Rudens un ziemas mēnešos 51% Latvijas iedzīvotāju vienmēr
lieto galvassegas, 31% tās izmanto dažreiz, bet vēl 5% tikai ļoti aukstās un
vējainās dienās, noskaidrots iedzīvotāju aptaujā. 13% respondentu atbildējuši,
ka šajos gadalaikos galvassegu parasti nelieto. Neiroloģe Dace Bērziņa un farmaceits Vadims Brižaņs stāsta, kāpēc galvu un kaklu no aukstuma sargāt, kā šalle
pasargā sprandu, balseni un limfmezglus.
Galvassegas lietošanā aukstajā laikā vīrieši ir pat
apzinīgāki nekā sievietes, un atbildi, ka galvassegu vienmēr lieto norādījuši
59% no aptaujātajiem vīriešiem un 44% no sievietēm. Turklāt par to, lai rudenī,
ziemā vienmēr galva būtu siltumā, visvairāk rūpējas Latgales iedzīvotāji – 60%
no šajā reģionā aptaujātajiem izvēlējušies atbildi, ka vienmēr lieto
galvassegu. Lai arī procentuāli mazāk, bet šāda atbilde populārāka
salīdzinājumā ar pārējām bijusi arī Vidzemes (53%), Kurzemes (52%), Zemgales
(51%) Rīgas (49%), Pierīgas (47%) iedzīvotāju vidū.
Mazāk par 10% iedzīvotāju visos reģionos ir tādu, kuri
galvassegu izvēlas izmantot tikai pavisam aukstās un vējainās dienās. Aptaujā,
dodot iespēju, izvēlēties vairākas atbildes, kā populārāko galvassegu 58% no
aptaujātajiem minējuši adītu cepuri, kā otru populārāko galvassegu – 43%
nosaukuši kapuci, trešajā vietā ierindojot auduma cepuri (31%). Mazāk populāri
galvu no vēja un aukstuma pasargāt ir ar tādiem aksesuāriem kā šalli, lakatu
vai sildošajām austiņām.
„Ja nevalkājam galvassegu, galvas asinsvadi aukstumā
sašaurinās, pasliktinās asinsrite. Staigāšana bez cepures un šalles var
ierosināt spēcīgas galvassāpes un citus diskomfortu raisošus simptomus.
Protams, daudz atkarīgs no organisma rūdījuma un katra imūnsistēmas. Piemēram,
ir cilvēki, kuri ikdienā pārvietojas pārsvarā ar automašīnu, rudens, ziemas
garderobē neiekļauj siltāku apģērbu un aksesuārus. Ir situācijas, kad viņi no
siltas vides sasvīduši strauji nonāk aukstumā vai nedēļas nogalē pēc ilgākas
pastaigas brīvā dabā tomēr iedzīvojas veselības problēmās, jo nav piemēroti
apģērbušies,” atgādina farmaceits Vadims Brižaņs.
Kāpēc sargāt
galvu un kaklu no aukstuma
“Nestaigā ar pliku
galvu, meningītu dabūsi!” Tik bieži dzirdēts teiciens, kas gan, šķiet, ir tikai
mīts. “Trūkst zinātnisku pierādījumu, kas apstiprinātu meningīta saistību ar
paradumu rudenī un ziemā staigāt bez galvassegas. Tomēr tas nenozīmē, ka galvu
aukstajā laikā nevajag turēt siltumā,” saka neiroloģe Dace Bērziņa.
Saslimt ar meningītu vai encefalītu (otra izplatīta galvas
smadzeņu slimība) var tad, ja ir baktērija, piemēram, meningokoks, vīruss,
piemēram, ērču encefalīta vīruss vai cits ierosinātājs. Staigāšana bez cepures
šīs slimības neizsauc, taču atsevišķos gadījumos var veicināt to attīstību,
piemēram, ja ir deguna blakusdobumu iekaisums.
“Tas, ko var piedzīvot, ja aukstajā laikā staigā bez
galvassegas, ir spēcīgas galvassāpes, kas sāpju intensitātes ziņā var
līdzināties meningītam. Atšķirība tikai tajā, ka meningīta gadījumā veidojas
specifisks iekaisums galvas smadzeņu apvalkos, savukārt, apaukstētas galvas
gadījumā sāp sasprindzinātie muskuļi galvaskausa ārpusē esošajos audos. Tā kā
stipras galvassāpes ir abos gadījumos, varētu izskaidrot, kādēļ tik spēcīgi
iesakņojies ir mīts par cepurēm un meningītu,” stāsta neiroloģe.
