Ik gadu 3. martā tiek
atzīmēta “Dzirdes diena”, kad tiek aktīvāk runāts par dzirdes problēmām,
dzirdes veselības saglabāšanu un profilaksi. Taču, vai zinām, kā attālinātais
darbs un mūsu ikdienas ieradumi var ietekmēt dzirdes veselību? Vai apzināmies,
ka akūtu dzirdes problēmu gadījumā pie ārsta ir jādodas nekavējoties? Ko varam
darīt dzirdes veselības profilaksei ik dienas? Stāsta LOR klīnikas un Bērnu
klīniskā universitātes slimnīcas otolaringologs Askolds Akers un farmaceite
Zanda Ozoliņa.
Kamēr par attālinātā darba ietekmi uz redzi, muskuļu
saspringumu un muguras veselību dzirdam daudz un varam viegli nojaust to arī
paši, tad par dzirdes veselību šajā saistībā tiek runāts retāk. Taču, kā
skaidro otolaringologs Askolds Akers, ar nepareiziem ieradumiem un vieglprātīgu
attieksmi pret dzirdes veselību varam iedzīvoties dažādās ausu un dzirdes
problēmās. Un otrādi – saudzīgi izturoties pret dzirdi, varam to ilgāk saglabāt
labu.
Attālinātais darbs un
dzirdes veselība
Troksnis ir viens no pamata cēloņiem iegūtām dzirdes
problēmām. Attālinātā darba laikā par šī kaitīgā trokšņa iemeslu var kļūt bieža
austiņu lietošana un pārmērīgs skaļums tajās. Ja vairāki cilvēki cenšas strādāt
un mācīties vienās mājās, var būt grūti iztikt bez austiņu lietošanas, tādēļ
jācenšas mazināt to negatīvo ietekmi. Šim nolūkam labāk izvēlēties tādas
austiņas, kas ir uzliekamas virsū ausīm – tās mazāk iespaido dzirdi, nevis
mazās austiņas, kas liekamas ausī iekšā. Tāpat jāizvēlas pēc iespējas klusāks
skaļums un jālieto austiņas pēc iespējas īsāku laiku.
Vēl viens būtisks faktors, runājot par dzirdi, ir sēdošs
darbs. Sēžot, piemēram, pie datora, tiek nepareizi noslogota kakla un plecu
daļa, līdz ar to ar laiku var veidoties dažāda veida problēmas kakla
skriemeļos, kas var ietekmēt asins apgādi galvai un arī asīm. Tādēļ auss ir kā
spogulis, kas parāda, ja kaut kas iekšēji nav labi, un viens no iemesliem
troksnim ausīs var būt nepareiza sēdēšanas un darba poza, stāsta ārsts.
Ko darīt profilaksei?
Ja cilvēks visu dienu no deviņiem rītā līdz pieciem vakarā
sēž nepareizā pozā, jau 30 gados var sākties pamanāmas dzirdes problēmas. Šis
faktors ir ļoti aktuāls mājsēdes laikā, jo daudziem, kas saskārušies ar
attālināto darbu, mājās nav pareizi iekārtota darba vieta, tādējādi visu darba
laiku ķermenis atrodas neergonomiskā pozīcijā. Tātad ir jāsāk ar pareizu darba
vietas iekārtošanu, kā arī pēc iespējas ik pa laikam jāveic vingrinājumi, kas
palīdz atvieglot muskuļu spriedzi. Vislabāk šādu nelielu vingrošanu būtu veikt
ik pēc 45 minūtēm vai stundas. Īpaši aktuāli te būs vingrinājumi kakla un plecu
zonai, kas noņems spriedzi un palīdzēs atslogot muskuļus. Tašu, ja jūtat, ka šī
problēma ir nopietnāka un vingrošana nelīdz, ir jādodas pie fizioterapeita, lai
to risinātu, iesaka A. Akers.
