Lai kliedētu mītus, ka atkritumu šķirošana ir sarežģīta
un aizņem lielu dzīvesvietas platību, “Zaļā josta” izaicināja atkritumu
šķirošanas entuziastus parādīt, kā izskatās atkritumu šķirošanas vieta viņu
mājsaimniecībā. Kā norāda dabas draugi, kas atsaucās šim aicinājumam – lai
šķirotu atkritumus mājās, nav nepieciešams iegādāties speciālus lielus
atkritumu konteinerus – pilnībā pietiek ar kasti vai maisu vieglajam
iepakojumam un stiklam, kā arī hermētiski slēdzamu spaini vai kastroli, kurā
likt bioloģiski noārdāmos atkritumus.
“Šobrīd atkritumu šķirošanā ir iesaistījušies vairāk nekā
60% Latvijas iedzīvotāju. Tomēr šis rādītājs ir nepietiekošs, lai sasniegtu
izvirzītos valsts vides politikas mērķus ievērojami palielināt atkritumu
pārstrādes īpatsvaru un samazināt poligonos apglabājamo atkritumu daudzumu.
Ikviena Latvijas iedzīvotāja atbildība ir maksimāli sekmēt pašu radīto
atkritumu nonākšanu pārstrādē, tādējādi taupot resursus un veicinot aprites
ekonomiku,” norāda “Zaļā josta” pārstāve Laima Kubliņa. Lai iedrošinātu aizvien
plašāku sabiedrības daļu ieviest atkritumu šķirošanu savā mājsaimniecībā, “Zaļā
josta” apkopojusi praktiskus piemērus, kā atkritumus šķiro Latvijas
iedzīvotāji, uzsverot, ka tas ir viegli, lēti un neprasa papildu resursus.
Laužot pastāvošos stereotipus, ka atkritumu šķirošanas
ieviešanai mājās jāatvēl liela virtuves platība, iedzīvotāji uzskatāmi
demonstrē, ka šķiroto atkritumu vākšanas stacijas ierīkošanai pilnībā pietiek
ar vienu virtuves plauktu, kas neaizņem daudz vairāk vietas par ierasto
sadzīves atkritumu tvertni. “Mūsu atkritumu šķirošana organizēta tur, kur tas ir
visērtāk – nelielā, vēsturiskā dzīvoklīša virtuves stūrītī. To iekārtojot,
vēlējāmies nevis pirkt jaunas lietas un materiālus, bet gan izmantot jau
mājsaimniecībā pieejamo. Bioloģiski noārdāmos atkritumus – virtuves atkritumus
un papīra salvetes – savācam kādreizējā saldējuma trauciņā pie izlietnes un uz
piemājas komposta kasti nonesam ik vakaru. Otrreizēji pārstrādājamos
iepakojumus no metāla, plastmasas un kartona uzkrājam zem izlietnes blakus
sadzīves atkritumu tvertnei un nonesam uz konteineri aptuveni reizi nedēļā,”
stāsta Zane Gailīte.
Ja izlietoto iepakojumu šķiro pareizi un no tā atdala ēdiena
paliekas un izskalo, tad šie atkritumi nerada nepatīkamas smakas un nesmērē –
tos iespējams uzglabāt dzīvoklī pat
vairākas nedēļas. Savukārt bioloģiski noārdāmo atkritumu šķirošanai mājās
pietiek ar vienu hermētiski slēdzamu trauku – spaini, kastroli vai uzglabāšanas
kasti – kas nepieļauj mušiņu vairošanos un smaku izplatību. Higiēnas apsvērumu
dēļ bioloģiskos atkritumus eksperti neiesaka siltā mājoklī uzglabāt ilgāk par
vienu dienu. Ja pie mājas nav konteinera bioloģisko atkritumu vākšanai,
efektīvs risinājums ir tos sasaldēt. Laura Sedliņa visus mājsaimniecībā radušos
atkritumus iedala 3 grupās – komposts, pārstrādājamie un nepārstrādājamie.
Bioloģiski noārdāmos atkritumus, kas lieliski noder kompostēšanai, viņa liek
atsevišķā spainītī ledusskapī. Kad spainītis pilns, to aizved kompostēšanai uz
dārzu. Citi vides entuziasti iesaka dārzeņu mizas sakrāt saldētavā, lai pēc tam
no tām vārītu dārzeņu buljonu, kas garšas un kvalitātes ziņā ir līdzvērtīgs no
veseliem dārzeņiem gatavotajam.
Lai ieviestu atkritumu šķirošanas infrastruktūru mājās,
papildu finanses nav nepieciešamas. To lieliski praksē pierāda Kristaps Soms,
kas šķirotos atkritumus vāc maisiņos, kuriem nevar rast citu pielietojumu. K.
Soms stāsta: “Manā mājsaimniecībā šķirojamie un nešķirojamie atkritumi atrodas
pie virtuves radiatora. Precizēšu, ka nešķirojamie šādi atrodas gadījumos, kad
izmantoju kādu nestandarta iepakojumu tā pēdējam pielietojumam, piemēram, Wolt piegādes
papīra maisiņi vai veikalā ņemts mazais maisiņš utml. Tā savu pēdējo
pielietojumu ir atradis veikalā izmantotais mazais maisiņš, kas lieliski dzīvo
uz radiatora krāna. Blakus vietu ir atradis arī mans šķirojamo atkritumu papīra
maiss, kas protams jau ir savas reizes 20 vien šo funkciju izpildījis. Faktiski
viņi šo funkciju spēj pildīt kādus 6 mēnešus, līdz izskatās drausmīgi un tad
viņi man kļūst par pēdējo mājvietu nešķirojamajiem atkritumiem.”
Tiem cilvēkiem, kas vēlas savā virtuvē gatavus risinājumus
atkritumu šķirošanai, ir iespēja pasūtīt standartizētus risinājumus pie mēbeļu
izgatavotājiem, vai arī izvēlēties sev piemērotāko no veikalos atrodamā plašā
atkritumu šķirošanas tvertņu klāsta. “Mēs neesam zero waste dzīvesveida
pārstāvji, toties cenšamies maksimāli šķirot atkritumus, lai tas viss nenonāk
vienā kaudzē. Mēs speciāli piemeklējām ērtāko veidu mums – izvelkamu atkritumu
šķirošanas sistēmu ar vāku, kas neļauj aromātam izplatīties,” stāsta Reinis
Petkus, kurš vienā tvertnē liek sadzīves atkritumus, bet otrā – vieglo
iepakojumu. Līdzās tiek uzkrāti tukšie skaistumkopšanas līdzekļu iepakojumi,
kurus nodod utilizācijai veikalā. Savukārt mazgāšanas līdzekļu iepakojumi tiek
pielietoti atkārtoti, dodoties pakaļ izlejamajiem mazgāšanas līdzekļiem, kurus
R. Petkus pērk beziepakojuma veikalos.
“Atkritumu šķirošana būtiski samazina maksu par sadzīves
atkritumu izvešanu. Pareizi atšķirojot izlietoto iepakojumu, iespējams
samazināt sadzīves atkritumu apjomu par apmēram trešdaļu. Izlietotas baterijas
un elektropreces veido apmēram 10% no kopējā atkritumu apjoma. Un to visu
iedzīvotāji var utilizēt pilnīgi bez maksas,” uzsver L. Kubliņa. Turklāt, ja
mājsaimniecībā aktīvi šķiro arī bioloģiski noārdāmos atkritumus, tad kopējās
izmaksas par atkritumu izvešanu iespējams samazināt uz pusi.