Galvassāpes nav
vienīgās
“Iesnas, klepus un neliela temperatūra ir biežākie no tiem.
Ar iesnām parasti tiekam galā septiņu dienu laikā, taču aukstumā atrodoties bez
galvassegas, iesnas var pāriet nopietnākā slimībā, skarot deguna blakusdobumus.
Tie atrodas tuvu galvaskausa pamatnei un ir ļoti poraini. Starp porām iekaisums
var iekļūt galvaskausa iekšienē un radīt iekaisumu arī smadzeņu apvalkos.
Līdzīgi ir ar vidusauss iekaisumu – jo nopietnāks iekaisums, jo lielāks
spiediens vidusausī un lielāka iespēja strutām izplatīties arī, piemēram, uz
galvaskausa iekšieni,” skaidro Dace Bērziņa un piebilst, ka dažreiz mēdz sāpēt
ne tikai galva, bet arī spranda muskuļi. “Sāpes ir tik lielas, ka nevar
pieliekt zodu pie krūšu kaula. To sauc par meningeālo sindromu, kas var
liecināt par meningītu, tomēr ne vienmēr. Dažreiz tas ir tikai meningisms.
Diagnozi nosaka, veicot ikvora (smadzenes apskalojošā šķidruma) analīzes.”
Sāpošs sprands ir
biežs apaukstēšanās pavadonis.
“Muskuļa audos atrodas receptori, kas reaģē uz siltumu.
Siltumā muskuļi atslābst, savukārt vēsumā tie saraujas, sargājot dziļāk esošos
audus no aukstuma. Muskuļiem saraujoties, biezāks kļūst arī zemādas slānis, kas
ir kā termoizolators. Ja aukstums ilgstoši kairina ādu un skar dziļos slāņus,
muskuļi visu laiku ir saspringti un, ilgstoši patērējot enerģiju, tajos var
uzkrāties pienskābe. Tā kairina muskuļos esošos receptorus un rada sāpju
sajūtu. Silta šalle gan izolē siltumu, lai tas neaizplūst no ķermeņa, gan
palīdz ātrāk aizvadīt spranda muskuļos radušos pienskābi,” norāda neiroloģe.
Neiemidzināt savus kareivjus
Nēsāt vai nenēsāt cepuri un šalli? Kad patiešām vajadzētu
sākt? Kā pierunāt uzlikt cepuri jaunāko spītīgu pusaudzi? Droši vien tie ir
tikai daži no jautājumiem, ar kuriem ikdienā sastopas bērnu un jauniešu vecāki.
Dace Bērziņa skaidro: “Kopš senseniem laikiem, kad, attīstoties civilizācijai,
cilvēka biezais apmatojums samazinājās un klāja vairs tikai galvas mataino
daļu, cilvēki sāka nēsāt dažādus apģērbus no ādas, vēlāk – arī no vilnas, lina,
kokvilnas. Apģērbs bija gan veids, kā sevi pasargāt no aukstuma, gan
atpazīšanas zīme, kas atklāja valkātāja statusu sabiedrībā. Mūsdienās šalles,
cepures, cimdi ir kļuvuši par modes aksesuāriem. Tomēr nevajadzētu aizmirst par
galveno funkciju – ķermeņa pasargāšanu no atdzišanas. Tas ir galvenais iemesls,
kādēļ, sākoties vēsam laikam, ir nepieciešams nēsāt šos sildošos apģērba
gabalus. Tie, kuru mati ir sevišķi biezi, ziemā var atļauties nēsāt plānāku
cepuri, taču pārējiem jāizvēlas tāda, kas pasargā galvu no atdzišanas. Toties
kaklu un sprandu vajag sargāt no aukstuma pilnīgi visiem. Šalle pasargā ne
tikai sprandu, bet arī balseni un priekšā esošos limfmezglus – mandeles. Tās ir
kā pirmie vārti, caur kuriem organisms, saskaroties ar vīrusu vai baktēriju,
sāk cīņu ar kaitīgo aģentu, cenšoties pasargāt organismu no saslimšanas.
