Katru
rudens sezonu vecākus nomoka viens un tas pats jautājums – kā stiprināt bērna
imunitāti, lai viņi mazāk slimotu? Kas ir tā maģiskā atslēga, kas palīdz
cīnīties pret slimošanu un palīdz nostiprināt imunitāti – vitamīni, rūdīšanās
vai kādi citi brīnumlīdzekļi? Sertificēta pediatre un bērnu neiroloģe ar vairāk
kā 20 gadu pieredzi Vizma Meikšāne, sarunā ar Lauru Grēviņu podkāstā “Pa
kluso”, dalās būtiskos padomos, kā rudens sezonu pavadīt ar mazāk raizēm par
slimošanu.
Viena no
pirmajām un būtiskajām lietām, kuru ir vērtīgi atcerēties, ka mums visiem
pamatā ir divu veidu imunitāte – iedzimtā jeb mūža imunitāte, ar kuru mēs
piedzimstam, un iegūtā imunitāte, ko mēs iegūstam iepazīstot pasauli,
sastopoties ar dažādiem vīrusiem, mikrobiem un baktērijām. Kādam no mums gan iedzimtā,
gan iegūtā imunitāte būs daudz stiprāka, kamēr citam vājāka, rezultātā būs
daudz vieglāk saslimt, tādēļ ir tik ļoti svarīgi stiprināt imunitāti ne tikai
rudens sezonā, bet arī visa gada garumā.
Visvairāk
bērni slimo tieši bērnudārzā, jo šajā laikā viņiem vēl nav nostiprinājusies
iegūtā imunitāte, tādēļ pirmajos bērnudārza gados saslimšanas ir biežāk
sastopamas. Maziem bērniem tās mēdz būt vismaz 12 reizes gadā. Šādu slimošanu biežākais
iemesls ir psihoemocionālie faktori (stress, nogurums,) kuri biežāk sastopami
bērniem līdz trīs gadu vecumam, kamēr viņi vēl neprot pastāvēt paši par sevi un
nav prasmes savas emocijas izstāstīt. Ap četriem gadiem slimošanu biežums
samazinās. Šajā vecumā bērni sasniedz tā saucamo pirmo pusaudža periodu – kļūst
prasmīgāki pastāvēt par sevi un sāk apzināties sevi kā personību, prot paust to
ko vēlas un pat sāk argumentēt. Šo periodu raksturo arī ārējās bērna izmaiņas –
izmainās audu struktūra, bērni it kā izstīdzē, kas rezultējas ar zīdaiņa
apaļumu pazušanu. Tāpat šajā vecumā bērns sāk saprast laika nozīmi, prot pagaidīt.
Jāpiebilst, ka bērnam šajā vecumā sāk parādīties “es” un “mans” izpratne, un
vajadzība pēc pastāvīgas ģimenes klātbūtnes samazinās. Līdz ar ko slimošana
bērnam vairs nav interesanta – interesantāk ir doties uz bērnudārzu, lai
satiktu draugus, tāpēc psihoemocionālo faktoru nozīmīgums mazinās.
“Vecāki var stiprināt
bērna imunitāti cik vien vēlās, taču, kad bērns emocionāli nogurst, tas
novājina iegūto imunitāti un tam sekos saslimšana. Īpaši uzsākot dārziņa gaitas
bērniem līdz 2-3 gadu vecumam nedēļas vidū bērnam vajadzētu kādu dienu
atpūsties mājās, lai viņš spētu atgūties no sev līdz šim nepierastās
psihoemocionālās slodzes un tad arī saslimšanas būs mazāk,” iesaka pediatre
Vizma Meikšāne. “Tomēr sākot mācības skolā, slimošanām būtu ievērojami
jāsamazinās, izņemot nopietnas saslimšanas, gripu un citus agresīvu vīrusu
epidēmiju periodus. Skolas vecuma bērna imūnā sistēma jau ir iepazinusies ar
apkārtējā vidē esošajiem vīrusiem un mikrobiem, arī bērnu apziņai vajadzētu jau
būt sasniegušai tādu līmeni, ka viņi ir spējīgi pastāvēt par sevi, tāpēc ir
gatava doties pasaulē,” turpina ārste.
Bērna
pilnvērtīgai un vispusīgai attīstībai milzīga nozīme ir ģimenei, īpaši pirmos
četros dzīves gados, kamēr bērns sevi kā personību neapzinās un asociē sevi ar
ģimeni. Tikpat nozīmīgs ir uzturs, kas bērniem tiek dots. Tam jābūt
daudzpusīgām, ar bagātu garšu salikumu un sabalansētam. Caur garšām un uzturu
bērns iepazīst pasauli, jo tā ir viena no piecām dabas dotām sajūtām, kuras ir
jāpiedzīvo. Bērna organisms ir ļoti jūtīgs uz uztura izmaiņu, īpaši mazā
vecumā. Pirmās izmaiņas mēs varam vērot uzvedībā, vēlāk arī attīstībā,
komunikācijas un mācību iemaņās.
