Olu krāsošana un krāsaino olu kaujas ir viena no daudzu
ģimeņu svarīgākajām Lieldienu tradīcijām, kurai vērts gatavoties laikus,
izplānojot gan nepieciešamo olu daudzumu, gan materiālus to krāsošanai.
Tradicionāli viens no izplatītākajiem dabīgajiem olu krāsošanas līdzekļiem ir
sīpolu mizu novārījums, kas palīdz tikt pie dažādu toņu sarkanīgi brūnām olām.
Taču ledusskapī un dārzeņu plauktā varam atrast vēl ne mazums pārtikas
produktu, kuru mizas, serdes, liekās lapas un citas paliekas ļauj tikt pie
pārsteidzoši krāsainām olām videi draudzīgā veidā.
Pūpolu svētdienas nedēļā vides pakalpojumu uzņēmums “Clean
R” aicina jau laikus sākt gatavošanos Lieldienām un no atkritumu groza pasargāt
ne vien sīpolu mizas, bet arī citronu, apelsīnu, biešu un burkānu mizas,
sarkanā kāposta lapas, ogas un ievārījumus, un virkni citu dabas velšu. Pat ja
produkti ir sabojājušies un ēšanai vairs nav gluži piemēroti, olu krāsošanai
tie teicami derēs. Piedāvājam īso ceļvedi olu krāsošanā un atbildam uz
izplatītākajiem jautājumiem.
Kāpēc olas krāsot ar dabas materiāliem?
Olu krāsošana ar mākslīgajām krāsām var būt ne tikai dārga,
bet arī kaitēt dabai un mūsu veselībai – ne vienmēr varam būt droši par ķīmisko
krāsu sastāvu un to ietekmi uz olu. Tādēļ arvien vairāk cilvēku atgriežas pie
tradīcijām, olu krāsošanai izvēloties dabas labumus. Turklāt šis ir aizraujošs
veids, kā bērni var atklāt jaunu, radošu pielietojumu produktiem, kurus patērē
ikdienā. Krāsošanas laikā viņi izzina dabas velšu brīnumainās spējas, kas mēdz
pārsteigt arī pieaugušos, jo tikai pēc izcelšanas no novārījuma, būs redzams,
kā ir iekrāsojusies olas čaumala.
Kā sagatavot olas krāsošanai?
Pirms Lieldienām būtiski aug pieprasījums pēc olām ar baltu
čaumalu, lai iegūtu intensīvāku krāsojumu, tomēr olu kaujām piemērotākas ir
brūnās olas, jo to čaula ir daudz stiprāka. Turklāt pieredzējuši olu krāsotāji
atzīst – arī parasto brūno olu čaumala var iekrāsoties intensīvos un skaistos
toņos. Zinot, ka Lieldienu laikā pieprasījums pēc baltajām olām palielinās,
nereti tikai krāsas dēļ olu cena mēdz būtiski pieaugt. Pirms maksāt vairāk, der
izvērtēt, vai tiešām vērts to darīt. Savukārt krāsošanas dienā ņem vērā, ka
pirms krāsošanas olas der vismaz stundu iepriekš izņemt no ledusskapja un
paturēt istabas temperatūrā. Tā būtiski mazinās risks, ka to čaumala vārot
saplīsīs.
Kā pasargāt olu čaumalas no plaisāšanas vārīšanas laikā?
Olas jāliek ūdenī, kas ir istabas temperatūrā, un jāvāra uz
lēnas uguns. Lai čaumalas iegūtu košāku un noturīgāku krāsu, ūdenim jāpievieno
nedaudz sāls, etiķis vai kafijas biezumi. Uz litru ūdens jāpievieno vismaz
viena tējkarote sāls, savukārt ar etiķa daudzumu gan nevajag pārspīlēt, jo tas
padara čaumalas trauslākas – rezultātā etiķis palīdzēs tikt pie krāsainākām,
taču kaujās mazāk izturīgām olām.