Dzirdes izmaiņas, kas
nāk ar vecumu
Vairums zina, ka ar vecumu parasti dzirde pamazām
pasliktinās. Ar vecumu saistītās dzirdes izmaiņas notiek asinsvadu sklerotisku
izmaiņu dēļ. Asinsvadi vairs nav tik elastīgi, līdz ar to samazinās asins
piegāde kādam orgānam – šajā gadījumā tā ir iekšējā auss. Ja asinis pietiekami
nepienāk, visas šūnas netiek pietiekami nodrošinātas ar skābekli un tās kļūs
neaktīvākas, noveco – tās vairs nestrādā kā vajag. Parasti šādas izmaiņas
parādās ap 60 gadu vecumu, tuvojoties pensijas vecumam. Taču vienlaikus tas ir
ļoti atkarīgs no darba apstākļiem un vides, kādā cilvēks pavadījis ikdienu mūža
laikā. Strādājot kādā trokšņainākā vidē, piemēram, tipogrāfijā, rūpnīcās,
metālapstrādes cehos un citās vietās ar paaugstinātu troksni, tas būtiski
ietekmē cilvēka dzirdi. Tādēļ trokšņainos darba apstākļos noteikti ir jālieto
austiņas. To pieprasa arī darba drošība.
Dzirdes problēmas var radīt arī skaļu koncertu apmeklēšana,
īpaši atrodoties priekšējās rindās, tuvumā skaņas avotiem. Diemžēl ir bijuši
pacienti, kas pēc koncerta apmeklējuma paliek ar samazinātu dzirdi tieši
trokšņa dēļ, stāsta A. Akers. Tādēļ, apmeklējot īpaši skaļus pasākumus,
nevajadzētu būt bezatbildīgiem un jādomā par dzirdes aizsardzību.
Akūtā gadījumā –
nekavējoties pie ārsta!
Ārsts uzsver – jebkādu akūtu dzirdes problēmu gadījumā ir
nekavējoties jādodas pie ārsta! Piemēram, var būt situācija, kad dzirde
pasliktinās vai parādās kādas izmaiņas pēc skaļa koncerta apmeklējuma, kāda
negadījuma (tuvumā noticis kāds blīkšķis, sprādziens), kritieniem sportojot,
piemēram, vasarā izteiktāk tas ir ar ūdens sporta veidiem, vai notikusi kāda
cita trauma. Reizēm cilvēks domā, ka jānogaida – var būt dzirdes traucējums pēc
kāda laika pāries. Taču tā noteikti nedrīkst darīt! Akūtu dzirdes problēmu
gadījumā laiks ir ļoti svarīgs! Ja bojājums ir novēršams, tad iespējas mazināt
negatīvo nodarījumu parasti ir pirmajās 48 stundās, bet labāk vērsties pie
ārsta pēc iespējas ātrāk. Tad tiek veikta speciāla terapija, reizēm dienas
stacionārā, lai mēģinātu akūti labot radušos dzirdes bojājumus. Ja pacients
šādā situācijā pie ārsta atnāk dažas nedēļas vai mēnesi vēlāk, visticamāk,
ārsts vairs nevarēs līdzēt.
Akūta dzirdes pasliktināšanās var notikt arī pie akūta vai
hroniska vidusauss iekaisuma. Akūtam vidusauss iekaisumam ir raksturīga paaugstināta
ķermeņa temperatūra, sāpes un dzirdes pasliktināšanās. Taču, iekaisumam
pārejot, dzirdei ir jāatgriežas normā. Savukārt hroniska vidusauss iekaisuma
gadījumā, ņemot vērā, kāda tieši ir problēma, ir iespējama arī operācijas – ne
vien, lai novērstu hronisko iekaisumu, bet arī, lai uzlabotu dzirdi.
Nē – vates kociņiem!