Ja šī vieta ir kaila un vēsa (auksta), tajā ir palēnināta asinsrite un tātad –
arī specifisko asins ķermenīšu – limfocītu – cirkulācija. Tieši limfocīti ir
pirmie, kas metas cīņā ar vīrusiem un baktērijām. Tēlaini izsakoties – ja
cilvēks nenēsā šalli, organismam trūkst kareivju, lai uzvarētu kaujā ar
iebrucējiem – slimības izraisītājiem. Rezultātā var attīstīties angīna, rīkles
iekaisums, faringīts, aizdeguna iekaisums vai cita slimība. Kāds ir secinājums?
Sākums šīm slimībām bieži vien meklējams nelāgā paradumā ignorēt šalli vai
uzmest ap kaklu gadalaikam neatbilstošu.”
Labākā profilakse –
uzturēt normālu imunitāti
Vai tas nozīmē saujām dzert visus iespējamos vitamīnus un
uztura bagātinātājus. VCA neiroloģe uzsver: “Jā, laiku pa laikam organismam ir
nepieciešams papildu atbalsts, taču nevajag pārspīlēt. Normālu imūnsistēmas
darbību palīdz nodrošināt veselīgs dzīvesveids: uzturs, kas ietver daudz augļu
un dārzeņu; veselīgs miegs; regulāras fiziskas aktivitātes svaigā gaisā;
samērīga rūdīšanās, piemēram, vasarā staigāt basām kājām, rudenī un ziemā – iet
kontrasta dušā. No vīrusiem palīdz izvairīties masku nēsāšana sabiedriskās
vietās – pagājušā sezonā arī ar gripu saslimoja krietni mazāk cilvēku.”
Imunitātes galvenie balsti
C vitamīns ir
viens populārākajiem vitamīniem, ko ņem talkā saaukstēšanās vīrusu sezonā. “Tas
uzlabo organisma pretošanās spēju vīrusiem un infekciju slimībām, darbojas arī
kā antioksidants, uzlabo asinsvadu elastību, palīdz organismam pastiprināta
stresa situācijā, piedalās arī kolagēna sintēzes procesā, kas ir svarīgs
stipriem kauliem un locītavām. Tā pat C vitamīns vecina dzelzs uzsūkšanos un
var mazināt alerģiskas reakcijas. C vitamīns organismā neuzkrājas, tādēļ tas
jāuzņem katru dienu. Daļu no nepieciešamā daudzuma var nodrošināt ar atbilstošu
uzturu, taču, ja ar to nepietiek, jāuzņem papildus. Ieteicamā C vitamīna
diennakts deva ir 200 – 500 mg. Jāņem vērā, ka iespējamie blakusefekti ir kuņģa
kairinājums, dažreiz – caureja, tādēļ vislabāk C vitamīnu uzņemt uzreiz pēc
ēdienreizes vai kopā ar maltīti,” norāda farmaceits Vadims Brižaņs.
D vitamīna
loma normālā imūnsistēmas funkcionēšanā un cīņā ar vīrusiem ir zināma, turklāt
tā zinātniski pierādīta arī Covid-19 kontekstā. Skaidrs, ka vasarā ar sauli
uzņemtā D vitamīna nepietiks, lai visu ziemu noturētu optimālu tā līmeni
organismā. Vairumam cilvēku Latvijā D vitamīns ir noteikti jālieto papildus. Farmaceits
Vadims Brižaņs pastāsta: “Ir ieteicams D vitamīnu lietot no rīta pēc
brokastīm. Aptiekā ir pieejamas dažādas tā devas, un, pirms iegādāties D
vitamīnu, vēlams konsultēties ar ģimenes ārstu vai farmaceitu. Ja vien ārsts
nav noteicis citādi, pieņemts, ka uzturošā dienas deva ir 2000 IU jeb
starptautiskās vienības, savukārt tad, ja nepieciešams paaugstināt šī vitamīna
līmeni līdz optimālam, dienā ieteicams lietot 4000 IU. D vitamīns organismā piedalās daudzos vielmaiņas procesos, kalcija
absorbcijā kaulos, samazina dažu hronisku slimību izpausmes un ir vajadzīgs
imunitātei.”
Reprezentatīvu iedzīvotāju aptauju veica pētījumu aģentūra
“Norstat” šī gada oktobra sākumā, visā Latvijā aptaujājot 1001 iedzīvotāju
vecumā no 18 līdz 74 gadiem.
