Par kolagēna nozīmi organismā tiek runāts arvien plašāk.
Tas tiek uzskatīts par būtisku ādas kopšanas līdzekļu un skaistuma vitamīnu
sastāvdaļu. Taču kāda ir tā patiesā loma organismā? Ko tas sniedz mūsu
skaistumam un labsajūtai? Kā varam to uzņemt un veicināt tā veidošanos
organismā? Konsultē farmaceite Ļubova Blaževiča.
Kolagēns ir organisma strukturālais proteīns, kas ir
atbildīgs par ādu, matiem, nagiem, zobiem, kauliem, cīpslām, saitēm, locītavām,
saistaudiem, muskuļiem un veido līdz pat 35 % no visa ķermeņa olbaltumvielu
satura. Kolagēns savieno dažādus organisma audus un nodrošina to elastību un
stingrību, skaidro L. Blaževiča. Arī 80% no cilvēka ādas sastāda kolagēns, kas,
darbojoties kopā ar elastīnu, nodrošina ādas tvirtumu.
Dažādie kolagēna veidi
Organismā ir 28 dažādi kolagēna tipi, stāsta farmaceite. Tā,
piemēram, visvairāk organismā ir pirmā tipa kolagēna. Tas ir izturīgs pret audu
izstiepumu un atrodas ādā, cīpslās, fascijās, saitēs, orgānu kapsulās, sklērā
(acs cīpslenē), radzenē, šķiedrainajā skrimslī un kaulos. Savukārt otrā tipa
kolagēns ir izturīgs pret saspiešanu, un tas ir
acs stiklveida ķermenī un skrimšļos. Trešā tipa kolagēns sastopams
gandrīz visos asinsrades orgānos un asinsvadu sieniņās, ceturtā tipa kolagēns
atrodams bazālajā membrānā, bet piektā tipa kolagēns ir matos un placentā.
Kolagēna uzņemšana
Organisms pats aktīvi ražo kolagēnu līdz aptuveni 20-25 gadu
vecumam, taču pēc tam šis process palēninās un organisms zaudē aptuveni 1–1,5%
kolagēna katru gadu. Kolagēna šķiedras sabiezē, un izmainās tā veidi. Šos
procesus paātrina negatīvie ārējie faktori, piemēram, piesārņojums, saules un
cits starojums, smēķēšana un cigarešu dūmi.
Visvairāk kolagēna deficītu izjūt āda un locītavas, uzsver
Ļ. Blaževiča. Kolagēna, elastīna un hialuronskābes samazināšanās dēļ āda kļūst
plānāka, sausāka, mazāk elastīga, kā rezultātā veidojas grumbas. Kļūst vājāki
arī nagi un mati, kā arī pasliktinās zobu veselība. Samazinās arī locītavu
kustīgums, kas var izraisīt sāpes un iekaisumu, artrītu un citas slimības.
Šādos gadījumos noderīga var būt kolagēna papildu uzņemšana.
Der atcerēties, ka uztura bagātinātājos esošais kolagēns
satur tādas pašas aminoskābes kā organisma kolagēns, taču tas satur īsākas
aminoskābju ķēdes un tāpēc vieglāk uzsūcas organismā. Pētījumi liecina, ka efektīvs
uzņemta kolagēna daudzums ir 2,5-15 g dienā.
Kolagēna papildu uzņemšana ir ieteicama ārēja izskata
uzlabošanai, piemēram, ādas novecošanas procesu aizkavēšanai vecumā, kad
kolagēns organismā vairs netiek aktīvi sintezēts. Kolagēnu saturošie uztura bagātinātāji labvēlīgi
ietekmē arī locītavu veselību un kustīgumu. Tie ir ieteicami locītavu un kaulu
sāpju gadījumā, kā arī pie lielām fiziskām slodzēm, piemēram, strādājot fizisku
darbu vai sportojot.
Kolagēna veidošanās organismā
Klīniskā farmaceite skaidro, ka dažādas uzturvielas var
veicināt kolagēna veidošanos organismā, tāpēc ir svarīgi uzturā uzņemt C
vitamīnu saturošus produktus, kā arī Omega-3, Omega-6 un Omega-9 taukskābes,
kas atrodamas zivīs, riekstos, avokado, olīveļļā un linsēklās.
Gaļas produkti, soja, sīpoli, selerijas, olīvas, sezama
sēklas, lēcas, kakao un zaļā tēja arī satur vērtīgas uzturvielas, kuras ir
vajadzīgas kolagēna sintēzei.
