmija, laukirbei bija ļoti nelabvēlīgs,
bet populācija sāka atgūties deviņdesmitajos gados, kad lauksaimniecības
intensitāte krasi samazinājās. Šobrīd lauksaimniecība atkal kļūst intensīvāka,
bet trūkst skaitlisku datu par to, kā tas atsaucas uz laukirbi. Neskatoties uz
to, tomēr ir zināms, ka kopš iepriekšējā Latvijas ligzdojošo putnu atlanta,
sagatavota šī gadsimta sākumā, laukirbes izplatība ir turpinājusi
samazināties,” stāsta ornitologs Ainārs Auniņš, kas ir arī Latvijas
Universitātes Bioloģijas fakultātes asociētais profesors. Citur Eiropā
laukirbju skaita samazināšanos izraisa ne vien lauksaimniecības intensitātes
pieaugums un dažādu augu aizsardzības līdzekļu lietojums, bet arī ainavas
dažādības samazināšanās lauku ainavā, īpaši drošai izligzdošanai piemērotu
neapstrādāto zemes platību, tostarp grāvmalu, ceļmalu, zāles joslu starp
laukiem samazināšanās.
Laukirbe ir rūsgani brūni raibs, drukns baloža lieluma putns
ar samērā īsām, spēcīgām kājām un īsu asti. Laukirbes kā lauku putni sastopamas
laukmalās, grāvmalās, mežmalās, krūmājos, pļavās, ganībās, labības laukos,
ziemā arī apdzīvotu vietu tuvumā. Lido nelabprāt, bēg skrienot, bet iztraucēta
var pacelties spārnos un uzspurgt gaisā ar troksni. Peras sausās smiltīs.
Laukirbes “ēdienkartē” ir gan augu valsts, gan dzīvnieku valsts barība, tostarp
kukaiņi, bezmugurkaulnieki, sēklas, graudi, asni, pumpuri, lapas, ogas, augļi.
Līdzīgi citiem vistveidīgajiem, arī laukirbe mēdz uzlasīt akmentiņus, lai guzā
tie palīdzētu sasmalcināt barību. Laukirbe ir izteikta nometniece, kas paliek
ziemot Latvijā. Laukirbes veido monogāmus pārus.
Kā norāda Latvijas Ornitoloģijas biedrības ornitologs Agnis
Bušs, tā kā laukirbe ir samērā grūti konstatējama slēptā dzīvesveida dēļ, esošā
situācija ir vien nojaušama, tāpēc jo īpaši svarīga ir šīs sugas novērojumu
ziņošana. Tas palīdzēs pētniekiem apzināt sugas populācijas situāciju Latvijā.
Par saviem laukirbes novērojumiem ikviens aicināts ziņot portālā vai mobilajā
lietotnē Dabasdati.lv.
Gada putna akciju Latvijas Ornitoloģijas biedrība rīko jau
26. reizi. Iepriekš par gada putniem izvēlēti: grieze (1996), vakarlēpis
(1997), zaļā vārna (1998), mazais ērglis (1999), ķīvīte (2000), ūpis (2001),
lielais ķīris (2002), rubenis (2003), baltais stārķis (2004), ziemeļu gulbis
(2005), lauka piekūns (2006), melnā dzilna (2007), melnais stārķis (2008),
jūraskrauklis (2009), mednis (2010), meža pūce (2011), jūras ērglis (2012),
kākaulis (2013), pupuķis (2014), dzeltenais tārtiņš (2015), dižraibais dzenis
(2016), dzeltenā cielava (2017), pļavu tilbīte (2018), mežirbe (2019), zivju
dzenītis (2020).
