Piektdiena, 8. augusts
Mudīte, Vladislavs, Vladislava
weather-icon
+12° C, vējš 1.96 m/s, D-DR vēja virziens
ZiemelLatvija.lv bloku ikona

Klāt gavēnis. Kas jāņem vērā?

Trešdien, 17.
februārī, sākas gavēnis, kas līdz pat Lieldienām vismaz daļai cilvēku ikdienā
ienesīs ēšanas un uzvedības paradumu izmaiņas.

Gavēnis var būt gan reliģisku, gan arī nereliģisku apsvērumu
vadīts (reizēm saukts arī par badošanos), piemēram, lai samazinātu holesterīna
līmeni un nomestu lieko svaru. Latvijas iedzīvotāju vidū pēdējā gada laikā
gavēni ir ieturējuši 13% aptaujāto, kamēr lielākā daļa jeb 85% gavējuši nav,
secināts Veselības monitoringa datos, kas iegūti sadarbībā ar SKDS. Par to,
kāda ir gavēņa nozīme un ko šajā laikā ņemt vērā, stāsta sertificēta uztura
speciāliste Liene Sondore.

Mērķi var būt dažādi

Gavēņa laiks var tikt izmantots dažādiem nolūkiem – garīgai pieredzei,
organisma attīrīšanai, prāta sakārtošanai, rakstura rūdīšanai, neveselīgu
ieradumu atmešanai, mierīgākam dzīves posmam un citiem mērķiem. Tie, kuri
gavēni ievēro attiecībā uz ēšanu, visbiežāk atsakās no saldumiem, trekniem
ēdieniem, gaļas un alkohola. Eksperte uzsver, ka galvenais ir pašiem saprast,
vai gavēnis ir nepieciešams, un to noteikti nevajadzētu uztvert kā modes lietu.
L. Sondore atgādina, ka senākā Latvijas vēsturē tieši pavasaros ēdiena ir bijis
mazāk – tika baudīti pēdējie iepriekšējā gada produkti, kas pārsvarā bija
graudi un saknes. Šobrīd cilvēkiem ir iespēja daudz ēst visa gada garumā, tādēļ
nereti iztrūkst mērenības. Tādēļ gavēnis ir laba izdevība ļaut organismam
mazliet atpūsties.

Gavēšana ar mērķi nomest svaru vai samazināt holesterīna
līmeni īpaši populāra ir sieviešu un jauniešu vidū. 17% sieviešu pēdējā gada
laikā ir mēģinājušas badoties, kamēr vīriešu vidū šis rādītājs ir 10%. Tāpat
jāizceļ jaunieši vecumā no 18 līdz 24 gadiem, no kuriem 23% pēdējā gada laikā
ir mēģinājuši badoties, lai panāktu kādu veselībai vēlamu efektu, atklāts veiktajā
pētījumā.

Kas jāņem vērā?

Ja atsakās no gaļas, bet lieto pārējos olbaltumvielas
saturošus produktus, tad veselībai nekāds ļaunums nenotiks. Gadījumā, ja ir
plānots no uztura strauji izslēgt visus dzīvnieku valsts produktus un ievērot
striktu gavēni, vispirms būtu jākonsultējas ar savu ģimenes ārstu par veselības
stāvokli, kā arī šeit varētu palīdzēt uztura speciālists. Krasi mainot ēšanas
režīmu, var būt organisma atbildes reakcija. Visticamāk, nekas nenotiks, ja no
uztura apzināti tiks izslēgtas bulciņas un citi saldie ēdieni, bet, no uztura
izslēdzot vairākas organismam svarīgas produktu grupas, var sākties slikta
pašsajūta, galvassāpes, reiboņi, vājums, caureja vai aizcietējumi, vēdera
uzpūšanās, nogurums un citas problēmas.

Badoties nedrīkst grūtnieces, zīdītājas, bērni, pusaudži un
cilvēki ar veselības problēmām, ja jālieto zāles. Nereti gan pie kādām
atsevišķām saslimšanām ārsts var ieteikt atslodzes dienas, izslēgt kādas
produktu grupas, bet tas jādara ārsta uzraudzībā.

Gavēņa laikā būtu jāraugās uz augu valsts olbaltumvielām,
sojas produktiem, kā arī papildus jāuzņem B12 vitamīns. Tāpat jāskatās, kas
notiek ar dzelzs līmeni asinīs. Lai veicinātu tā uzsūkšanos, ieteicams lietot C
vitamīnu, kā arī papildus būtu jālieto D vitamīns un Omega-3. L. Sondore
atgādina, ka par vitamīnu un uztura bagātinātāju lietošanu noteikti ir
jākonsultējas pie ģimenes ārsta, nevis internetā vai draugā lokā.

Kas ir pārtrauktais
gavēnis?

L. Sondore skaidro, ka pārtrauktais gavēnis (intermittent
fasting) ir, ja starp dienas pēdējo un nākamās dienas pirmo maltīti ir 14–16
stundu pārtraukums, piemēram, ja vakariņas paēstas pulksten 20:00 vakarā, bet
nākamās dienas pirmā maltīte tiek ieturēta 12:00. Otrs populārākais scenārijs –
vakariņas pulksten 18:00, bet brokastis – ne agrāk kā astoņos no rīta. Daļa
ievēro visas dienas badošanos 1 līdz 2 dienas nedēļā vai šajā laikā uzņem 25%
no kalorijām, bet pārējās dienas ir bez ierobežojumiem. Ir arī laikā ierobežota
badošanās – ēd tikai konkrētā laikā, bet katru dienu.

Eksperte norāda, ka organismam ir glikozes rezerves un
neēšana 14–16 stundu garumā nekādas veselības problēmas neradīs. Ķermenis
pielāgojas, sāk izmantot savu enerģiju, tai skaitā tauku rezerves, samazina
insulīna rezistenci, kā arī šajā laikā stabilizējas arī enerģijas daudzums un
pieplūdums un aktivizējas smadzeņu darbība, ko izjūtam visas dienas garumā –
nav vairs tik izteiktu enerģijas kritumu.

L. Sondore uzsver, ka gavēnis ir vienošanās pašam ar sevi,
lai attīrītu organismu un prātu, kā arī ierobežotu tās lietas, kuras mums
ikdienā traucē vai arī tiek patērētas pārmērīgā daudzumā!

ZiemelLatvija.lv bloku ikona Komentāri