Bērniem kuriem
ir vājāka imunitāte ir pirmkārt īpaši jāpievērš uzmanība uzturam. Bērnu ietekmē
gan tas, ko viņš ēd, gan arī kādu uzturvielu, vitamīnu vai minerālvielu trūkums.
Viena no šādām ir neaizvietojamās omega-3 taukskābes, kuras organisms pats
nespēj saražot un tās ir jāuzņem papildus caur uzturu. Piesātinātās omega-3
taukskābes ir sastopamas jūras zivīs un veltēs, piemēram tuncī, lasī, sardīnēs,
tāpēc zivju ēdienus ikdienā vajadzētu uzņemt vismaz divas reizes nedēļā. Tomēr
pētījumi un prakse rāda, ka Latvijā iedzīvotāji zivis lieto ļoti reti, līdz ar
to vērtīgās taukskābes netiek uzņemtas pietiekamā daudzumā. Daļu no omega-3
taukskābēm var uzņemt arī ar augu valsts produktiem – pākšaugiem, ķirbjiem,
atsevišķiem dīgstiem, riekstiem un sēklām, īpaši linsēklu eļļu.
Vērtīgi zināt,
ka cilvēka smadzenēs pamatā ir taukaudi, kuriem ir tauku struktūra un 60% no
tiem ir omega-3 taukskābes. Omega-3 taukskābes palīdz vadīt impulsus pa nerviem,
veidojot jaunus impulsus smadzenēs, kas ir nozīmīgi mācību procesā, uzlabojot
kognitīvas funkcijas, saskarsmes un uzvedības funkcijas, radot stabilitātes un
miera izjūtu. Tāpat pietiekams omega-3 taukskābju daudzums var uzlabot runas
attīstību un novērst ar to saistītās problēmas. Savā pieredzē ārste arvien
sastopas ar bērniem, kuriem ir uzvedības traucējumi, agresivitātes un
depresijas gadījumi, tāpēc ir izveidotas vadlīnijas, kas balstītas uz pētījumos
apstiprinātiem pierādījumiem, ka omega-3 taukskābes ir nepieciešams lietot
uzturā regulāri.
Šobrīd laboratorijas
ir iespējams noteikt omega-3 un omega-6 taukskābju attiecību organismā. Šo
taukskābju pareizā attiecībā, omega-3 taukskābēm būtu jābūt vairāk. Pētījumos
ir pierādīts, ka bērniem un pieaugušajiem, kuriem vairāk dominē omega-6
taukskābes ir biežāk novērojamas mentālās veselības un uzvedības problēmas,
agresivitāte un depresija. Palielinot omega-3 taukskābju daudzumu organismā,
šīs tendences izzūd. Tāpat omega-3 ir nozīmīga reproduktīvo orgānu normālai
darbībai, sirds un asinsvadu veselībai, kā arī tām piemīt pretiekaisuma
darbība. Tās ir nozīmīgas ne tikai bērniem, bet arī pieaugušajiem un senioriem.
Pētījumos ir pierādīts, ka tas palīdz novērst demences un Alcheimera slimības
riskus, sirds un asinsvadu saslimšanu epizodes. Omega-3 uzņemšana ir nozīmīga
sievietēm plānojot grūtniecību un arī grūtniecības laikā, jo novērš
priekšlaicīgu dzemdību riskus, kā arī risku bērniņam piedzimt ar samazinātu
svaru. Tāpat tiek veikti pētījumi par pietiekamu omega-3 taukskābju daudzuma
saistību ar augstāku intelekta (IQ) līmeni bērniem, sākot ar 4 gadu vecumu.
Vizma Meikšāne
uzsver nepieciešamību taukskābju uzņemšanā cauru gadu, nevis sezonāli, lai
iegūtu vēlamo efektu. Omega-3 taukskābes var salīdzina ar ēdienu, kas
nepieciešams mūsu ķermenim. Neuzņemot pietiekamā daudzumā omega-3 taukskābes ar
uzturu, organisms pastiprināti tērē visas savas rezerves, iesaistot citas
organisma funkcijas, un nespēj pilnībā efektīvi funkcionēt. Ja ikdienā tiek
ēstas mazāk zivis, tad ir vērts izvērtēt uztura bagātinātāju lietošanu, lai
uzņemtu nepieciešamo taukskābju daudzumu. Mūsdienās ir dažādi uztura
bagātinātāji, kuri ir piemēroti lietošanai zīdaiņiem jau no 4 mēnešu vecuma.
Bērniem ir pieejama zivju eļļa ar dažādām garšām, kā arī īpašās želejas
zivtiņās, kuras tiem ļoti garšo.
Uzsākot skolas
gaitas ir vērts atcerēties, ka veselam bērnam gan fiziskajai, gan
psihoemocionālajai un garīgajai pasaulei būtu jābūt harmoniskai. Ir jāprot
ieklausīties bērnā, vērot izmaiņas un laicīgi novērst faktorus, kas traucē
bērna pilnvērtīgai attīstībai un iesaistei skolas vai bērnudārza dzīvē.
