Trombs jeb asins šūnu veidots receklis asinsvados – vēnās
vai artērijās – var radīt dažādas būtiskas veselības komplikācijas. Tas
visbiežāk veidojas gados vecākiem cilvēkiem, tomēr pastāv vairāki riska
faktori, kas veicina trombu veidošanos jebkurā vecumā. Farmaceite Ivanda
Krastiņa un “Veselības centra 4” kardioloģe Anna Labuce skaidro, kā rodas
trombi un kā rīkoties, lai izvairītos no trombu veidošanās riska.
Trombs ir asins receklis, kas veidojas, salīpot kopā
trombocītiem un citām asins šūnām. Ja bijusi trauma un plīsis asinsvadiņš,
trombocīti salīp viens ar otru, veidojot trombu un aizsprostojot bojājuma
vietu, lai apstādinātu asiņošanu. “Nosacīti viss ir kārtībā, kamēr trombs stāv
uz vietas, kaut gan arī lokāla tromboze rada asins atteces traucējumus.
Nopietnākas problēmas rodas brīdī, kad trombs atraujas, aizceļo prom un izveido
nosprostojumu, piemēram, plaušu vai smadzeņu asinsvados. Šādos gadījumos sekas
var būt letālas,” stāsta I. Krastiņa. “Trombi var veidoties jebkurā vecumā, ja
tiek veikta operācija vai noticis negadījums, kā rezultātā ir lūzumi vai citi
nopietni savainojumi. Dažādu faktoru ietekmē risks palielinās līdz ar vecumu,
tomēr profilakse var būtiski mazināt nosprostojumu rašanās riskus.”
Ņemot vērā potenciālo trombu iespējamo komplikāciju
bīstamību (miokarda infarkta, insulta, plaušu artērijas trombembolijas),
aizdomas par trombu veidošanos nedrīkst ignorēt. “Ja radušās aizdomas par
trombu, pēc iespējas ātrāk jāvēršas pēc medicīniskās palīdzības,” uzsver Dr. A.
Labuce. “Simptomi atkarīgi no vietas, kur radies nosprostojums – pastāv venozās
un arteriālās trombozes. Piemēram, kāju dziļo vēnu trombozes gadījumā kāja
piepampst pakāpeniski, tūska būs novērojama tikai tajā kājā, kurā ir
izveidojusies tromboze. Arteriālās trombozes laikā raksturīgas pēkšņas sāpes,
āda kļūst vēsa un bāla.”
Kādi ir trombu radītie simptomi?
- Vienas kājas piepampšana, asimetriska tūska, apsārtums vai
sāpes kājā, zilgani pēdas pirksti var liecināt, ka radusies kāju vēnu tromboze. - Pēkšņs elpas trūkums, samaņas zudums, sirdsklauves vai sāpes
krūtīs var būt indikācija, ka trombi izkustējušies no kājām un tikuši līdz
plaušu artērijām, radot plaušu artēriju trombemboliju, kas var apdraudēt
dzīvību. - Sāpes aiz krūškaula ar izstarojumu uz kreiso plecu, roku,
žokli vai kaklu var liecināt par akūtu miokarda infarktu, kura pamatā ir sirds
vainagartēriju nosprostošanās. - Pēkšņa sejas un ķermeņa asimetrija (paralizēta viena puse)
var liecināt, ka trombs nonācis galvas smadzeņu artērijās.
Trombu veidošanās riska faktori var summēties
Augsta riska faktori: iekšēji un ārēji lūzumi, smagas
operācijas, tostarp gūžu vai ceļu operācijas, ķeizargrieziena operācija,
mugurkaula traumas, sirds un asinsvadu slimības, piemēram, sirds mazspēja,
mirdzaritmija, miokarda infarkts. Augsts risks ir arī gulošiem pacientiem,
kuriem ir ierobežotas kustības.
Vidēja riska faktori: audzēji, varikozu vēnu saslimšanas,
ķirurģiskas manipulācijas, infekcijas, pneimonijas, urīnceļu infekcijas,
hormonālā kontracepcija un hormonu aizstājterapija ap menopauzes vecumu,
neveselīgi ieradumi: smēķēšana un alkohola lietošana.
Zema riska faktori: cukura diabēts, liekais svars un
aptaukošanās, ilgstoši sēdošs darbs un sēdēšana ceļojot. Zema riska faktors ir
arī grūtniecība – tuvojoties dzemdībām, ķermenis ražo vairāk trombocītu, lai
sieviete dzemdībās nenoasiņotu, taču, ja grūtniecei ir paplašinātas vēnas,
trombu veidošanās risks ir daudz augstāks.
Ja summējas vairāki zema riska faktori, tie kopā var radīt
augstu trombu veidošanās risku. Piemēram, ja sieviete ar lieko svaru lieto
hormonālās kontracepcijas tabletes, smēķē un strādā ilgas darba stundas sēdus,
tad trombozes risks ievērojami palielinās. Pandēmijas laikā mazāk izplatīta,
taču bīstama situācija ir ilgstoši pārlidojumi, kuru laikā tiek lietots
alkohols.
Ko darīt, lai mazinātu riskus?
- Ievērot aktīvu dzīvesveidu. Staigājot un kustoties, tiek
vairāk nodarbināti kāju muskuļi, kas strādājot masē vēnas, tādējādi veidojot
labāku asins atplūdi no tām. - Atmest smēķēšanu, kā arī samazināt alkohola patēriņu.
Alkohols dehidratē organismu, tas nozīmē – jo biezākas asinis, jo lielāks risks,
ka izveidosies trombi. - Dzert daudz ūdens (1.5–2 litrus dienā). Ūdens patēriņš it
sevišķi svarīgs ir vasarā, kad cilvēks nejūtot zaudē vairāk šķidruma. Ūdens
palielina asins tilpumu un uzlabo asins cirkulāciju. - Izvairīties no ilgstošas sēdēšanas. Strādājot birojā, vēlams
regulāri piecelties un izkustēties. Ja paredzēti ilgi pārbraucieni, ik pēc 2–4
stundām ieteicams izkāpt un izlocīt kājas. - Ārstēt sirds-asinsvadu slimības, nieru problēmas, cukura
diabētu un citas hroniskas saslimšanas ārsta uzraudzībā. Nevienu no hroniskām
slimībām nevar atstāt pašplūsmā. - Grūtniecēm un cilvēkiem ar noslieci uz trombu veidošanos
ieteicams valkāt vēnu kompresijas zeķes. Pieejamas terapeitiskās (stingrākas)
un profilaktiskās (vaļīgākas) zeķes. - Ja gadījušās traumas, tad ārsti nozīmē atsevišķas zāles un
iesaka lietot asins šķidrinātājus, kas pasargā no trombiem.
“Salīdzinoši bieži novēroju trombu radītas komplikācijas,
tamdēļ aicinu neatstāt novārtā hroniskas slimības un laikus vērsties pie ārsta,
lai piemērotu atbilstošu terapiju,” saka kardioloģe. Trombozes risku
mazināšanai nekādā gadījumā nedrīkst pašrocīgi lietot medikamentus – zāļu
izvēle jāatstāj ārsta kompetencē.