Olu krāsošanas paņēmieni
Olu krāsošanā izmanto divas dažādas pieejas: auksto un
karsto jeb vārīšanas metodi. Olas, kas krāsotas ar auksto metodi, proti, jau
izvārītu olu iegremdēšanu un turēšanu novārījumā, būs gaišā pasteļkrāsā. Daudz
piesātinātākas krāsas var iegūt, vārot olas krāsvielas novārījumā. Jo ilgāk
olas paturēsi novārījumā, jo spilgtāka un dziļāka būs to krāsa.
Izplatīts paņēmiens ir abas metodes apvienot – sākotnēji
olas vārīt dabas produktu novārījumā, bet pēc novārīšanas tās nevis celt ārā un
gremdēt aukstā, tīrā ūdenī, bet atstāt novārījumā, piemēram, uz nakti līdz pat
Lieldienu rītam. Tā olu krāsas intensitāte būs izteikta, bet Lieldienu rītā olu
celšana ārā no novārījuma sagādās papildu prieku un pārsteigumu visai ģimenei,
jo tikai no rīta atklāsies, kā iepriekšējā vakarā krāsotās olas ir mainījušās.
Krāsvielas no virtuves pārpalikumiem un garšvielu plauktiem
Pirms olu krāsošanas ielūkojies virtuves skapīšos, jo tie
glabā daudz dažādu dabīgo krāsvielu. Novērtē ogu, dārzeņu un garšvielu spilgtās
krāsas un to skaistumu!
Zili-violetos toņos olas nokrāsosies, ja izmantosi
sarkano sīpolu mizu vai sarkano kāpostu novārījumu. Zili violeto toni ļaus
panākt arī novārījums no saldētām mellenēm vai upenēm, vai šo ogu ievārījums.
Ņem vērā, ka veikalā pirktais ievārījums parasti nesniedz tik košu rezultātu kā
pašu vai omes vārītais. Tā kā ap Lieldienu laiku gadās atklāt, ka pērnais
ievārījums ir sabojājies un sapelējis, tā “ziedošana” olu krāsošanai var būt
lielisks veids, kā ievārījumam iedot “jaunu dzīvi” un pielietojumu. Olas vari
krāsot arī sarkanvīnā.
Gaiši zilu krāsu var iegūt, iegremdējot olas violetas
krāsas ziedu, piemēram, lavandas, novārījumā, kam piejauktas 2 tējkarotes
citrona sulas. Novārījumam derēs arī podiņā novītušās lavandas vai grieztie
ziedi, kas savu mūžu vāzē nodzīvojuši.
Rozā krāsas olas iegūsi, ja tās krāsosi biešu
novārījumā vai sulā no marinētām bietēm, avenēs, sarkano vīnogu sulā, aroniju
sulā vai dzērvenēs. Biešu novārījumam lieliski der pāri palikušās mizas,
piemēram, no šonedēļ vārītās biešu zupas.
Dzeltenos toņus piešķirs garšvielas – kurkuma,
safrāns un karijs. Taču lieliska alternatīva ir arī pūpolu zari ar mizu,
burkāni un to mizas, seleriju vai ķimeņu sēklas. Tāpat dzelteno krāsu olām
piešķirs stiprs kumelīšu novārījums vai liepziedu un zaļā tēja. Interesanti, ka
gaiši dzeltenu toni iegūsi no apelsīnu vai citronu mizām.
Oranžo toni olām piešķirs novārījumi no burkāniem,
čili pulvera un paprikas.
Zaļu krāsu iegūsi, vārīšanai un novārījumam
izmantojot persilādi, spinātu lapas, bērzu lapas, piparmētras vai rudzu zelmeni
jeb jaunos rudzu dzinumus, kurus izmanto kā vitamīna piedevu maltītei vai spiež
sulu. Jaunie dīgsti, kas ir pārauguši un vairs nav gluži pievilcīga piedeva
maltītei, arī lieliski derēs novārījumam. Ņem vērā, ka etiķis samazina spinātu
zaļo krāsu, tāpēc, izvēloties olu krāsošanai spinātus, ūdenim etiķi nepievieno!
Sarkano krāsu visbiežāk iegūst no plaši izmantotajām
sīpolu mizām. Sarkanos toņus iegūsi, arī krāsojot ķiršu, dzērveņu un
granātābolu sulā, avenēs, karkadē tējas vai asinszāles novārījumā.
