Izmest bioloģiski noārdāmos atkritumus nešķiroto sadzīves
atkritumu konteinerā ir ne vien izšķērdīgi, bet arī neilgtspējīgi. Tā ne tikai
palielinās rēķins par atkritumu apsaimniekošanu, bet arī tiek liegta iespēja
izmantot vērtīgu resursu augsnes bagātināšanai. Virtuves un dārza atkritumus
var kompostēt jeb palīdzēt tiem sadalīties un pārveidoties dažādās augiem
uzņemamās formās, lai atgrieztu dabiskajā apritē organiskās vielas, atjaunojot
augsnes auglību un uzlabojot tās fizikālās īpašības.
Esam apkopojuši ekspertu atziņas, kā sekmīgāk veidot
kompostu piemājas dārzā, no vides pakalpojumu uzņēmuma “Clean R” iniciētās
pieredzes apmaiņas diskusijas “Kā bio atkritumus pārvērst dārznieku “melnajā
zeltā”?”.
Norobežots, daļēji noēnots ērti pieejamā vietā
Piemājas dārza komposta veidošanā labākie risinājumi ir
kompostēšanas tvertnes vai kastes ar vākiem, jo komposta kaudze var būt pārāk
sekla un tai var piekļūt grauzēji un putni. “Man piemājas dārzā visērtākā ir
bijusi nedaudz lielāka nekā veļasmašīna tvertne, kurā ir iespējams nodrošināt
inerci kompostam veidoties,” skaidro vides pārvaldības inženiere Zane Gailīte.
Turklāt kompostu nebūt nav jāveido dārza tālākajā nostūrī,
kā bieži ierasts, bet drīzāk tur, kur to būs ērti papildināt un pieskatīt.
Vislabāk to ierīkot daļēji noēnotā vietā, nenovietojot tieši zem kokiem, jo no
tiem krītošās lapas uzturēs mitrumu, sapūdējot koka kasti. Tiešā saulē kompostu
nav ieteicams likt, jo tad rodas pārāk liels komposta izžūšanas un uzkaršanas
risks.
Lai pasargātu dārza kompostu no grauzējiem un putniem,
iespējams izvēlēties plastmasas kastes vai īpašas kompostēšanas tvertnes, kuras
var iegādāties būvniecības veikalos. Tomēr videi draudzīgi ir neveicināt lieku
patēriņu un komposta kasti veidot no mājās pieejamiem materiāliem. No
grauzējiem kompostu var pasargāt, kastes apakšā un gar sāniem iestrādājot
metālisku sietu, savukārt putnus aizkavēs viegli paceļams vāks, kas laiž cauri
mitrumu un gaisu.
Piemājas kompostā nevajag mest dzīvnieku izcelsmes
produktus
Lai lieki nepievilinātu grauzējus un neradītu nepatīkamas
smakas, kompostā jāizvairās likt dzīvnieku izcelsmes produktus vai gatavos
ēdienus, kuros tie ir. Drīzāk kompostā ir ieteicams pamīšus likt virtuves
bioloģiski noārdāmos atkritumus (augļu un dārzeņu mizas, serdes, dažādus
atgriezumus) ar tā saucamajiem dārza atkritumiem (lapas, zāle, nelieli zari).
Pamīšus kompostā liekot virtuves bioloģiski noārdāmos
atkritumus ar dārza atkritumiem, slapjie, slāpekli saturošie, bagātīgie
virtuves atkritumi tiks līdzsvaroti ar sausākām sastāvdaļām, kurās vairāk
oglekļa un kas nāk par labu komposta balansam. “Visbiežāk smakas signalizē par
nepareizu kompostēšanu, piemēram, pārlieku lielu mitrumu,” stāsta Dabas
aizsardzības pārvaldes pārstāvis Artūrs Jansons. “Ja mitruma režīms kompostam
ir pareizs, tas smaržos pēc trūdzemes, nevis pēc pārtikas atkritumiem.”
Kompostējot jāievēro mitro un sauso sastāvdaļu līdzsvars – ja komposts būs
pārlieku sauss, tas sakritīsies, nevis trūdēs.
Kompostā neiesaka likt arī:
- nezāles (tostarp pieneņu, vārpatu saknes, kam bieži vien
patīk izplatīties vairumā); - citrusu mizas, jo mūsu platuma grādos šie augļi lielākoties
ir importēti un apstrādāti ar dažādām vielām un citrusu mizās ir ēteriskās
eļļas, kas apgrūtina komposta baktēriju aktivitāti; - lielās devās sīpolus, ķiplokus, puravus, jo tie satur
fitoncīdus ar antibakteriālu iedarbību, kas kavē komposta baktēriju darbību; - mājdzīvnieku tualetes pakaišus;
- lielus zarus, augļu kauliņus, jo tie sadalīsies krietni
lēnāk nekā pārējais komposta sastāvs; - jūras veltes, gliemežvākus;
- tūjas, kā arī dažādus citus vaskainus augus, kam lapas
aizsargājas pret mitrumu.
Vides pārvaldības inženiere Z. Gailīte iesaka izvairīties no
papīra izstrādājumu iekļaušanas kompostā. Viņa skaidro, ka kompostā var
izmantot papīru bez piejaukumiem (papīra krūzītes un daļa citu izstrādājumu ir
pārklāti ar mikroplastmasas slānīti). Lai arī var izklaidus izbārstīt gan
kafijas, gan tējas biezumus, jāatceras, ka tēju maisiņus noteikti nevajadzētu
iekļaut komposta saturā. Savukārt augsni var bagātināt ar kalciju, kompostam
pievienojot olu čaumalas, bet pirms tam tās nepieciešams smalki saberzt. Lai
atvairītu augļu mušiņas jeb drozofilas, kompostam pāri var pārbērt plānu kūdras
kārtiņu.
Kompostu nepieciešams pieskatīt un apčubināt
“Jo komposts ir vairāk pieskatīts un uzčubināts, jo
straujāks ir sadalīšanās process,” skaidro Z. Gailīte. “Tiklīdz mēs apmaisām
vai izceļam ārā un vēlreiz sakraujam to pašu atpakaļ, mēs automātiski kompostam
pievadām skābekļa daļiņas. Kompostu iesaku izcilāt gadījumos, kad novērojat, ka
veidojas smakas, tas ir pārāk mitrs un vajag pievienot sausās sastāvdaļas. Apgrozīt ieteicams pavasarī un pirms ziemas.”
Eksperti uzskata, ka kompostēšana ir gana radošs process,
kurā ir jābūt gatavam, ka ik pa laikam kaut ko vajadzēs mainīt. Arī vienas
precīzas “receptes”, kā noteikt komposta gatavību, nav. A. Jansons stāsta: “Ja
komposts ir pārvērties par melnzemi, tas ir viendabīgs pēc taustes, mazāk vai
vairāk birstošs un smaržo pēc trūdzemes. Ja neatrodat tajā atsevišķus gabaliņus
no pārpalikumiem, kurus esat ievietojuši kompostā, jūtat, ka tas ir viendabīgs
materiāls, kompostu var ņemt un izmantot.”