A. Akers stingri uzsver – pacients pats nedrīkst sev tīrīt
ausis! Kad pacients atnāk pie ārsta, ārstam ir mikroskops un āķi vai sūknis,
lai varētu redzēt, kas notiek auss ejā un to iztīrītu. Savukārt, ja pacients
pats cenšas to darīt ar vates kociņu, pirmkārt, viņš neredz, kas notiek, un var
saskrāpēt auss eju. Tajā ir ļoti plāna āda, un tās ievainojums var izraisīt
ārējās auss ejas iekaisumu. Turklāt notiekot kādai negaidītai, asai kustībai,
var traumēt bungplēvīti, kas ir daudz nopietnāk. Visbiežāk šādas traumas notiek
bērniem, vecākiem brāļiem vai māsām mēģinot jaunākajiem tīrīt ausis. Vecākiem
noteikti ir jāizrunā ar bērniem, ka šādi rīkoties nedrīkst.
Otrkārt, izmantojot vates kociņus, auss sērs tiek iestumts
ausī iekšā. Šādā veidā fiziski nav iespējams iztīrīt sēru ārā no auss! Turklāt
pēc tam, iespējams, būs jāvēršas pie speciālista, lai novērstu radīto
kaitējumu. Tādēļ paši tīrīt mēs varam vien auss ārpusi, tālāk ir sarkanā līnija,
saka ārsts.
Tāpat jāņem vērā, ka sērs izsargā ausi pret mikrobiem,
sēnītēm, kā arī mehāniski pasargā auss eju. Sēru izdala speciāli dziedzeri, kas
atrodas auss ejā. Kamēr tas notiek normālā daudzumā, problēmas nerodas. Taču,
ja sērs izdalās pastiprināti, sāk veidoties tā saucamie sēra korķi. Tie arī var
radīt dzirdes pasliktināšanās un, lai no tiem atbrīvotos, ir jādodas pie LORa.
Sērs tiek izgrūsts ārā no auss, kustinot žokļa locītavu –
runājot un rijot. Tad to var viegli iztīrīt no auss ārējās daļas. Taču auss
sēra izdalīšanās katram ir individuāla – dažiem sērs izdalās vairāk, citiem
mazāk, dažiem sēra korķi regulāri sagādā problēmas, bet citiem korķu nav
vispār. Ja pacientam traucē ausu sērs, aptiekās ir pieejami sēru šķīdinoši
pilieni. Šeit jāatceras, ka jebkuri ausu pilieni jālieto silti – ķermeņa
temperatūrā, nevis istabas temperatūrā! Tos pirms pilināšanas var sasildīt
plaukstā vai zem ūdens krāna, skaidro A. Akers.
Farmaceita padoms
Farmaceite Zanda Ozoliņa stāsta – aptiekā ik pa laikam
vēršas pacienti ar dzirdes problēmām. Kā
vienu no iemesliem var minēt sēra korķu izveidošanos – par tiem jautā diezgan
bieži. Retāk tiek minēti citi dzirdes pasliktināšanās iemesli. Biežāk
jautājumus izraisa lokāli lietojamo medicīnisko ierīču pareiza lietošana.
Ikdienas dzirdes veselības profilaksei farmaceite iesaka
ievērot skaņas skaļumа robežas, piemēram, neklausīties mūziku virs 85 dB.
Savukārt, ja darbs ir saistīts ar troksni, regulāri apmeklēt speciālistu un
pārbaudīt savu dzirdi. Kā arī ausu higiēnai neizmantot vates kociņus, jo ar
tiem auss tiek mehāniski bojāta. Tāpat dzirdi ietekmē perifēro asinsriti
sašaurinošo aktīvo vielu (nikotīns, pseidoefedrīns, antihistamīni) lietošana
ikdienā.
Ikdienā lietojot vitamīnus un minerālvielas, dažkārt īsti
nenojaušam, ko tie veic mūsu organismā. Dzirdes veselībai ļoti svarīgs ir
magnijs, kas palīdz novērst dažādus ausu bojājumus. Tāpat svarīgs ir jods, kas
palīdz apkopot skaņu. Savukārt cinks aizsargā no vīrusiem un baktērijām.
Folijskābe palīdz cīnīties ar brīvajiem radikāļiem, bet D vitamīns nodrošina
vidusauss kaulu stiprību. Tāpat A, E u C
vitamīns nodrošina spēcīgu antioksidantu darbību un palīdz mazināt dzirdes
pasliktināšanās risku.
